VID Zemgales reģionālā iestāde pirmajā ceturksnī konstatējusi 32 pārkāpumus, kas saistīti ar nodarbinātību, algu izmaksu un nodokļu nomaksu. Jelgavas un rajona darba devēju pārbaudēs pārkāpumi nav konstatēti.
VID Zemgales reģionālā iestāde pirmajā ceturksnī konstatējusi 32 pārkāpumus, kas saistīti ar nodarbinātību, algu izmaksu un nodokļu nomaksu. Jelgavas un rajona darba devēju pārbaudēs pārkāpumi nav konstatēti. Tas gan nenozīmē, ka mūsu pilsētā un rajonā “aplokšņu” algas nepastāv. VID aicina iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par šādiem darba devējiem.
VID reģionālās iestādes birojs atgādina, ka viens no iestādes galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu. “Aplokšņu” algu apkarošana jau vairākus gadus ir viena no VID darba prioritātēm, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, regulāri veikti dažādi kontroles pasākumi. Tomēr joprojām pastāv atšķirība starp oficiālo statistiku un faktisko situāciju.
Negodīgie darba devēji vienojas ar darbiniekiem
Šā gada pirmajā ceturksnī VID reģionālās iestādes apkalpes zonā veiktas 737 darba devēju pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 32 gadījumos, par ko darba devējiem uzlikts 1200 latu naudas sods. Pārbaudēs visbiežāk konstatēts, ka strādājošos nodarbina bez darba līgumiem, no algām netiek aprēķināti un nomaksāti visi nodokļi, vai arī tas tiek veikts daļēji.
Jelgavā un rajonā bijis visvairāk darba devēju tematisko pārbaužu – 164. Tomēr pārkāpumi nav konstatēti. Nodokļu administrētāji atzīst, ka aplokšņu algu atklāšana un apkarošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process. VID darbiniekiem jāpierāda, ka konkrētajā uzņēmumā darba ņēmēji tiek nodarbināti bez darba līgumiem, ka no algām netiek pilnā apmērā maksāti nodokļi. Ļoti svarīgs ir darba ņēmēju atbalsts, jo negodīgie darba devēji ar katru gadu kļūst slīpētāki un viltīgāki, jau savlaicīgi gatavojas iespējamām VID pārbaudēm. Dažreiz darba devēji sagatavojuši darba līgumus, bet paraksta tos tikai brīdī, kad uzņēmumā pārbaudē ieradušies VID darbinieki. Ir arī tā, ka darba devējs iepriekš vienojies ar strādājošo par rīcību VID pārbaudes gadījumā. Proti, darbinieks amatpersonai teic, ka viņš uzņēmumā strādā pirmo dienu, kaut gan to dara jau ilgāku laiku. Protams, oficiālas darba attiecības tā arī nav noformētas. Tāpēc vislielākā rezultativitāte ir tiem kontroles pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz darba ņēmēju informāciju par pilnu vai daļēju algu izmaksu “aploksnēs” uzņēmumā. Visbiežāk šādu informāciju par bijušajiem darba devējiem sniedz, kad uz savas ādas izbaudītas “aplokšņu” algu sekas, slimības vai darba zaudējuma gadījumā nesaņemot sociālās garantijas.
“Aplokšņu” alga samazina sociālās garantijas
VID Zemgales reģionālā iestāde atgādina iedzīvotājiem, no kādām sociālajām garantijām viņi atsakās, piekrītot saņemt algu “aploksnē”. Nosakot apdrošināšanas atlīdzību par pārejošu darba nespēju, darba spēju, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizējos pabalstus un atlīdzības, par pamatu tiek ņemta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Šo lielumu nosaka no darba ņēmēja apdrošināšanas iemaksu algas par sešu mēnešu periodu divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Slimības pabalstu un slimības naudu apdrošinātajai personai piešķir 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Ja noticis nelaimes gadījums darbā, par pirmajām 14 darba nespējas dienām to maksā darba devējs no saviem līdzekļiem, bet par turpmāko periodu līdz darba spēju atgūšanai vai līdz laikam, ar kuru sāk izmaksāt atlīdzību par darba spēju zaudējuma pakāpi, – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tātad slimības naudu var saņemt 80 procentu apmērā no tās ienākumu daļas, no kuras maksāti nodokļi. Ja darbinieks pusi algas saņēmis “aploksnē”, arī slimības nauda attiecīgi būs mazāka.
Saņemot algu “aploksnē”, darbinieks zaudē sociālās garantijas, kas viņam pienāktos bezdarba gadījumā. Arī bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošināšanas stāžu veido darba periodi, kuru laikā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Arī bezdarbnieka pabalsta apmērs atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas. Apdrošināšanas stāžs un apdrošināšanas iemaksu alga tiek ņemta vērā pensijas apmēra noteikšanai. Tiesības uz valsts pensiju ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.
Jo lielākas iemaksas tiks veiktas, jo lielākas būs izmaksas sociālā riska gadījumā. Ja alga saņemta “aploksnē”, iestājoties sociālā riska faktam, darbinieks nesaņem neko vai ievērojami mazāk un līdz ar to ir sociāli neaizsargāts. Taču tad bieži vien jau ir par vēlu ko darīt lietas labā. Tālab VID aicina iedzīvotājus būt tālredzīgiem un aktīvāk ziņot par darba devējiem, kas viņiem darba algas izmaksā “aploksnēs”. Ar VID reģionālo iestādi var sazināties pa uzticības tālruni 30833018. Savlaicīgi sniegtā informācija palīdzēs operatīvāk atklāt pārkāpumus un mazinās izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
