Vairāk naudas depresīvām nozarēm.
Vairāk naudas depresīvām nozarēm
Roberts Zīle (TB/LNNK): “Lai iegūtu iedzīvotāji ar zemām algām, svarīgi strauji palielināt neapliekamo minimumu, tam jābūt 35 procentu apmērā no vidējās algas valstī.”
Gundars Bērziņš ( TP): “Latvijā pašlaik ir 537 pirmā līmeņa pašvaldības. Tas ir absurds. Ezītim Zilupē ir skaidrs, ka tālāk tā vairs dzīvot nevar.”
Sandra Kalniete (JL): “Atšķirības starp labējām partijām programmās nepastāv. Mēs visi esam par labākajiem risinājumiem. Taču, kad teorija nonāk līdz praksei, rodas atšķirības.”
Mārtiņš Roze: (ZZS): “Es neatbalstu mūsu sistēmu, ka burtiski visi lēmumi jāpieņem Saeimai un valdībai. Jo lielāka pašvaldība, jo jādod lielākas iespējas risināt jautājumus.”
Ivars Godmanis (LPP/LC): “Nedrīkst melot cilvēkiem un sacīt, ka no 500 izveidosies 100 pašvaldību un viss paliks, kā ir. Jāspēj atklāti pateikt, ka būs pārejas grūtības.”
Kā iesakāt samazināt nodokļus? Visiem līdzvērtīgi vai īpaši atvieglojot mazturīgajiem nodokļu nastu?
S. K.: Līdzvērtīgi.
I. G.: Līdzvērtīgi.
G. B.: Atbalstu vienveidīgu sistēmu, jo jebkurš izkropļojums rada netaisnību.
M. R.: Tas ir regulējams, bet neatmetot arī nākotnē diskusiju par progresīvo nodokli.
R. Z.: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būtiskāko ieguvumu dos turīgajiem. Lai iegūtu iedzīvotāji ar zemām algām, svarīgāk ir strauji palielināt neapliekamo minimumu, kam jābūt 35 procentu apmērā no vidējās algas valstī.
Konkurencē par ES struktūrfondu līdzekļiem visi sacenstos ar vienādiem noteikumiem, vai arī depresīviem reģioniem būtu piemērojamas kādas atlaides?
S. K.: Saskaņā ar valsts attīstības stratēģiju depresīvajiem reģioniem jādod priekšrocība. Pretējā gadījumā piepildīsies pašreizējā prognoze, ka 60 procentu finansējuma nogulsnēsies Rīgā un ap to.
I. G.: Šaubos, vai izdosies panākt kvotu un nodokļu atlaides sistēmu pa teritorijām, jo mums tās ir ļoti mazas. Arī Brisele šādai kārtībai nepiekritīs. Manuprāt, vairāk naudas jāatvēl jomām, kuras saucam par depresīvām.
G. B.: Manuprāt, jārunā nevis par izlīdzināšanu, bet par minimālā līmeņa garantēšanu jebkurā valsts teritorijas daļā.
M. R.: Nevar būt pilnīgi vienāda pieeja visiem pasākumiem. Ir programmas, kas derīgas tikai lauku reģioniem, tās arī jāsaglabā.
Inflācijas apkarošana bremzēs attīstību
Vai nepieciešami pasākumi inflācijas mazināšanai? Vai lai tā attīstās kopā ar ekonomiku pašplūsmā?
S. K.: Jāveic īpaši pasākumi, un mēs piedāvājam stingrāku fiskālo politiku, energoefektivitātes paaugstināšanu, arī bezdeficīta budžetu. Jāveicina iedzīvotājus veikt noguldījumus ar speciāliem atvieglojumiem, kā arī nedrīkst aizmirst par cīņu pret nelegālajiem ienākumiem.
I. G.: Prioritāte ir attīstības tempi. Nosaukšu lietas, ko vajadzētu darīt nākamajai valdībai. Vispirms – valdībai kā lielākajam pasūtītājam enerģiski jācīnās, lai konkurences ceļā samazinātu pasūtījumu cenu. Ja inflācija joprojām ceļas, jālemj par pirmās nepieciešamības pārtikas preču aplikšanu ar mazāku PVN. Rezervē jāpatur variants par nefinansiālu atbalstu vismazāk nodrošinātajiem – tā būtu pārtika, malka apkures sezonā. Taču pamatā jebkurš pasākums tikai pret inflāciju nesasniegs mērķi un vienīgi bremzēs attīstību.
M. R.: Vajadzētu darīt visu, lai mākslīgi neveicinātu inflāciju. Nodokļu samazināšana pārtikai varētu nedaudz līdzēt, bet tā nav brīnumnūjiņa.
G. B.: Mākslīgi ierobežojot inflāciju, tiek bremzēta valsts attīstība. Tas ir radikāls jautājums, un šāda rīcība iespējama tikai tad, ja situācija aiziet aiz sarkanās līnijas, kas ir septiņu līdz astoņu procentu robežās. Mēs esam tuvu tai, taču pēdējā laikā tā krītas.
R. Z.: Viens no inflāciju veicinošiem faktoriem ir spekulatīvais nekustamo īpašumu tirgus, kurā, pēc ekspertu aplēsēm, apgrozās miljardi latu, bet nodokļi tiek maksāti par nelielu darījumu apjomu. Apliekot ar nodokļiem spekulatīvos darījumus, mazinātos inflācija.
Vidējā pensija būs 200 latu
Ja jūsu partija iegūtu kontroli pār sociālajiem jautājumiem, ko varētu sagaidīt pirmajā gadā pēc vēlēšanām?
S. K.: Mūsu partija vēlēsies neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 175 latiem. Minimālā pensija nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu. Mātēm, kas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, neapliekamais minimums jāpalielina līdz 70 procentiem no minimālās algas. Nākamās Saeimas laikā mēs vēlētos dubultot minimālo algu.
I. G.: Pēc četriem gadiem vidējai pensijai vajadzētu sasniegt 200 latu. Bērnu pabalstu programma jāturpina, kāda tā ir, jo tā darbojas veiksmīgi.
G. B.: Pensiju sistēmā jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pēc 2009. gada Latvijā sāksies darbspējīgo cilvēku skaita samazināšanās. Ir svarīgi nākamās Saeimas beigās būt ar pietiekami lieliem uzkrājumiem sociālajā sistēmā.
M. R.: Vēlamies turpināt iesākto, attīstot arī māmiņu algu sistēmu. Pensiju kāpums noteikti būs, bet ar solījumiem esam uzmanīgi. Jāstrādā, lai mainītos nodokļu apjoma iekasējamības un aplokšņu algas attiecības. Ja tiekam galā ar tām, daudz būtiskāk pildās sociālais budžets.
I. G.: Vēl gribētu piebilst ne tik saldas lietas. Mēs nevarēsim maksāt bezdarbnieku pabalstus pēc līdzšinējās kārtības. Vajadzēs noteikt pabalstu izmaksu termiņu trīs mēneši. Pēc tam, ja cilvēks nestrādā, valstij viņam jāpiedāvā konkrēts darbs atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Vēl noteikti būs jāpaskatās uz slimības lapu izsniegšanas termiņiem. Izveidojusies sistēma, ka slimo galvenokārt skaistā laikā, vasarā.
R. Z.: Mēs paredzam līdz 200 latiem palielināt ar nodokli neapliekamo pensiju apjomu, kā arī ieviest ikgadēju invaliditātes pensiju indeksāciju. Ieviestu piemaksas personām, kas pensionējušās līdz 1996. gadam. Lai veicinātu invalīdu iekļaušanu darba tirgū, noteiktu nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas uz pilnu slodzi nodarbina invalīdus.
Noslēgumā, jūsu partijas skatījumā, trīs vissvarīgākie uzdevumi, kas jāpaveic 9. Saeimai.
G. B.: Izglītības, zinātnes un reģionu attīstība. Iekšējās drošības jautājumu sakārtošana.
M. R.: Komerclikuma ieviešana līdz galam. Reģionu attīstība un mūsu tiesiskās sistēmas sakārtošana.
S. K.: Izglītības un zinātnes attīstība. Reģionālās reformas īstenošana. Viens no lielajiem jautājumiem ir imigrācijas un migrācijas jautājumu sakārtošana. Darbaspēka ievešanas un strādājošo aizplūšanas problēmas.
I. G.: Uzturēt ekonomikas attīstības tempus, vienlaikus efektivizējot Eiropas palīdzību kā vienu no šo tempu attīstības avotiem. Svarīgi nepalielināt, varbūt pat mazināt nodokļus atsevišķās jomās. Īstenot radikālu izglītības reformu, lai tie, kas beidz augstskolu, pēc proporcijas ir tuvu prasībām, kādas ir šodienas darba tirgum. Pēdējais – nacionālas intereses īstenot arī Austrumu virzienā. Jānoslēdz robežlīgums ar Krieviju un no tā izrietošie ekonomiskie līgumi, kas stimulēs valsts tautsaimniecības attīstību.
R. Z.: Vēlamies izveidot taisnīgu ienākumu nodokļa sistēmu – vienādu likmi ienākumam no algas, uzņēmuma, kapitāla. Veicināsim labvēlīgāku nodokļa režīmu paša apdzīvotam un ģimenes pirmajam mājoklim. Vēl svarīgi motivēt aizceļojošos atgriezties un būt ekonomiski aktīviem Latvijā.
