Represijas izcietušo stāsti skolēniem liek aizdomāties par pagātnes notikumiem.
Represijas izcietušo stāsti skolēniem liek aizdomāties par pagātnes notikumiem
“Dvēseļu stunda” – tā sauc tradicionālu sarīkojumu Aizupes pamatskolā, kad, tuvojoties Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai 25. martā, uz sarunu ar skolēniem tiek lūgti represijas izcietušie līvbērznieki un jelgavnieki. Arī šopavasar pirms bērnu došanās Lieldienu brīvdienās uz skolu bija atnākuši viesi.
“Kad es 1947. gadā kopā ar brāli Alfrēdu, kam māte bija nopirkusi padomju pilsoņa pasi, no Sibīrijas atgriezāmies Latvijā, klasē mani iesauca par Krieviņu. Latviešu bērni tādas “pufaikas” kā manējā nevalkāja,” septītklasniekiem stāstīja zemessargs Ilgars Puškevics. “Es domāju, ka mums jāpiedod par nodarītajām pārestībām. Tikai nesen uzzināju, ka par mūsu pretošanās grupu čekai bija ziņojusi paralēlklases meitene, kas man patika,” ar asarām acīs devītās klases audzēkņiem teica jelgavnieks Guntars Bullis. Atmiņās par pārdzīvoto dalījās arī Māra Vanaga, Juris Leitis, Aija Masule. Jāpiebilst, ka arī skolas direktore Klāra Stepanova dzimusi izsūtīto ģimenē Sibīrijā.
Audzēkņi viesiem bija sagatavojuši koncertu. 9. klases skolēni Lāsma Gaile un Armands Rupjais atzina, ka “Dvēseļu stunda” likusi dziļāk aizdomāties par pagātnes notikumiem. “Arī mans tēvs Imants Gailis dzimis Sibīrijā, un šo tautas traģēdiju mēs ģimenē pieminam,” teica Lāsma.
