No nepareizas ēšanas rodas daudzas kaites, bet ne vienmēr var klausīt paziņu, radu un kaimiņu ieteikumiem.
Par veselīgu uzturu pastāv dažādi mīti, vieni ir patiesi, citi ļoti tālu no patiesības. Aplūkosim septiņus populārākos.1. mīts. Neēdot brokastis vai izlaižot citas ēdienreizes, iespējams samazināt svaru.Šis mīts savā būtībā ir nepatiess, jo cilvēkiem, kas izlaiž, piemēram, brokastis vai pusdienas, ir raksturīgi kārtīgi pieēsties vakarā. Līdz ar to tiek panākts, ka organisms visu dienu dzīvo taupības režīmā un tad katru lieki uzņemto kaloriju cenšas uzkrāt, jo pienākuši taču «slikti laiki». Tādējādi cilvēkam būs ne tikai slikta pašsajūta ilgstošas neēšanas dēļ, bet arī smagums un diskomforts no pieēšanās vakarā, un šāds ēšanas režīms var provocēt lieka svara veidošanos. Vissvarīgākais ir ievērot ēdienreizes, nekādā gadījumā nevajadzētu tās izlaist, jo īpaši brokastis, kad mums jāuzņem gandrīz 25 procentus no dienai nepieciešamās enerģijas. Ja sabalansēsiet uzturu, dažās ēdienreizēs kaut nedaudz ieēdot, organisms neatradīsies stresa stāvoklī un būs vieglāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem.2. mīts. Visi tauki ir kaitīgi, tāpēc no tiem uzturā jāizvairās.Arī šis mīts ir nepareizs. Izšķir divu veidu taukus – «labos» jeb augu un «sliktos» jeb dzīvnieku. Organismam vajadzīgi abu veidu tauki, jo tie ir enerģijas avots, palīdz organismā uzsūkties tādiem vitamīniem kā A, D, E un K (bez taukiem tos organisms uzņemt nespēj). Tomēr galvenokārt mums ir nepieciešami «labie» tauki, jo tajos atrodas neaizvietojamās taukskābes (Omega 3 un Omega 6), kas mūsu organismam ir vajadzīgas, bet pats tās saražot tas nespēj.Jāievēro mērenība «slikto» tauku patēriņā, jo tie nepatērēti sāk uzkrāties, turklāt piesātinātās taukskābes daudzos produktos atrodas slēptā veidā, piemēram, desās, ceptā ēdienā. Svarīgi ir ik dienas lietot uzturā produktus, kas satur «labos» taukus, piemēram, augu eļļas, riekstus, treknās zivis u.c.3. mīts. Glāze sulas var aizstāt ēdienreizi.Šis mīts faktiski ir patiess. Sulas satur 85 – 92 procentus ūdens, tomēr tās atšķirībā no tīra ūdens satur arī vielas ar enerģētisku vērtību – dabīgus cukurus, mazliet olbaltuma un pavisam nedaudz taukvielu. Svaigi spiestajās, jo īpaši biezsulās, ir arī balastvielas, tāpēc tās var vērtēt kā ēdienu.Sulas iespējams iekļaut lielākas maltītes sastāvā, bet tās var būt arī kā neliela, atsevišķa ēdienreize. Tomēr jāatceras, ka sula nevar pilnībā aizstāt ēdienu.4. mīts. Margarīns ir neveselīgs produkts, jo satur daudz transtauku.Šis mīts vairs neatbilst patiesībai. Līdz 90. gadu sākumam margarīns patiešām saturēja daudz tā dēvēto transtauku, kas ir «sliktie» tauki, turklāt, lietoti pārlieku lielā apjomā, tie samazināja «labā» holesterīna līmeni asinīs.Mūsdienās margarīnā transtauku nav vai arī tie ir ļoti mazā daudzumā (vidēji 0,5 grami uz 100 gramiem produkta, sviestam tas ir aptuveni pieci procenti no kopējā produkta svara). Katrā ziņā, iegādājoties dažādus produktus (tostarp sviestu, margarīnu, tā saucamos miksētos produktus u.c.), šim aspektam būtu jāpievērš uzmanība, jo transtaukiem nevajadzētu pārsniegt viena grama robežu uz 100 gramiem produkta.Margarīns kā produkts ir īpaši nozīmīgs cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, jo tajā atšķirībā no sviesta praktiski nav holesterīna.Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinesātinātās taukskābes, kas derīgas kā būvmateriāls šūnu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Tātad mazkustīgiem cilvēkiem un indivīdiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs priekšroka būtu jādod kvalitatīvam margarīnam.5. mīts. Veģetārisms ir kaitīgs veselībai, jo organisms neuzņem tās barības vielas, kas ir gaļā.Šis mīts ir daļēji patiess, tomēr galvenokārt atkarīgs no veģetārieša ēšanas paradumiem. Īsti veģetārieši neēdīs gaļu, bet tajā pašā laikā sabalansēs uzturu, lai tajā netrūktu uzturvielu un vitamīnu, kas atrodami gaļā. Līdz ar to veģetāriešiem vairāk laika jāvelta savas ēdienkartes plānošanai.Cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ atsakās no gaļas, vajadzētu padomāt par organisma apgādi ar B12 vitamīnu un dzelzi. Šīs uzturvielas dabīgā veidā atrodas gaļā, tāpēc veģetāriešiem vajadzētu lietot citus produktus, kas bagātināti ar tām, lai viņu uzturs būtu sabalansēts un tajā būtu visas organismam tik nepieciešamās uzturvielas.6. mīts. Dienā jāizdzer vismaz astoņas glāzes ūdens.Šo mītu varētu uzskatīt par daļēji patiesu, jo ūdens ik dienas ir nepieciešams, tomēr jāapšauba, vai vajag izdzert tādu apjomu. Svarīgākais ir, lai cilvēks nejustu slāpes un lietotu šķidrumu pietiekami (pie ēdienreizēm, papildus, ja nepieciešams). Turklāt jāatceras, ka arī daudzi ēdieni satur šķidrumu.Dienā nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no cilvēka uztura, ķermeņa masas, fiziskās slodzes, klimatiskajiem apstākļiem un citām tikai konkrētajai personai raksturīgajām īpatnībām, un nav noteikts, cik dienā jāizdzer. Ja uzturā būs daudz svaigu dārzeņu un augļu, šķidrumu vajadzēs mazāk, savukārt, jo ēdienkarte šajā ziņā nabadzīgāka, jo nepieciešamā šķidruma daudzums lielāks. Sekojiet līdzi savām izjūtām un turiet kādu šķidrumu, vislabāk ūdeni, vienmēr pa rokai!
7. mīts. Lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, nedrīkst ēst pēc pulksten 18.Šis mīts arī ir daļēji patiess, jo pieēsties pirms gulētiešanas nav veselīgi. Tad organismam naktī nav iespējas atpūsties, jo jāpārstrādā uzņemtā pārtika. Tomēr ēst vai neēst pēc sešiem lielā mērā atkarīgs no dzīves ritma. Cilvēkam, kurš pie miera dodas tikai ap pulksten divpadsmitiem vai vieniem naktī, noteikti gribēsies un pat vajag ieēst, savukārt cilvēkam, kas gulēt dodas jau ap deviņiem vai desmitiem, noteikti nav ieteicams ēst vēlāk par pulksten 18.Jāatceras, ka nevajadzētu lietot smagus, taukvielās gatavotus ēdienus vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, lai ļautu organismam atpūsties. Tējas padzeršana ar nelielām uzkodām vai kāda augļa apēšana neradīs problēmas, ja arī to darīsiet īsi pirms došanās pie naktsmiera.
