Peldsezona sākas ar ūdens kvalitātes pārbaudēm.
Peldsezona sākas ar ūdens kvalitātes pārbaudēm
Sabiedrības veselības aģentūra sāk peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu 276 jūras un iekšzemes peldvietās visā Latvijā. Peldsezona oficiāli skaitās no maija līdz oktobrim.
Rezultāti nāk lēnām
Šī ir ceturtā peldsezona, kopš aģentūras speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.
Ūdens kvalitātes kontrole sākas pirms aktīvās peldsezonas un turpinās visu tās laiku, ņemot paraugus reizi divās nedēļās. Pirmā “testēšana” notiek “uz aci” – kāda ir ūdens krāsa, vai nav putu, peldoši vai citi atkritumi, naftas produkti, vai nav savairojušās zilaļģes vai zaļaļģes.
Ūdens paraugi tiek ņemti vietās, kurās novērots lielākais peldētāju skaits, apmēram 30 centimetru zem ūdens virsmas vismaz metru dziļā vietā. Nepieciešamības gadījumā paraugu ņem tālāk no krasta, ūdenskrātuvē iebraucot ar laivu. Speciālisti izmanto speciāli sagatavotus traukus, lai visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargātu no gaismas, jo īpaši no tiešas saules stariem. Paraugi līdz nokļūšanai laboratorijā atrodas aukstuma kastē apmēram četru grādu temperatūrā.
Laboratorijā ūdens kvalitāti pārbauda pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Analīžu process ļauj uzzināt precīzus rezultātus apmēram pēc desmit dienām.
Kas dabīgs, nav riebīgs?
Vēlēšanās gūt atspirdzinājumu ūdenī un peldēties nereti ir spēcīgāka par prāta iebildumiem un apsvērumiem, kur un kad to nevajadzētu darīt.
Katrai ūdenstilpei ir sava dabiskā mikroflora, kas parasti nenodara ļaunumu peldētāju veselībai, un ūdens krāsa, ko nosaka izšķīdušie minerālsāļi. Taču situācija mainās, ja savairojas kādi vīrusi vai baktērijas un tas sāk ietekmēt ūdens kvalitāti. Piemēram, viens mazs čurātājs lielu skādi ezeram nenodarīs, taču, ja tādu būs daudz, ūdenstilpes spējas atjaunoties sāks bremzēt.
Mikroorganismi var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. Cilvēka veselībai bīstamākie ir dažādi enterovīrusi, fekālās koliformas, zarnu enterokoki, salmonellas. Fekālais ūdens piesārņojums vieglākajā gadījumā izraisa caureju, vēdersāpes, ko organisms pārcieš ar nelielu melnās ogles atbalstu. Taču augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumiem var būt sarežģījumi, un tad jāmeklē mediķu palīdzība.
Gan ūdens, gan smiltis
Sabiedrības veselības aģentūra pārbauda tikai ūdens kvalitāti, taču piesārņotas var būt arī peldvietas smiltis. Tajās sastopami dažādi mikroorganismi – enterokoki un koliformas. Epidemiologi atzīst, ka līdz šim maz pētījumu ir par vīrusu un parazītu esamību pludmales smiltīs. Jāievēro, ka dažādi mikroorganismi ilgāk izdzīvo mitrās smiltīs.
Komplektā ar citām drazām cilvēki mēdz atstāt aiz sevis izsmēķus, kas pirms tam bagātīgi ražojuši pelnus. Ja smēķējošo atpūtnieku ir ļoti daudz, pelni ir vēl viens cilvēces “sasniegums”, no kā smiltis iegūst piesārņojumu, turklāt ar nelabu smaku.
***
uzziņai
Jelgavā un rajonā 2007. gadā Sabiedrības veselības aģentūra regulāri analizēja ūdens paraugus 7 Jelgavas un rajona peldvietās un konstatēja, ka peldūdens mikrobioloģiskā kvalitāte atbilst prasībām 4 no tām:
Ānes ciemata Viesturu dīķī (Ozolnieku novadā);
Lielupē pie airētāju bāzes (Jelgavā);
Ozolnieku ezerā;
Karjerā “Igate” (Vilces pagastā).
Neatbilstība normai tika konstatēta 3 apsekotajās peldvietās:
Lielupes kreisajā krastā pie tilta (Jaunsvirlaukas pagastā);
Ruļļu karjerā (Svētes pagastā);
Svētes upes peldvietā Vītolu ielas tuvumā (Jelgavā).
