Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis pirmdien savā runā Saeimas svinīgajā sēdē vairākkārt skāra Latvijas un Krievijas attiecības.
Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis pirmdien savā runā Saeimas svinīgajā sēdē vairākkārt skāra Latvijas un Krievijas attiecības.
Sēdē, veltītai Latvijas neatkarības deklarācijas astotajai gadadienai, Čepānis sacīja, ka Latvijas pašreizējā situācija daudzējādi atgādina gan 1990.gadu, gan laiku neilgi pēc pirmās brīvvalsts nodibināšanas.
«Šķiet, pirmoreiz kopš neatkarības atjaunošanas attiecības ar Krieviju ir samezglojušās tiktāl, ka reāli kļuvuši ekonomisko spaidu draudi. Zem lielas jautājuma zīmes ir mūsu integrācijas tempi ES, un faktiski apstājusies virzība uz NATO,» viņš teica.
Čepānis uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju Latvijā vienmēr ir bijušas īpašas uzmanības centrā, tomēr nav pieņemams aizbildnieciskums un politiskā šantāža, kas liek atcerēties bēdīgi slaveno vecākā brāļa lomu.
Saeimas priekšsēdētājs teica, ka «mūsu aizvainotā valstiskā pašcieņa nedrīkst aizmiglot mums acis un liegt saskatīt to, ka Krievijas pretenzijās pret mums ir arī kāds racionāls grauds. Šis grauds ir atsaukšanās uz starptautisko organizāciju pirmām kārtām ES viedokli par Latvijas iekšējām problēmām».
Čepānis uzrunā norādīja, ka parlamentā pārstāvēto partiju pretrunīgā nostāja pilsonības un valodas jautājumos bija par iemeslu vairāk emocionālai un mazāk lietišķai un pragmatiskai diskusijai sabiedrībā par šīm problēmām.
Viņš atgādināja, ka «neatkarības atgūšanas priekšvakarā Latvijā aktīvi darbojās visai liels pulks ne vien ideologu, bet arī organizatoru, kuri jo kvēli iestājās par to, lai sabiedrība neietu uz Tautas frontes vadītajām Augstākās padomes vēlēšanām tās Augstākās padomes, kas pasludināja neatkarības atjaunošanu. Ja tautas lielākais vairums sekotu viņiem, mēs visdrīzāk gan joprojām izmisīgi apelētu pie pasaules sabiedrības sirdsapziņas kā nožēlojama un izpostīta Padomju Savienības province».
