Kompensācija, ko lauksaimnieki saņems no ES, būs pietiekama, lai zemnieki varētu audzēt citas kultūras.
“Kompensācija, ko lauksaimnieki saņems no ES, būs pietiekama, lai zemnieki varētu audzēt citas kultūras,” vakar pauda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un lauksaimniekus, kas cukurfabriku likvidācijas gadījumā būs spiesti pārtraukt audzēt bietes, mudina pievērsties rapša un linu audzēšanai.
Līdz ar abu cukura ražotņu, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas un Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienības parakstīto vienošanos 15. decembrī sākta cukurfabriku restrukturizācija. Vairums lauksaimnieku, kā informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biroja vadītāja Linda Bille, ir gatavi turpināt audzēt saldās saknes un uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām ražošana jāturpina, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše akcentē, ka radīta nevajadzīga ažiotāža, jo pagaidām neviena no abām fabrikām nav pieņēmusi lēmumu pārtraukt ražošanu, lai gan būtu pēdējais laiks audzētājiem paziņot, vai nākamgad saldās saknes tiks pārstrādātas, lai zemnieki varētu plānot investīcijas. Turklāt LOSP uzskata, ka cukurfabrikām ar biešu audzētājiem būtu jāslēdz ilgtermiņa līgumi vismaz uz trim četriem gadiem.
Cukurfabriku restrukturizācija gan liecina par cukura nozares likvidācijas sākumu, un galīgā atbilde ES ražotnēm jāsniedz līdz 31. janvārim.
“Nedz rapša, nedz linu audzēšana cukura nozari neaizstās, un risinājums noteikti būs sliktāks,” uzskata Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Vilciņi” īpašnieks biedrības “Zemnieku saeima” Jelgavas nodaļas vadītājs Arnis Burmistris. Viņš arī šaubās, vai Zemgalē vajadzētu audzēt linus. “Atšķirībā no, piemēram, kviešiem un rapša sējumiem cukurbietes lauksaimniecības nozarē ļāva pagarināt sezonu, nodrošinot cilvēkiem darbu un lauksaimniekiem stabilus ienākumus. Žēl, ka Latvija, iespējams, zaudēs šo nozari,” A.Burmistris gan piebilst – ja nebūs cukurbiešu, platības nepaliks neapsētas.
Ja cukurfabrikas pilnībā demontēs iekārtas, tās saņems 48 548 650 eiro (34 119 991 latu) kompensāciju, ja tās nolems atteikties no cukura kvotas un daļēji demontēt iekārtas, kompensācija būs 36 411 488 eiro (25 589 994 lati). Kā “Ziņas” jau rakstīja, 20 procentu no šīs summas saņems cukurbiešu audzētāji. Kompensācija paredzēta 15 latu par cukura kvotas summu, un tas nozīmē, ka biešu audzētāju saimniecības saņems 18 000 latu. Kā liecina aplēses, ja fabrikas restrukturizāciju nolems veikt gadu vēlāk, kompensācija samazināsies: pilnīgas demontāžas gadījumā tā būs 41 miljons eiro (28,8 miljoni latu), bet vēl pēc gada – 34 miljoni eiro jeb 24 miljoni latu.
***
Prognozes*
Ja cukurbiešu cena ES cukura nozares reformas pēdējā gadā samazināsies līdz 19,48 latiem par tonnu (pašreiz ražošanas pašizmaksa statūtsabiedrībās ir 20 – 21 lats par tonnu, savukārt, pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra bruto seguma aprēķina, zemnieku saimniecībā mainīgās izmaksas cukurbiešu audzēšanai ir 18 latu), tad tāpat daļu no šī samazinājuma kompensēs ES maksājumi, kas 2007. gadā ir apmēram deviņi lati par cukurbiešu kvotas tonnu, bet 2008. un 2009. gadā – vairāk nekā 11 latu. Summējot par cukurbietēm samaksāto cenu un kompensācijas maksājumus, iznāk, ka biešu audzētāji cukura reformas pēdējā gadā saņemtu 30 latu par tonnu saldo sakņu. Ja audzēšanas pašizmaksa sasniegs 21 – 22 latus tonnā, cukurbiešu rentabilitāte arī 2009. gadā būs 36 – 43 procenti, kas ir augstāka nekā citās nozarēs.
* LOSP pārstāvja ekonomikas doktora Jūlija Beļavnieka aprēķini
