Lai paaugstinātu darba efektivitāti, svarīgs ir veiksmīgs dialogs ar pašvaldībām un darba devējiem, mērķtiecīgs darbs ar bezdarbniekiem, kā arī komandas gaisotne kolektīvā, – atzīst NVA Jelgavas filiāles jaunais vadītājs Juris Birovs.
Lai paaugstinātu darba efektivitāti, svarīgs ir veiksmīgs dialogs ar pašvaldībām un darba devējiem, mērķtiecīgs darbs ar bezdarbniekiem, kā arī komandas gaisotne kolektīvā, – atzīst Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles jaunais vadītājs Juris Birovs.
NVA Jelgavas filiāli J.Birovs vada otro nedēļu. Par vadītāju viņš izraudzīts no septiņiem pretendentiem, kas bija izvēlēti konkursa otrajai kārtai.
Uz jautājumu par līdzšinējo darba pieredzi, izglītību un iemesliem kas mudinājuši startēt NVA konkursā, J.Birovs atbild, ka pirms tam astoņusarpus gadus bijis Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktora vietnieks. Darbs skolā pēc mācībām LLU Lauku inženieru fakultātē bijis negaidīts piedāvājums un izaicinājums savu spēju apliecināšanai. Vēlāk LLU ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā. Bet, lai strādātu izglītībā, LLU studējis pedagoģijas pamatus.
Pretendēšanu uz NVA filiāles vadītāja amatu J.Birovs raksturo kā izaicinājumu un vēlmi izmēģināt spēkus jaunā jomā pēc izglītības sistēmā uzkrātās pieredzes. “Tā kā Amatniecības vidusskola piedalījās bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, es sagatavoju materiālus NVA konkursiem, bija arī sadarbība un priekšstats par nodarbinātību. Tomēr tas ir tikai piliens jūrā salīdzinājumā ar visu nodarbinātības aģentūras filiāles darba apjomu,” atzīst J.Birovs.
Iespēju nedēļu iepazīties ar nodarbinātības aģentūras struktūru, cilvēkiem, ar kuriem nāksies strādāt ikdienā, dokumentiem, Rīgas filiāles darba specifiku, vadītājs vērtē kā nozīmīgu ieguvumu. “Ja uzreiz būtu jāvada filiāle, justos kā kaut kur iemests, tagad ir citādi, struktūras, darbinieku un specifikas iepazīšana ļoti atvieglo darbu,” stāsta J.Birovs. Līdz ar to viņam bija izveidojies priekšstats par līdzšinējo darbu filiālē un nākotnē veicamo.
Pirmajā nedēļā J.Birovs iepazinies ar kolēģiem. Tos jaunais vadītājs vērtē kā atsaucīgus un izprotošus. Tuvākajā laikā viņš plāno sīkāk iepazīties ar katra darba specifiku, lai varētu risināt perspektīvas jautājumus. “Lai darbs labi veiktos, kolektīvā ir svarīga veselīga gaisotne, labs komandas gars. Nav patīkami, ja ir intrigas. Ceru, ka izveidosies labas attiecības.” Par ES līdzekļiem intensīvi notiek NVA filiāles darbinieku izglītošana, paralēli tam viņiem jāpaspēj veikt tiešie pienākumi. Tomēr, lai cik tas būtu saspringti, iespēja mācīties vērtējama pozitīvi.
Pirmajā darba nedēļā J.Birovs iepazinies ar pilsētas un rajona pašvaldību vadītājiem. Tuvākās nākotnes mērķis – tikties ar darba devējiem. Veiksmīga sadarbība, dialogs ar pašvaldībām un darba devējiem nepieciešams, lai mērķtiecīgi, atbilstoši darba devēju faktiskajām vajadzībām virzītu bezdarbnieku apmācību, veicinātu viņu atgriešanos darba tirgū. “Protams, zināma daļa bezdarbnieku nespēs iekļauties apritē, tomēr mūsu uzdevums ir paaugstināt viņu konkurētspēju, celt kvalifikāciju, dot iespēju atgriezties darba tirgū.”
Viena no aktuālākajām nākotnes iecerēm ir telpu rekonstrukcija, lai uzlabotu ne vien filiālē strādājošo darba apstākļus, bet izveidotu arī apmeklētājiem piemērotākas telpas, lai nebūtu drūzmēšanās. “Telpu rekonstrukcijas process ir sācies, tapšanas stadijā ir remonta projekts. Kad tas būs izstrādāts, izvērtēsim filiālē,” stāsta J.Birovs. Remonts paredzēts paralēli darba procesam. “Kādu brīdi būs grūtāk, bet pēc tam – patīkamāk, labāk, gaišāk. Domāju, arī apmeklētāji to novērtēs,” spriež J.Birovs.
***
Ar filiāles vadītāju pārrunājam arī nodarbinātības iestādes nozīmes palielināšanos. Savulaik darba devēji, izņemot tos, kur darbaroku trūkums bija hronisks, strādājošos spēja atrast arī bez NVA starpniecības. Nu iestādes loma līdz ar iedzīvotāju došanos peļņā uz ārzemēm vakanču aizpildīšanā būtiski augusi. Uzņēmēji arī sūrojas, ka bezdarbnieku izglītošanas plānu pildīšana NVA traucē pilnvērtīgi nodoties vakanto vietu aizpildīšanai.
Arī “Ziņu” lasītāji uzsvēruši, ka būtu jādomā par to, lai NVA projekti nedeformētu darba tirgu. Skolēnu kā lētā darbaspēka izmantošana nav vienīgā nepilnība NVA aktivitāšu sarakstā. Arī ar invalīdu iekļaušanu darba tirgū saistītā projekta izpildījums klibo, lai gan ideja vērtējama atzinīgi. “Darba devēji nevis veido jaunas darba vietas invalīdiem, bet gan atlaiž darbiniekus un to vietā pieņem invalīdus. Tādējādi veselie darba ņēmēji kļūst par bezdarbniekiem, pārējiem strādājošajiem palielinās slodze, jo kopējais pienākumu apjoms paliek nemainīgs, bet darba devējs, saņemot dažādus bonusus, uz invalīdu rēķina vēl arī nopelna. Tāpēc NVA, sagatavojot un ieviešot projektus, būtu rūpīgāk jāizanalizē iespējamie darba tirgus izkropļošanas gadījumi un jāraugās, vai darba devēji neizmato sistēmas nepilnības savā labā,” uzsver kāds lasītājs. Savukārt pagājušajā nedēļā kāds nodarbinātības projekta iesniedzējs pauda, ka NVA reģionālajā filiālē Bauskā divi cilvēki šai procedūrai veltījuši veselas trīs stundas – tik liela birokrātija. Protams, šie jautājumi nav vietējās filiāles, bet NVA galvenās struktūras kompetencē. Tomēr arī tā savu artavu kopējās lietas labā var ieguldīt, norādot uz vājajām vietām un sniedzot priekšlikumus nepilnību risinājumiem.
