Daudzviet Jelgavas apkārtnē dzelteniem ziediem uzziedējuši lauki, un vairāki iedzīvotāji «Ziņām» jautā, vai košie augi varētu būt ziemas rapsis, kas pāragri uzziedējis siltā rudens dēļ.
Daudzviet Jelgavas apkārtnē dzelteniem ziediem uzziedējuši lauki, un vairāki iedzīvotāji “Ziņām” jautā, vai košie augi varētu būt ziemas rapsis, kas pāragri uzziedējis siltā rudens dēļ.
“Satraukumam nav iemesla, jo koši dzeltenajiem ziediem ziedošie augi vairumā gadījumu ir krustziežu nezāles, piemēram, zvēre, taču vietumis uzziedējis arī vasaras rapsis, kas ziemas periodā izsals,” saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists augkopībā Mārtiņš Pružinskis. Taču viņš norāda, ka tomēr zemniekiem, kas ziemas rapsi iesēja ļoti agri, problēmas varētu radīt auga pārziemošana. Tā augšanas mezgls būs krietni virs zemes un var izsalt, savukārt daudzās lapas veicinās izsušanu. “Atliek cerēt, ka ziemā būs pastāvīgi laika apstākļi un stipru salu nepiedzīvosim,” piebilst speciālists.
M.Pružinskis stāsta, ka ziemas rapsis dīgst, kad gaisa temperatūra ir plus divi trīs grādi, tā rozete veidojas piecu sešu grādu siltumā, savukārt veģetācija beidzas, ja gaisa temperatūra noslīd zemāk par plus diviem grādiem. Šogad daudzi zemnieki, ņemot vērā iepriekšējo gadu rūgto pieredzi, ziemas rapsi sēja augusta vidū, lai tas sadīgtu un lapu rozete attīstītos pirms rapša ziemošanas. Taču arī šoruden augu attīstību laika apstākļi koriģējuši pēc sava prāta. “Rudens ir ieildzis un silts, turklāt mitrs, un tas veicina rapša attīstību,” M.Pružinskis norāda – ņemot vērā laika apstākļu tendences, ieilgst arī augu veģetācija. Tas jāņem vērā, izvēloties ziemāju sējas laiku, proti, jāsēj vēlāk, lai rapsis jau rudenī nesāk veidot stublāju. Tas var ietekmēt nākamā gada ražu, radot zudumus. Izvērtējot pēdējos divus gadus, ziemas rapsis būtu jāsēj, sākot no 15. augusta.
Ko darīt, ja tomēr ziemas rapsis šogad iesēts par agru un gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par plus pieciem grādiem? Speciālists iesaka lietot augšanas regulatorus, kas rapsim augšanas mezglu notur pie zemes un neļauj veidot stublāju. “Daži lauksaimnieki daudz slāpekļa raduši lietot arī rudenī, lai rapsis labāk dīgtu un veidotu lapu rozeti, taču nedrīkst aizmirst, ka slāpeklis neveicina augu pārziemošanu, un tie ziemošanas laikā var izsust,” M.Pružinskis piebilst, ka slāpeklim paredzētos līdzekļus labāk iztērēt mikroelementiem, piemēram, boram un mangānam, kas sekmētu rapša pārziemošanu.
