Šodien Jelgavas cukurfabrika atklāj sezonu sāk biešu pieņemšanu. Un, šķiet, paši pirmie biešu laukā izbrauca Vilces pagasta «Krūmaļu» saimnieki Laščenko.
Šodien Jelgavas cukurfabrika atklāj sezonu sāk biešu pieņemšanu. Un, šķiet, paši pirmie biešu laukā izbrauca Vilces pagasta «Krūmaļu» saimnieki Laščenko. Šajā sakarā akciju sabiedrībā «Jelgavas cukurfabrika» notika preses konference.
Līgumus esam noslēguši par 270 tūkstošu tonnu biešu pieņemšanu, sacīja fabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris. Tas nozīmē, ka arī šogad fabrika strādās ar milzu pārslodzi, turklāt nevis ierastās simts, bet gan 120 dienas, ik diennakti pārstrādājot vairāk nekā divtūkstoš tonnu sakņu.
Cukura ražošanas nozarē patlaban ļoti strauji attīstās pirmais posms biešu audzēšana. Zemnieki pērk ārzemju tehnoloģijas un tehniku, kas ir daudz kvalitatīvāka un ražīgāka par līdzšinējo, un viņu ražošanas apjomu pieauguma tempiem pārstrādātājs vairs netiek līdzi. Jau 1. septembrī, kad fabrikas speciālisti testēja biešu laukus, caurmēra raža bija 36 tonnas no hektāra. Tas nozīmē, ka audzētāju darbs atmaksāsies. («Pa nullēm» cukurbiešu rentabilitāte esot tad, ja no hektāra vāc 22 25 tonnas.)
Cukura rūpniecība ir vienīgā, ko kontrolē zemnieki viņiem pieder Jelgavas akciju sabiedrības kontrolpakete 55 procenti akciju, sacīja Harijs Veģeris. Tagad, izaudzējuši bagātīgo ražu, biešaudzētāji mūs spiež uz vēl nebijušiem darba apjomiem. Kādu brīdi tā varam, bet ne ilgstoši.
To zemnieki saprot. Tieši fabrikas akcionāri nākuši klajā ar ierosinājumu valsts subsīdijas maksāt nevis biešu audzētājiem, bet gan pārstrādātājiem. Un Harijs Veģeris priecājas, ka savs miljons latu, ai, kā derētu.
Šogad cukurfabrikas attīstībā ir ieguldīts miljons latu investīciju un ap 700 tūkstoši latu no pašu līdzekļiem. Tādēļ jau arī var ražas pieņemšanu ievērojami palielināt. Tomēr līdzekļi ir vajadzīgi joprojām. Uzlabošana nemaz nav skārusi biešu mazgāšanas cehu un var tikai nojaust, ko tas nozīmē, pieņemot lietus atmiekšķētā mālā novāktas bietes.
Lielo darba apjomu dēļ fabrika ļoti stingri turēsies pie līgumiem un piegādes grafikiem. Virs līgumā noteiktā daudzuma bietes pieņems tikai tad, kad būs savestas visas līgumos paredzētās, iespējams, janvārī. Novāktās saknes līdz realizācijai nāksies uzglabāt pašiem. Zemnieki to prot.
Kopējo ražas vērtību cukurfabrikā Harijs Veģeris rēķina 7,5 miljonos latu. Biešu iepirkšanas cena būs diferencēta: 26 lati tonnā par septembrī un 28 lati par decembrī piegādātajām cukurbietēm. Protams, atkarībā arī no cukura daudzuma un citiem parametriem. Ap 60 procentu ražas vērtības zemnieks saņems līdz 1. janvārim, atlikušo daļu līdz pavasara sējai.
Zemkopības ministrs Andris Rāviņš runāja par globālākiem jautājumiem. Cita starpā, viņš informēja, ka valstī plānots saražot 65000 tonnu baltā cukura, taču iekšējam patēriņam vajag ap 80000 tonnu. Mūsu biešaudzētājiem tas nebūtu neiespējami. Taču Eiropas Savienībā tiekot lemts, ka ar 40000 tonnu saražošanu Latvijai būšot diezgan. Turklāt par cukura eksportu tuvākajos divdesmit gados mums neesot ko sapņot. Tomēr ministrs cer, ka skaitļi ir maināmi, pierādot ES, ka tie rēķināti no 1990. gada ražošanas apjomiem, kad Latvija vēl patiesībā bija cita valsts.
