13. oktobra agrā rītā Sesavas pagasta «Salviju» saimniekam Ilgvaram Kramzakam, kas tobrīd bija ciemos, piezvanīja sieva Vija un, histēriski raudot, pavēstīja, ka mājās notikusi nelaime – saplosīti divi teliņi.
13. oktobra agrā rītā Sesavas pagasta “Salviju” saimniekam Ilgvaram Kramzakam, kas tobrīd bija ciemos, piezvanīja sieva Vija un, histēriski raudot, pavēstīja, ka mājās notikusi nelaime – saplosīti divi teliņi. Viens netālu no kūts atrasts beigts, otrs – ar daudzām asiņojošām brūcēm, taču dzīvs. Nepatīkamā ziņa, protams, saimnieku satrauca, taču īpaši nepārsteidza – reiz jau “Salvijās” piedzīvota līdzīga asinspirts –, taču izmisumu radīja bezspēcība mežonīgo Bāskervilu suņu priekšā.
Vija un Ilgvars nojauš, kas ir šie asinskārie dzīvnieki, taču pierādīt to nevar. Viņi ir apņēmības pilni slaktiņiem reiz pielikt punktu, un saimnieks teic – kaut gadu naktīs stāvēs uz vakts, bet lopu slepkavas notvers.
Šoka terapija
Zemnieku saimniecībā “Salvijas” mīt trīsdesmit ragulopu – visi saimnieku mīlēti un loloti. Agrāk galva par viņu dzīvību nebija jālauza, taču pēc piedzīvotā ik rītu kūts durvis saimnieki ver cerībā, ka ganāmpulks pa nakti nebūs sarucis.
“Likstas sākās pirms pāris gadiem, kad kaimiņš Dainis Lēgenbergs iegādājās vilku sugas kucēnus un jaukteni, kuru barošanai netika žēlota gaļa – liellopu galvas un kājas. Pēc kāda laika pamanījām, ka mūsu govis, kas izlaistas ganībās iepretim kaimiņmājām “Mednieki”, baidās ēst zāli. Sākumā nesapratām, kāpēc, taču drīz atklājām, ka mazie “vilciņi” ganības izmanto par rotaļu laukumu un, slēpjoties zālē, ne vienu reizi vien nobaidījuši piena devējas,” pirmās nebūšanas atceras saimnieks. Tolaik kaimiņi apsolījuši, ka nekas līdzīgs neatkārtosies, un kādu laiku lopi netika apdraudēti. Taču pagājušā gada vasarā piedzīvotais saimniekiem atkal lika satraukties.
“Pērn naktī no 19. uz 20. jūliju mani uzmodināja teliņu, kas mita āra aplokā, mežonīgie māvieni. Kad izskrēju laukā, bija par vēlu – viens no četriem lopiņiem bija pamatīgi sakosts,” I.Kramzaks stāsta, ka pēdas, ko atstāja nelūgtie viesi, veda pāri laukam uz kaimiņu mājām, tādēļ radās aizdomas, ka teliņu saplosījuši Mednieku suņi. Taču D.Lēgenberga atbilde bija īsa: “Pierādi, ka tie bija mani suņi!” Protams, lietisku pierādījumu “Salviju” saimniekiem nebija.
Līdzīgs slaktiņš piedzīvots arī pirms pāris nedēļām. Tajā naktī teliņi bija piesieti šķūnī. “Ap pulksten pieciem izdzirdēju drausmīgus blīkšķus, lopu māvienus un citādas rītos neierastas skaņas. Izejot laukā, pamanīju, ka šķūņa durvis ir vaļā, bet dubļos – suņu pēdas. Uzreiz sāku meklēt pazudušos teļus. Ar pamatīgi sakostām pakaļkājām un kakla daļu vienu pamanīju krūmos un ievedu kūtī, bet netālu no šķūņa drīz tika atrasts arī otrs. Beigts,” nesenos notikumus atceras Modra, kas palīdz saimniecības darbos.
I.Kramzaks prāto, ka “atmūķēt” šķūni un notrenkāt teļu varējis tikai miesās ļoti spēcīgs suns, turklāt, apskatot vietu, kur norisinājies asiņainais slaktiņš, un ceļu, saimnieks dubļos sazīmējis trīs dažāda lieluma pēdas. Tieši tādas, kādas varētu būt atstājuši kaimiņa suņi, taču D.Lēgenbergs pēc notikušā atkal rāmā mierā noteicis: “Mani suņi bija piesieti.” Un tāpat kā pirmajā reizē “Salviju” saimnieki pierādīt pretējo nevar.
Beigto lopu aizveda uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, kur docents Oļģerts Parčinskis veicis sekciju. “Jēlas gaļas smarža un garša ieprogrammējoties suņa smadzenēs, līdz ar to viņš kļūst asinskārs. Turklāt, ja kopā dzīvo vairāki suņi, viņiem tāpat kā vilku barā veidojas hierarhija,” V.Kramzaka atceras speciālista stāstīto.
Nesmādē arī trušus
Izrādās, nezināmie Bāskervilu suņi Sesavas pagastā paviesojušies arī citās sētās, kas atrodas netālu no mājām “Mednieki”. Aija Volantīna stāsta, ka agrāk turējusi trušus, taču nu nolēmusi “pārstāt barot kaimiņa suņus”. Viņas pagalmā nakts viesi pabijuši vairākkārt. “Truši man nokosti vismaz četras reizes, un tikai pēc viena negadījuma, kad bojā gāja 19 mājdzīvnieku, Dainis atzinās, ka to izdarījuši viņa suņi, un apsolīja zaudējumus atlīdzināt. Esmu rakstījusi policijā iesniegumu, taču viss velti, jo nav pierādījumu, lai gan suņus klaiņojam esmu redzējusi,” A.Volantīna atzīst – kaimiņa “vilki” ir izmanīgi un medībās dodas vien naktīs. Par likstām Ilgvara un Vijas saimniecībā Aija ir sašutusi: “Es ļoti labi saprotu, kā viņi jūtas. Tas ir šausmīgi, un nekas neliecina, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties.”
Mednieki ir īsts pārbaudījums arī citiem vietējiem – ne reizi vien no suņu uzbrukuma esot cietuši cilvēki, tādēļ uz savām mājām dažs labs dodas nevis, kā ierasts, pa ceļu, bet gan pāri laukam.
Visu nes uz mājām
Piebraucot pie D.Lēgenberga mājām, aiz sētas riedami cits aiz cita parādās trīs suņi. Saimnieks viņus apsauc un, stāvot otrpus vārtiem, saka: “Miljons procentu, ka teļus nesaplosīja mani suņi, protams, nevaru dot, taču manējie ir paēduši. Kam viņiem kost lopus?! Turklāt pa dienu atrodas nožogotā pagalmā, bet katru vakaru tiek piesieti. Agrāk gan sētā bija caurumi, un tie spruka ārā, taču tagad naktīs ir pie ķēdes. Mani suņi nevienam nekad nav koduši un nekodīs,” D.Lēgenbergs pastāsta, ka sargus baro ļoti labi – dodot ēst gan putras, gan jēlu liellopu gaļu, ko atved no kautuves, tādēļ badā viņi noteikti neesot. “Vienīgi trušus vienreiz nograuza un nūtriju. Ja kaut ko nokož, viņi to nes uz mājām,” turpina “vilku” īpašnieks.
Uz jautājumu, vai suņi nav sakoduši cilvēkus, saimnieks atbild uzreiz: “Cilvēkiem viņi nav uzklupuši, izņemot gadījumus, kad kāds pa vārtiem droši nāk pagalmā. Taču uz sētas ir zīme “Nikns suns”, tādēļ cilvēkiem pašiem jābūt piesardzīgiem,” un Dainis atzīstas, ka reiz meitenei, kas pie viņa strādājusi, gan suns ieķēries sejā, jo neatpazina viņu, kādam arī esot iekampis rokā, taču “toreiz Argo bija jaunāks”. Tagad regulāri mājās ierodas ekskursanti (Medniekos ir kokgriezēju darbnīca – red.), un suņi viņiem neko sliktu nedarot. Tāpēc aplams D.Lēgenbergam šķiet I.Kramzaka ierosinājums suņus likvidēt. “Kāpēc man būtu jālikvidē sunīši?” neizpratnē ir Mednieku īpašnieks.
Pierādījumu nav
Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis “Ziņām” norāda, ka ikviena īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai lopiem nevarētu piekļūt meža un klaiņojoši dzīvnieki, savukārt suņa saimniekam jārūpējas par to, lai mājdzīvnieks pastāvīgi būtu piesiets vai atrastos nožogotā teritorijā, bet uz ielas vai ārpus sētas tas drīkst būt tikai ar uzpurni pavadā kopā ar īpašnieku.
Sesavas pagasta pašvaldības policists Večeslavs Abramenko paskaidro – pierādīt, ka “Salviju” teliņus nokoduši Mednieku suņi, nevar, tikpat labi tie varēja būt citi klaiņojoši dzīvnieki, kādu apkārtnē netrūkst. D.Lēgenberga mājas teritorija ir iežogota, par suni vēsta attiecīga norāde, turklāt darbnīcā strādājošie apliecina, ka suņi uz nakti tiek piesieti. V.Abramenko informē, ka par notikušo sākts kriminālprocess.
Taču Vija ir norūpējusies – no mājas līdz kūtij paprāvs ceļa gabals, un diennakts tumšajā laikā to mērot ir bīstami – neviens nevar garantēt, ka neuzklups klaiņojoši suņi. Bet tikmēr Ilgvars gatavībā tur bisi. Ne velti saka – sargā sevi pats, un Dievs tevi sargās.
