Rudenīgās noskaņās sestdien kultūras namā aizritēja mūzikas vakars, ko bija sarūpējis Jūras spēku orķestris viesdiriģenta Larsa Erika Gudima (Norvēģija) vadībā.
Rudenīgās noskaņās sestdien kultūras namā aizritēja mūzikas vakars, ko bija sarūpējis Jūras spēku orķestris viesdiriģenta Larsa Erika Gudima (Norvēģija) vadībā.
Džona Lenona un Pola Makartnija maršveidīgā kompozīcija “Dzeltenā zemūdene” bija labs koncerta ievadījums – gan kā atmiņas par senajiem 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, gan kā norāde tradicionālajā marša žanrā, kas rotā katru pūtēju orķestri. Koncerta programma vairāk bija balstīta lirikā – skumji smeldzīgā zviedru tautasdziesma Erika Torna džeziskā apdarē (solists altsaksofonists Juris Stienis). Mazliet spraigāka un kolorītāka veidojās Frodes Alnasa kompozīcija “Restorānvagons”, kurā netrūka izdomas un asprātības, parādot arī orķestra grupas dialoga saspēles. Patlaban īpaši aktualizējušās Leonarda Bernstaina mūzikla “Vestsaidas stāsts” lappuses. Asa agresivitāte izskanēja fragmentā “Mambo”. Dāvida Brubeka “Melanholiskais turku rondo” – pārsteidzošs savā noslēpumainībā, pamattēmā refrēnā un dzirkstošs džeziskajās piebildēs. Zīmīgas solospēles Jānim Eizengraudam (trombons) un Jurijam Tereščukam (flīgelhorns) bosanovas ritmos ieturētajā opusā “Lietainā diena” (autori Džims van Hesens un Džons Burke). Droši vien Pols Saimons nojauta, ka “latino” būs aktuāls ne tikai septiņdesmitajos gados, un tāpēc sacerēja skaņdarbu “Vēlā vakarā”, ko atdevīgi, spriegi un aizrautīgi spēlēja Jūras spēku orķestris. Visas kompozīcijas aranžējis L.E.Gudims. Saprotams, ka īss bijis mēģinājumu process un dažviet varētu vēlēties spraigāku tempu, varbūt arī noskaņas, taču koncerts kopumā uzskatāms par veiksmīgu un tādu, kas apstiprina viesdiriģenta darba lietderību.
