Brāļu kapu Jelgavas nodaļas biedrs Ilmārs Kaktiņš 8. jūnijā atnesa vācu karavīra pazīšanas zīmi – erkunnungsmarku, kuru apzīmē ar burtiem EM.
Brāļu kapu Jelgavas nodaļas biedrs Ilmārs Kaktiņš 8. jūnijā atnesa vācu karavīra pazīšanas zīmi – erkunnungsmarku, kuru apzīmē ar burtiem EM. Tā bija izdota visiem vācu armijas karavīriem, arī latviešu leģionāriem, kas to nosauca par “Suņa numuru”, vai “Nāves žetonu” un ne labprāt nēsāja uz krūtīm ādas siksniņā pakārtu. Tādējādi šodien daudziem kritušajiem latviešu karavīriem personību nav iespējams noskaidrot. Citiem EK bija gatavota no neizturīga materiāla, kas gadu gaitā sadrupis. Dažus atpazīt palīdz kapā ievietotā stikla pudele ar informāciju. EM pārlaužama, ko izdara apbedot kritušo. Viena puse paliek kapā, otru nosūta štābam, kur to reģistrē. Šajā gadījumā EM nav bijis pārlauzts. Tas nozīmē, ka karavīrs pazudis un par viņu nav nekādas informācijas. Datus par Ilmāra atrasto EM “Stamm P1 Ers. Btl.1.12./ 360 1”, kas rakstīti uz abām EM pusēm, saņems Vācu karavīru arhīvs un Vācijas karavīru kapu kopšanas Tautas savienība, kur noskaidros karavīra personību un paziņos piederīgajiem, ka viņš kritis kaujās Latvijā pie Kalnciema netālu no mājām Tīreļu ielā. Viņa kaps vēl nav atrasts, bet EM uzieta tīrumā, kas sagatavots sējai.
Ne tikai atrastā pazīšanas zīme, bet daudz notikumu vēl šodien atgādina par kara šausmām un varmācību. Maijā Latvijā ieradās Ingeborga Vinklere no Vācijas, kas meklēja tēva kapu. Viņš miris padomju gūstā Jelgavas gūstekņu nometnē nr. 266. Tā atradās tagadējā cietuma teritorijā Pārlielupē. 1937. gadā tur ierīkoja Latvijas Lauksaimniecības izstādi, kuras paviljonus 1941. gadā gūstekņu turēšanai badā un salā izmantoja vācieši. Viņu stafeti 1944. gadā pārņēma padomju vara, ierīkojot nometni valsts “ienaidniekiem”, vēlāk sagūstītajiem vācu karavīriem. Leģionāriem pēc 1945. gada 8. maija tur sākās Golgātas ceļš uz austrumiem. Pēc tam ierīkoja Pārlielupes cietumu. Vācu gūstekņi strādāja Jelgavā, atjaunojot un būvējot jaunas ēkas, kūdras purvā pie Garozas, Kalnciema ķieģeļu fabrikā, māla un kūdras atradnēs. Tur arī strādājis I.Vinkleres tēvs. Slimie gūstekņi ārstēti lazaretē Ozolpilī. Mirušie glabāti pie tagadējās pansionāta katlu mājas un Bērzu kapos. Ir vārdisks saraksts, bet kapi mums par kaunu iznīcināti. Brāļu kapu sarakstos I.Vinkleres tēva vārdu neatradām. Tamdēļ vainagu nolikām Rīgas 1. Meža kapos pie pieminekļa 7000 vācu karavīriem, kuru atdusas vietas iznīcinātas.
Joprojām pienāk informācija par cilvēku likteņiem kara un padomju okupācijas gados. Svarīgi to uzklausīt, pierakstīt, apkopot un informēt sabiedrību par notikumiem Latvijā pēc 1940. gada 17. jūnija, kad divu lielvalstu viltīgās nodevības dēļ pazaudējām neatkarību. Pašlaik no Vācijas saņemta informācija par kritušajiem vācu karavīriem Jelgavas novadā, piemēram, pie “Stūrīšiem”, domājams, Ozolniekos apbedīti desmit. Iegūtas arī ziņas par vācu armijā dienējušajiem latviešu karavīriem Jelgavā. Minēti tikai trīs saraksti, bet kopējo kritušo skaitu kaujās Jelgavas novadā vācieši vērtē ap 500. Liela daļa guļ zem elektrokabeļiem Rīgas šosejas kreisajā pusē. Tos nav iespējams pārapbedīt. Ļoti daudzas apbedījumu vietas nav zināmas. Piemēram, pie Sv.Annas baznīcas it kā esot liels apbedījums. Saņemta informācija par masveida kritušo karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumiem Pasta un Pils salās. Jelgavas pilsēta un viss novads glabā vēl daudzu nezināmu cilvēku traģēdiju liecības. Tāpēc nepieciešams, veicot daudzos būves un citus zemes rakšanas darbus, ziņot Jelgavas Domei par atrastajiem apbedījumiem, lai nebūtu Jelgavas zemei jānosarkst, kā tas noticis ar iznīcinātajiem vācu kara gūstekņu apbedījumiem Ozolpilī un Bērzu kapsētā. Veicot būvdarbus Valsts ģimnāzijas sporta hallei, arī esot atrasti nezināmi apbedījumi, par kuriem nav ziņots attiecīgām valsts iestādēm. Nav zināms, kā nolēma rīkoties Jelgavas Dome, kad tika konstatēti viduslaiku apbedījumi pie tā saucamās “Ādu fabrikas”, kurus atklāja, meklējot Otrā pasaules kara kritušo karavīru apbedījumu. Ja rajonā mūsu darbs daļēji sekmējies, tad Jelgavā, neskatoties uz lielajām pūlēm, ievērojami panākumi nav gūti. Atrasts vācu karavīru apbedījums Rubeņu ceļā, leģionāru Vidus ielā. Tajā pašā laikā zondēšanas darbi Svētbirzē, Raiņa parkā, Tērvetes ielā 131, pie “Brantiem”, Grēbnera parkā, kur apglabāti neskaitāmi Jelgavas aizstāvji, un vēl citās vietās rezultātus nav devuši. Ir ziņas, ka pēc pēdējām kaujām no ielenkuma Grēbnera parkā izdevies izglābties tikai dažiem. Pārējie krituši, ievainotie un vēl dzīvie cilvēku medībās, kas sākušās 5. augustā, nošauti. Daļa upuru samesti tuvējos dīķos. Pašlaik Pils salas galā 16 izraktie pēc pārbaudes izrādījās civilie iedzīvotāji. Tos pārapbedīja atpakaļ vecajā vietā.
Jelgavnieku un pašvaldības morālais uzdevums ir noskaidrot, kur padomju karavīri apglabāja kara darbībā bojā gājušos pretinieka karavīrus un civilos iedzīvotājus. Notiek plaši izpētes darbi Pasta un Pils salā, kam sekos dažāda veida objektu būvniecība, jo pretējā gadījumā varam nonākt nepatīkamā situācijā, kas atgādinātu padomju laikā pieredzēto antihumānismu.
