Skolu pusdienas kļuvušas veselīgākas, taču kafejnīcas joprojām atrodas «pelēkajā zonā»
Vairāk nekā gadu vispārējās izglītības iestādēs darbojas noteikumi, kas paredz gatavot veselīgu un uzturvielām sabalansētu maltīti bez majonēzes, kečupa, lētiem cīsiņiem un virkni citu neveselīgu produktu. Ēdinātāji atzīst, ka prasībām veiksmīgi pielāgojušies. Tomēr labi iesākto nereti sagrauj skolas kafejnīcas, kur iespējams iegādāties bulciņas, šokolādītes un citus ar cukuru un transtaukskābēm bagātus našķus, kas veicina aptaukošanos. Pagaidām to pieļaujamais daudzums produktos nav noteikts.
«Ļoti svarīgi ir ēšanas paradumi, ko bērns apgūst mājās, kā arī izglītošana par to, kas ir vai nav veselīgs. Šajā ziņā paldies jāsaka ES augļu un piena programmām, kas šos jautājumus aktualizēja. Par veselīgu uzturu pastiprināti runā arī audzinātāji klašu stundās,» stāsta Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova, iepazīstinādama ar izglītības iestādes ēdnīcu un kafejnīcu, ko apkalpo uzņēmums «Konstants».
Negaršo zivju kotletes un rozīnes
Dienā, kad skolā viesojas «Ziņas», Ozolnieku vidusskolas 1. – 4. klašu skolēniem, kuriem valsts un pašvaldība nodrošina brīvpusdienas, tiek pasniegta siera zupa, rīsi ar Boloņas mērci un burkānu salātiem, citrona dzēriens. Uz galda atrodas arī piena krūze un āboli, ko paredz ES fondu līdzfinansētās programmas. Tomēr tikai aptuveni puse ir tādu, kas izvēlas zupu, un vēl mazāk ļauj skolotājai ielikt šķīvī salātus. «Man burkāni negaršo. Arī kāposti ne. No salātiem ēdu tikai tos ar kukurūzu un krabju nūjiņām,» stāsta pirmklasniece Baiba. Skolas pavāre Vida Kravčuka gan atzīst, ka pusdienu šķīvji lielākoties ir izēsti. Gadās, ka brīvpusdienu saņēmēji «brāķē», piemēram, zivju kotletes un desertus ar rozīnēm, bet kopumā ēdot labi.
Skolas ēdienu nesmādē arī 5. – 12., klašu audzēkņi, kuriem iespējams iegādāties ne tikai kartupeļus, griķus, rīsus, populāros makaronus ar gaļu, ceptus vistas šķiņķīšus un kotletes, bet arī svaigus un gatavotus dārzeņus, veģetāru ēdienu, svaigi spiestas sulas un augļus. Lai gan vitrīnā ir bulciņas un dažādi saldumi, tie pieejami tikai pēc pusdienu starpbrīžiem. «Agrāk bērni vairāk tērēja našķiem, bet patlaban – siltajām pusdienām. Ieviest jaunās prasības nebija lielu problēmu. Arī atteikties no frī kartupeļiem, ko skolēni bija ļoti iecienījuši. Tagad viņi labprāt ēd griķus, rīsus un kartupeļus,» teic uzņēmuma «Konstants» vadītājs Egons Landsmanis. Ēdinātāji nav saņēmuši sūdzības arī par samazināto sāls daudzumu. Garša tiekot panākta, piemēram, ar sīpolu un ķiploku palīdzību. Skolas vadība neredz problēmu, ka audzēkņi pārāk našķotos. Ozolnieku pašvaldība finansē papildu sporta stundu nedēļā, tur arī liekās kalorijas tiekot «noskrietas».
Skatās, vai netirgo frī kartupeļus
«Ēdinātāji, skolas, bērnudārzi un pašvaldības ir pielāgojušās un bieži atrod arī papildu finansējumu nosacījumu izpildīšanai,» vērtē Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis. Pārvaldes pārraudzībā ir 93 ēdināšanas uzņēmumi vispārējās izglītības iestādēs, no tiem 38 atrodas Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novadu skolās. Ņemot vērā, ka izglītības iestāžu pārraudzība ir viena no PVD prioritātēm, pārbaudes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā. Dienests lūko, piemēram, vai netiek izmantoti frī kartupeļi, kečups un majonēze, vai gaļas izstrādājumi satur vismaz 70 procentu gaļas, pārtikas produktos nav garšas pastiprinātāju, krāsvielu un izejvielu, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem, un ievērota virkne citu prasību, ko paredz MK 172. noteikumi. Tie arī regulē, ka pieejamā vietā jābūt novietotai nedēļas ēdienkartei, kurā norādīts porciju svars, uztura un enerģētiskā vērtība. Jāpiebilst, ka noteikumos mainīts kopējais pieļaujamais sāls daudzums, kas iepriekš radīja daudzu bērnu un vecāku neizpratni, jo ēdiens šķita bezgaršīgs. 0,25 gramu vietā uz 100 gramiem nu var lietot 0,4 gramus sāls.
Par noteikumu neievērošanu var piemērot naudas sodu līdz pat 4300 eiro, ja pārkāpums netiek novērsts. Tomēr naudas sods ir pēdējais līdzeklis, apgalvo PVD pārstāvis, atklājot, ka pērn Dienvidzemgales pārvaldē tas piemērots 12 skolām un sešiem bērnudārziem.
Jābūt vērīgiem un prasīgiem
«Tik slikti jau nemaz nav. Ja izglītības iestādes tiešām ievēro visas noteikumu prasības, uztura speciālistiem nav iebildumu. Jautājums, kāda ir katras skolas nostāja pret savu ēdienkarti, kā arī – ko ļaut vai neļaut tirgot kafejnīcā,» atzīst LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras vadītāja Anita Blija. Speciālistu rīcībā patlaban gan nav zinātniska pētījuma, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus. Taču, analizējot jaunos noteikumus, tie liecina, ka pusdienas skolā kļuvušas veselībai draudzīgākas. Lielākais klupšanas akmens patlaban ir cukura un transtaukskābēm bagātie našķi, ko iespējams iegādāties skolu kafejnīcās. Turklāt patlaban nav tādu noteikumu un tuvākajā laikā nav paredzēts pieņemt, kas, piemēram, liktu norādīt transtaukskābju daudzumu attiecīgajā produktā. «Nedomāju, ka reiz būs tāds likumdošanas akts, kas aizliegs šo tirgošanos skolu kafejnīcās. Tāpēc atliek bērniem jau no mazām dienām skaidrot, kas ir veselīga pārtika, un radināt pie tās. No saldumiem nav jāatsakās pavisam. Ja bērns ir fiziski aktīvs, viņš ātri vien nodedzinās liekās kalorijas,» uz saprātīgu un līdzsvarotu rīcību mudina A.Blija. ◆
