Izskatījusi zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākā statusa koncepcijas projektu, Ministru kabineta komiteja neatbalstīja piedāvātā risinājuma variantus, galīgā lēmuma pieņemšanu uzticot valdībai.
Izskatījusi zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākā statusa koncepcijas projektu, Ministru kabineta (MK) komiteja neatbalstīja piedāvātā risinājuma variantus, galīgā lēmuma pieņemšanu uzticot valdībai. Lauksaimnieki atkārtoti aicina zemnieku un zvejnieku saimniecības pielīdzināt juridiskām personām.
Uzņēmumu reģistra sagatavotajā koncepcijas projektā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2004. gada 31. decembrim visām uzņēmējsabiedrībām bija jāiesniedz pieteikumi pārreģistrācijai komercreģistrā, lai pārietu no vecās uzņēmējdarbību regulējošās normatīvās bāzes uz Komerclikuma regulējumu.
Reforma ieilgusi
Pašlaik zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu regulē likumi “Par uzņēmējdarbību” un “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”. Abi šie likumi zaudēs spēku, līdz ar to jāpabeidz reforma attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, kas tiks pārreģistrēti, un zemnieku un zvejnieku saimniecībām.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem MK līdz 2005. gada 1. septembrim bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Izvērtējot situāciju, tika secināts, ka nepieciešams risināt jautājumu par saimniecību turpmāko statusu – zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu saglabāt tikai mainītā tiesiskā formā vai visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām veikt pārreģistrāciju par kādu no komersantu veidiem.
Kā skaidro Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte, koncepcijas projektā iekļauti trīs iespējamie risinājuma varianti.
Pirmais variants
Pirmais variants paredz šīs saimniecības pārreģistrēt par kādu no Komerclikumā noteiktajiem subjektiem, vai arī tās kļūtu par fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju.
“Atbalstot šādu modeli, zemnieku un zvejnieku saimniecībām tiktu paredzēti īpaši atvieglojumi, veicot pārveidošanos par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Būtu iespējams saglabāt nosaukumu “zemnieka saimniecība” vai “zvejnieka saimniecība”, iekļaujot to SIA šaurākā nozīmē,” informē J.Saulīte. Saimniecību īpašnieki varētu kļūt par saimnieciskās darbības veicējiem, iesniedzot pieteikumu, lai izslēgtu no uzņēmumu reģistra, un iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam, lai reģistrētos par fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju. Ja pārreģistrēšanās nenotiktu, saimniecību izslēgs no uzņēmumu reģistra.
Otrais variants
Otrais piedāvātais variants paredz saglabāt zemnieku un zvejnieku saimniecības formu, nosakot, ka zemnieka vai zvejnieka saimniecība ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru fiziska persona izmanto, lai veiktu saimniecisko darbību lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā.
Fiziskās personas statuss nozīmē, ka saimniecības īpašnieks atbild par saistībām ar visu savu mantu līdzīgi kā individuālais komersants vai fiziska persona saskaņā ar Komerclikumu.
Tajā pašā laikā tiek piedāvāta brīvprātīga iespēja zemnieku un zvejnieku saimniecībām pārveidoties par komercsabiedrībām, veicot reorganizācijas procesu, vai iesniegt pieteikumu likvidēt saimniecību un darboties kā fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam.
Trešais variants
Savukārt trešais variants paredz saglabāt zemnieku un zvejnieku saimniecības formu, pielīdzinot to juridiskai personai. Tās īpašniekam šajā gadījumā būs jāveic reorganizācija analoģiski SIA.
Tiks piedāvāta arī brīvprātīga iespēja saimniecībai pārveidoties par komercsabiedrību, veicot reorganizācijas procesu, vai iesniegt pieteikumu likvidēt saimniecību un darboties kā fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam.
Reformas ilgums visiem variantiem tiek piedāvāts viens gads un seši mēneši, tas ir, no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim.
Zemnieki negrib birokrātiju
Biedrība “Zemnieku saeima” atkārtoti aicina pārvaldes institūcijas noteikt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu, pielīdzinot to juridiskai personai.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības “Strazdi” īpašnieks tērvetnieks Valters Bruss vērtē, ka zemnieku saimniecību reorganizācijā lauksaimniekiem būs jāiegulda liela nauda: “Lai gan pārreģistrējoties tās plānots atbrīvot no valsts nodevas, līdzekļus tas tomēr prasīs. Reformai nepieciešama gan zemnieku nauda un laiks, gan galvassāpes. Tā būs lieka birokrātija.”
Zemnieki pārliecināti, ka, saglabājot statusu, tiktu mazinātas izmaksas, kas saistītas ar pārreģistrāciju, veicamās administratīvās procedūras un nevajadzētu mainīt uzņēmumu nosaukumu.
***
Lauksaimnieka viedoklis
“Zemnieku saeimas” padomes loceklis zemnieks Uldis Krievārs:
Reforma paredz iespēju izvēlēties – kļūt par komersantu vai darboties kā fiziskai personai. Abas iespējas zemniekiem ir nepatīkamas – komersanta gadījumā tiktu zaudēts ilgos gados izveidots zemnieku saimniecību produkcijas zīmols, kas kalpo kā saražotā kvalitātes un vietējās izcelsmes apliecinātājs. Lai kļūtu par fizisku personu, šķērslis ir atšķirīgās uzņēmumu ienākumu nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes. Risinājums – jānosaka zemnieku un zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas.
