Tie bija Isti svētki! Šos vārdus teica vai ikviens 18. novembra svētku dalībnieks pēc sarīkojuma Jelgavas Latviešu biedrībā.
Tie bija Isti svētki! Šos vārdus teica vai ikviens 18. novembra svētku dalībnieks pēc sarīkojuma Jelgavas Latviešu biedrībā.
Tas iesākās kā parasti – ar svētku uzrunām. Taču tās bija lieliskas! To autori – biedrības priekšsēdētājs Pauls Rēvelis un valdes loceklis Andris Tomašūns. Bija arī skaistas ziedu veltes svētkos apbalvotajiem – Imantam Kapsim un Gunāram Kurlovičam.
Un tad pārpildītās zāles priekšā viņi – vīru kopa «Vilki». Ne visi bijām redzējuši viņus tā – tuvskatā, skaistos, pašu darinātos senlatviešu karavīru tērpos. Skanēja gan 11. – 13. gs. karavīru, gan strēlnieku, gan latviešu leģionāru dziesmas. Tajās – latviešu tautas vēsture: cīņas par brīvību un dziļā traģika, zem svešiem karogiem karojot. Kopas puiši pastāstīja arī par saviem tērpiem, mūzikas instrumentiem, ieročiem. Ieročus gan viņi uzsvēra vismazāk, jo arī senajiem karavīriem tie svētkos nav bijuši raksturīgi. Mazā kokle, ģīgas, dažādi pūšamie ragi, strēlniekiem un leģionāriem akordeons pavadīja puišu dziedājumu un stāstījumu. Līdz ar «Vilkiem» mirdzošām acīm dziedāja arī klausītāji, un tā bija vienotā elpa un pacēlums, kas nāk no brīvības cīņu laikiem, no atmodas, no barikādēm.
Domāju, ka vajadzētu daudzas patriotisma audzināšanas stundas, lai sasniegtu šo pacēlumu un vienotību, ko puiši panāk vienā stundā. Dziesmu vara ir liela, sevišķi mums, dziedātāju tautai.
Un negribējās, ak, kā negribējās, lai beidzas šis koncerts, kas vecākajai paaudzei licis notraukt pa asarai, bet jaunajai klausīties aizturētu elpu.
Visas kasetes, kas bija paņemtas līdzi pārdošanai, tika nopirktas. Arī pati jaunākā «Dzelzīm dzimu».
Puiši bija iepriecināti par jelgavnieku atsaucību un aplausiem, laikam tāpēc arī visiem kopā dzidri skanēja šampanieša glāzes, uzsaucot: «Saules mūžu Latvijai!»
