Termometra stabiņš brīžam tuvojas maģiskajai trīsdesmit grādu atzīmei, un kuram gan ir vēlēšanās domāt par laiku, kad vasaras karstumu nomainīs rudenīgas vēsmas un ziemas sals. Taču jau senču paruna aicina kalt kamanas vasarā. Tāpēc par jauku siltu istabiņu jārūpējas laikus.
Vietā atgādināt, ka, mājai, kurā dzīvojam, jābūt pienācīgi nosiltinātai. Tā kā vairums no mums dzīvo mitekļos, kas celti ne pārāk tālajos padomju gados, kad par siltuma un enerģijas ekonomiju netika domāts, energoefektivitāte daudziem ir atslēgas vārds, lai izdzīvotu. Pirmkārt, tas saistīts ar elektrības un gāzes sadārdzināšanos, kas neizbēgami rada siltumenerģijas tarifu kāpumu. Otrkārt, tas novedīs pie situācijas, kad pašiem dzīvokļu īpašniekiem nāksies vienoties par dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Jau tagad ir skaidrs, ka šiem pasākumiem iztērētie līdzekļi, pat ceļoties apkures tarifiem, atmaksājas pārredzamā nākotnē.Jāpiebilst, ka ar iedzīvotāju apņemšanos vien būs par maz. Labi, ka pēc pusgada darbu sāks Zemgales Enerģētikas aģentūra, kas par to domās. Diemžēl par to netiek nopietni domāts valsts līmenī. Šis būtu īstais brīdis, lai, apspriežot nākamā gada budžetu, par to atcerētos arī Jelgavas pašvaldība. Ir jāparedz līdzekļi līdzfinansējumam mājām, kuru iedzīvotāji būs saņēmušies ķerties klāt siltināšanas projektiem.
