Pēc publicētā. Atsaucoties uz «Ziņu» lasītājas vēstuli «Nelaimīgie sētas kaķi» ceturtdienas laikrakstā, kurā iedzīvotāja aicina jelgavniekus klaiņojošajiem dzīvniekiem izbarot pārtikas atkritumus..
Pēc publicētā
Atsaucoties uz “Ziņu” lasītājas vēstuli “Nelaimīgie sētas kaķi” ceturtdienas laikrakstā, kurā iedzīvotāja aicina jelgavniekus klaiņojošajiem dzīvniekiem izbarot pārtikas atkritumus, atbildīgie dienesti atkārtoti pauž kategorisku nostāju, nosodot gan tos, kas mājdzīvniekus pamet, gan tos, kas sētas kaķus neregulāri baro ar apšaubāmas kvalitātes barību.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālists Rihards Bulderbergs “Ziņām” akcentē: “Saprotot iedzīvotājas rūpes par pamestajiem dzīvniekiem, vēlos uzsvērt, ka “Pilsētsaimniecība” iespēju robežās risina jautājumus, kas saistīti ar klaiņojošo dzīvnieku nogādāšanu patversmē un sterilizāciju.”
Sākta kaķu sterilizācija
Šogad pilotprojekta veidā sākta kaķu sterilizācija – operācija, kurā dzīvniekam atņem spēju apaugļot vai apaugļoties. Ja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vienojas, par nama apsaimniekošanas līdzekļiem var kaķus izķert. Speciālisti tos sterilizēs un nogādās iepriekšējā vidē. Tad daļēji tiktu risināta problēma, ka dzīvnieki pagalmā savairojas. Klaiņojošo kaķu sterilizācijai no pašvaldības budžeta atvēlēts 600 latu.
Katru gadu sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes (LLU VMF) Klīnisko institūtu “Pilsētsaimniecība” rīko akcijas, kad patversmē bez maksas tiek pieņemti klaiņojošie dzīvnieki. Tiem, kuri nevar nogādāt mājdzīvniekus uz LLU patversmi, šo pakalpojumu nodrošina “Pilsētsaimniecība”.
Par dzīvniekiem jāuzņemas atbildība
Klīniskā institūta speciāliste Unda Ģēģere “Ziņām” atklāj, ka pagaidām izolatorā vietas pietiek visiem. Sadarbībā ar vairākām firmām un lopu kautuvēm nodrošināta arī barība. Tā kā tā ir pagaidu mītne klaiņojošajiem cilvēku mīluļiem, tos tur tikai 14 dienu. Perspektīvos atstāj arī ilgāk, bet slimos un agresīvos eitanizē. U.Ģēģere uzsver, ka pēdējos mēnešos konstatēti vairāki gadījumi, kad suns vai kaķis bijis slims ar trakumsērgu. “Mūsu pilsētā ir daudz lapsu. Tā kā šie dzīvnieki pēc dabas ir mednieki, tie nereti sakož arī gan sētas kaķus, gan tos, ko saimnieki izlaiduši pastaigās,” nevērīgo attieksmi pret dzīvniekiem kā galveno problēmu uzsver speciāliste. Viņa norāda, ka cilvēkiem jāatbild par tiem, ko apņēmušies turēt mājoklī vai pabarot sētā.
Svarīgi būtu Jelgavā izveidot dzīvnieku patversmi, jo izolators šīs funkcijas nenodrošina, turklāt tā nav pilsētas prioritāte un pašvaldības uzdevums. Speciālisti pārliecināti, ka patversme jāveido privātai struktūrai, piesaistot atbalstītājus. Tad klaidoņus no izolatora varētu pārvietot uz patversmi, kur tos turētu ilgāk un varētu nodot iedzīvotāju aprūpē.
Problēmu grūti risināt
“Diemžēl atrisināt klaiņojošo dzīvnieku problēmu ir visai sarežģīti, jo cilvēku bezatbildības dēļ ik gadu novārtā tiek pamesti simtiem mājdzīvnieku,” vērtē R.Bulderbergs.
Vēl vairāk ir tādu, ko padzīvojušas kundzītes neregulāri pabaro ar nelielu daudzumu apšaubāmas kvalitātes pārtikas pārpalikumu. “Ikdienā redzu, kā manas mājas iedzīvotāji baro šos klaiņojošos kaķus. Noteiktā laikā pie ēkas saskrien pat septiņi astoņi dažāda vecuma dzīvnieki, kāri blenžot uz nama logiem. Tad kāds kaut ko pamet, un visi uzbrūk nomestajām zivju atliekām, bet ar to visiem tik vai tā nepietiek,” sašutis spriež kāds Sudrabu Edžus ielas mājas iedzīvotājs. Vasarā vienreiz viņu izbiedējis skaļš troksnis aiz loga. Izrādījās – kāds pa logu izmeta aizsietu maisiņu, kas bija pilns ar kauliem. “Vai tāda ir kundzīšu humānā attieksme pret sētas kaķiem? Rezultātā – piemēslota apkaime un neizturams kaķu auru laiks,” saka jelgavnieks.
Arī kāda Raiņa ielas iedzīvotāja zināja stāstīt par savu cīņu pret kaķu barotājām: “Zinu kādu kundzīti vārdā Anna. Vairākkārt aizrādu, lai nebaro, bet viņa neklausa! Visas malas ar bundžām piemētātas, naktīs nevar gulēt, jo kaķi ņaud, bet no rītiem bērniem jāredz, ka tie turpat pagalmā kopojas!” Sieviete teica, ka barošanas dēļ savairojušies arī baloži, taču padomju laikos tas bijis aizliegts.
Jelgavā par klaiņojošiem dzīvniekiem jāinformē “Pilsētsaimniecība” pa tālruni 3023899, bet, ja dzīvnieks ir agresīvs un apdraud apkārtējos, jāziņo Jelgavas Pašvaldības policijai pa tālruni 3028550.
