Pašreizējā Jelgavas mēra pilnvaru laiks tuvojas beigām, un jau nākamnedēļ darbu sāks jaunā Dome, kas, jācer, arī ievēlēs jaunu Domes priekšsēdētāju.
Pašreizējā Jelgavas mēra pilnvaru laiks tuvojas beigām, un jau nākamnedēļ darbu sāks jaunā Dome, kas, jācer, arī ievēlēs jaunu Domes priekšsēdētāju. Kaut gan kritizēta un pelta, iepriekšējā Jelgavas Dome nenoliedzami ir devusi savu artavu pilsētas attīstībā. Par domnieku veiksmēm un neveiksmēm sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta Uldis Ivans.
Kā jūs raksturotu līdzšinējās Domes darbu, kādi ir tās ieguvumi un kādas lielākās kļūdas tā pieļāvusi?
Neviena lieta uz pasaules nav tikai balta vai tikai melna, un, domāju, diezgan daudz ir izdarīts perspektīvā. Arī kritizētā Siltumtīklu rehabilitācijas programma ir perspektīva nākotnei, jo tajos siltumtrases posmos, kuros nav veikti rehabilitācijas darbi, ir nemitīgas avārijas. Mēs to izjūtam, bet ne vienmēr novērtējam. Otra lieta – visus šos gadus gan šis, gan iepriekšējais Domes deputātu sasaukums runāja par tiltu remontu. Beidzot, un šeit es gribētu atzīmēt izpilddirektoru Juriju Strodu, ar «TB»/LNNK frakcijas atbalstu Saeimā mēs esam to panākuši. Lai arī visas partijas savās programmās solīja tilta remontdarbus pabeigt, tas tiks izdarīts arī bez viņu solījumiem, un tas ir šīs Domes un izpilddirektora sasniegums. Sasniegums ir arī tas, ka, vairākus gadus cīnoties, esam panākuši, ka ir sācies ūdensvada un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas projekts. Beidzot visi dokumenti parakstīti, lai arī projekta virzība notika smagi. Un atkal – ja nebūtu «TB»/LNNK atbalsta, projekts nerealizētos. Pozitīvi var vērtēt arī to, ka nav slēgta neviena pašvaldībai piederoša pirmsskolas iestāde, mums izdevās tās visas «noturēt». Pamatā saglabājām visas bibliotēkas un kultūras namus, kas piederēja pilsētai, un līdz 1. septembrim atrisinājām interešu izglītības pulciņu finansējuma jautājumu.
Protams, ir arī trūkumi. Debatējams ir jautājums, vai šo Pasaules Bankas kredītu vajadzēja ņemt tādā formā. Varbūt slikti, varbūt labi, bet Jelgava ir daudzu pasākumu pionieris. Pirmais bieži uzvar, bet bieži arī «dabū pa purnu». Tas ir klasiski redzams gadījumā ar Pasaules Bankas kredītu. Tagad šādi un līdzīgi projekti daudzviet Latvijā tiek realizēti ar vismaz 30% vai pat 50% valsts atbalstu. Mēs gājām pirmie, un toreiz tāda prakse vēl nebija ieviesusies, tieši otrādi – vēl maksājām Finansu ministrijai par kredīta pārraudzību. Valsts kase «uzvārās» uz šā projekta. Labi, ka vismaz pēdējā gadā mums vienus procentus atcēla.
Daudzas lietas sākām pirmie, bet nepabeidzām. Tā ir Vienas pieturas aģentūra – informācijas punkts. Ideju pārņēma Liepāja, attīstīja to un izdarīja labāk. Mēs vieni no pirmajiem sākām reorganizēt sociālās aprūpes dienestu. Citi mācījās no mums gan labo, gan slikto un varbūt izdarīja veiksmīgāk.
Diemžēl vēl viena nelaime, kuru iedzīvotāji jūt un par kuru mūs pamatīgi kritizē, ir ūdensvada projekta aizkavēšanās par diviem gadiem. Lai man piedod jelgavnieki, bet es tomēr nevaru atļauties kapitāli remontēt ielas, ja skaidri zinu, ka pēc gada vai diviem tās tiks izlauztas. Bedres aizlāpīt – jā, bet, ja kādu ielu sākam remontēt, tad vismaz piecus gadus to nevajadzētu aiztikt. Un, tā kā šis projekts no mums neatkarīgu iemeslu dēļ aizkavējās apmēram par diviem gadiem, arī ielu remonti tika «atbīdīti» par diviem gadiem. Tāpat nevaram atlicināt skolām tik naudas, cik vajadzētu. Var jau būt, ka taisnība ir tiem, kas saka, ka mums ir par daudz bērnudārzu. Ja mēs atstātu tikai tik daudz bērnudārzu, cik ir paredzēts pēc valdības stingrajiem noteikumiem, tad nauda paliktu pāri, un to varbūt varētu ieguldīt skolās. Rungai vienmēr ir divi gali.
Vai nebija tā, ka efektīvu Domes darbu kavēja lielā domnieku politizācija, izskatot būtiskākos jautājumus? Īpaši manāmi tas bija īsi pirms vēlēšanām.
Politizācija vairāk izpaudās iepriekšējā Domē, nevis šajā. Vecajā sasaukumā vairāk tika risināti politiski jautājumi, šajā – saimnieciski. Katrreiz jaunai Domei sākot darbu, ir politiskās ambīcijas. Un tas, ka mēs it kā ar «zemsaviešiem» atradāmies opozīcijā, bija gan manu, gan Andra Rāviņa zināmu politisko ambīciju rezultāts. Varbūt būtu bijis labāk – un bija tāds variants –, ka kāds cits iet par priekšsēdētāju un mēs abi ar Rāviņu kļūstam par vietniekiem, bet katram gribējās izrādīt savas ambīcijas…
Zinu, ka uz beigām man pārmeta, ka atdevām tarifu noteikšanu Energoapgādes regulēšanas padomei. Ja mēs to nebūtu darījuši, tad pirms vēlēšanām būtu parādījušās galīgi populistiskas idejas. Jau par šiem 200 tūkstošiem ir jāšaubās, vai Siltumtīklu kreditori tam piekritīs, un tad iznāks, ka viss pirms vēlēšanām nolemtais aizies kaut kur «svilpē». Bet to lai lemj jaunā Dome, jaunie kreditori.
Ir ļoti strīdīgi jautājumi, piemēram, ar privatizāciju saistītie. Protams, var tos traktēt tā kā Valsts kontrole, un varbūt saskaņā ar likumdošanu tā ir arī taisnība. Valsts kasei aiziet garām tik un tik naudas, jo tiek izmantoti sertifikāti. Es varu tam piekrist, taču, ja, piemēram, Rīgā vai Dobelē, uzņēmumus izpērkot, izmanto sertifikātus, bet Jelgavas Dome pārdos tos par naudu, skaidrs, ka šis uzņēmums momentā bankrotēs. Un tad ir jāizsver, kas ir svarīgāk.
Ja arī starp domniekiem domas dalījās, es tomēr neuzskatu, ka šī Dome bija politizēta. Iepriekšējā tāda bija vairāk.
Runājot par politiku, jūs minējāt «tēvzemiešu» piemēru. Vai uzskatāt, ka Domē ir jābūt pārstāvētām varas partijām, lai kaut ko ministrijās varētu panākt pilsētas labā?
Jā, bet ir viens jautājums – kā šīs varas partijas reaģē. Es biju «Latvijas ceļā», bet, izņemot to īso laika posmu, kamēr Raitis Vītoliņš strādāja Saeimā, «LC» neko nepalīdzēja, drīzāk otrādi. Gan Viļa Krištopana valdības laikā, kad finansu ministrs bija no «LC», gan arī vairākās citās reizēs mēs pie šā paša galda esam ar premjeru vienojušies, bet papīri trīs četrus mēnešus palika Finansu ministrijā neparakstīti, un nākamais ministrs, protams, to visu atcēla. Svarīgi ir ne tikai tas, vai Domē ir pārstāvēta varas partija, bet arī, kā tā reaģē uz vietējām aktivitātēm. Man ir grūti prognozēt, kā būs, bet nebūs viegli. Varbūt Rāviņam pozitīvais moments ir tas, ka viņš bijis valdībā un ir saglabājušies personīgie kontakti. Bet es pilnīgi piekrītu tam, ka jābūt saitē starp varas partijām Saeimā un Domē.
Cik neatkarīga ir Dome no uzņēmēju grupējumiem? Daudzu cilvēku apziņā pilsēta dalās divās daļās starp uzņēmēju klubiem.
Diemžēl Dome ir atkarīga, un šīs attiecības izpaužas. Man patīk, ka spēles noteikumi visiem ir vienādi. Ja privatizējam kādu objektu, var jau to vērtēt pašreizējās cenās, kas, manuprāt, ir nekorekti attiecībā pret tiem, kas izpirka vecā zonējuma laikā. Un starpība ir trīs četras reizes. Tātad tas, kas kārtoja dokumentus savlaicīgi, ir zaudētājs salīdzinājumā ar to, kas nepilda valdības un Saeimas lēmumus. Te tā loģika arī nav īsti pareiza.
Tās faktiski bija intereses starp konkrētiem cilvēkiem, un mēs ar visiem mēģinājām sadarboties. Cik bija iespējams, es centos Domi šādos konfliktos neiesaistīt. Protams, Andris Rāviņš ir Hercoga Jēkaba kluba prezidents, un cilvēki, kas tur ietilpst, vairāk vai mazāk iespaidojas.
Vai tā varētu būt problēma nākamajai Domei?
Jaunajā Domē ir ievēlēts vairāk pārstāvju no Hercoga Jēkaba kluba, nevis no tā otra. Tātad jelgavnieki vairāk atzinuši šā kluba biedrus. Bet es domāju, ka Domei ir jāstrādā ar likumiem, nevar būt simpātijas vai antipātijas. Protams, parasti vinnē tas, kuram ir vairāk informācijas, kurš ir tuvāk.
