Kāpēc ziemas vairs nav tādas kā agrāk? Vainojamas ir cilvēka saimnieciskās aktivitātes – galvenokārt kurināšana, rūpnieciskie izneši un mežu izciršana.
Kāpēc ziemas vairs nav tādas kā agrāk? Vainojamas ir cilvēka saimnieciskās aktivitātes – galvenokārt kurināšana, rūpnieciskie izneši un mežu izciršana. Atmosfēras sasilšana ogļskābās un citu gāzu izplūdes rezultātā nodēvēta par «siltumnīcas efektu».
Pasaulē sils, kusīs un līs
Kopš 19. gadsimta beigām cilvēka darbības dēļ zemeslodes virsmas temperatūra ir paaugstinājusies par 0,3 līdz 0,6°C. Ja ražošana turpināsies tādā pašā tempā, tad līdz 2100. gadam vidējā temperatūra var palielināties vēl straujāk – no 1 līdz 6°C. Ļaunākajā gadījuma ūdens līmenis, kūstot ledājiem, celsies līdz 95 centimetriem, kas piespiedīs ap 200 miljoniem cilvēku mainīt savas dzīvesvietas. Biežāk būs plūdi un citas dabas katastrofas.
Aukstu ziemu gadsimta beigās Eiropā vairs nebūs vispār, vasaras būs karstākas, bet Dienvideiropu skars biežas lietavas. Dažādu kultūru audzēšanai piemērotās zonas par pārsimt kilometriem pavirzīsies uz ziemeļiem. Baltijas jūras klimats daudzējādā ziņā līdzināsies pašreizējam Vidusjūras klimatam.
Šādas prognozes ir izteiktas ES pasūtītajos pētījumos par globālās sasilšanas sekām Eiropā. Atsevišķi izanalizēts gaisa piesārņojums: gan pa atsevišķiem gāzu veidiem, gan no transporta līdzekļiem (kuģiem, automašīnām), gan no rūpniecības (piemēram, plastmasas ražošanas), gan no lauksaimniecības (minerālmēsliem), gan atsevišķās ES valstīs. Visi pētījumi apstiprina vienu patiesību – pasaules globālā sasilšana krasi pārvērtīs pierasto pasauli, ja… nekas netiks darīts šīs parādības novēršanā.
Tālab ANO sasauktās pasaules valstis 1997. gadā Kioto vienojās par atmosfērā izmesto gāzu daudzumu samazināšanu par 5 procentiem līdz 2012. gadam. Diemžēl tālākā protokola parakstīšana nevedās (to parakstījušas tikai 30 valstis).
Eiropas Savienības zaļā apņemšanās
Kaut arī ANO rīkotajā klimata konferencē novembrī Hāgā bija paredzēts šo saistību apjomu nostiprināt katrai pasaules valstij, tā beidzās ar neveiksmi. ASV sīvi pretojās tās industriālās aktivitātes paredzamajiem ierobežojumiem. ES grib samazināt piesārņojumu, reformējot transporta un enerģētikas politiku industrializētākajās valstīs, bet ASV to pašu ierosina panākt, palielinot mežu un lauksaimniecības zemju apjomu, kas uzsūktu pieražoto ogļskābo gāzi.
Tā kā ASV ir lielākā atmosfēras piesārņotāja pasaulē (25%), bez to līdzdalības nav iespējams attīrīt pasaules gaisu. Amerikāņi lepojas, ka, ekonomiskajam pieaugumam pēdējo divu gadu laikā palielinoties par 8 procentiem, izplūdes gāzu daudzums paaugstinājies tikai par procentu. Tomēr «siltumnīcas efekts» palielinājies…
Kaut arī Eiropas «zaļā politika» toreiz izgāzās jeb tika pārcelta uz vēlāku laiku, Eiropas Komisija vienpusēji apņēmusies pildīt savas globālās saistības. ES tās daļēji jau izpildījusi – pērn izplūdes gāzu daudzums tika nobremzēts tādā pašā līmenī kā pirms 10 gadiem. Eiropas Komisija sāk īstenot Eiropas klimata maiņas programmu, lai ierobežotu «siltumnīcas efektu» – lai līdz 2008. gadam ogļskābās gāzes izplūdi samazinātu par 8 procentiem.
Latvija tagad savu uzdevumu jau izpildījusi… Pēc 1990. gada rūpnieciskā ražošana strauji samazinājās un gāzu līmenis kritās. Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka, sākot darbu jauniem uzņēmumiem, piesārņojums varētu palielināties. Cerēt uz minimālu Latvijas līdzdalību pasaules gaisa uzsildīšanā ļauj stingrās prasības piesārņojuma novēršanai un energoresursu taupīgāka izmantošana.
Latvijā nevajadzēs siltumnīcas
Latvija, ja arī nav globālās sasilšanas vaininieks, tomēr ir tās upuris. Pasaulē klimats mainīsies tik un tā. Gan nepilnīgo pretpasākumu, gan neapstādināmās, bet tikai iegrožojamās industrializācijas dēļ.
Karstās vasaras un šķidrās ziemas Latvijā kļūs par biežāku parādību – šā gadsimta beigās vidējā gaisa temperatūra vasarās kļūs par 1°C līdz 4°C, ziemās – par 2°C līdz 7°C augstāka. Siltums un mitrums pagarinās augu veģetācijas periodu – Latvijā paspēs ienākties vīnogas un tomātiem nevajadzēs siltumnīcas. Samazināsies izdevumi apkurei, jo par trešdaļu saruks apkures periods. Bet vislielākie ienākumi gadsimta beigās paredzami tūrismam: ja klimats sasils vēl par 4°C, Ziemeļeiropa sāks izkonkurēt Dienvideiropu, bet labākās peldvietas būs pie Baltijas jūras. Turklāt Baltijas jūras reģions tā ģeogrāfiskās īpatnības un atmosfēras procesu dēļ būs pasargāts no tik krasām temperatūras svārstībām un dabas katastrofām kā citviet pasaulē. Latvijai ies secen gan spēcīgās lietusgāzes, gan pārmērīgs (~40°C ) karstums.
Iespējams, iepriecinošo lauksaimniecības perspektīvu dēļ zemkopības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka globālās sasilšanas problēma ir pārspīlēta. «Kāda sasilšana! Pamēģiniet to iestāstīt amerikāņiem, kam šī ir nepieredzēti auksta ziema – Čikāgā – 35°C!» Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes klimata nodaļas vadītāja Marta Treilība to skaidro ar svārstībām: «Ja aplūkojam vidējās gaisa temperatūras līkni gadu no gada, tā izskatās kā zāģa zobi, tomēr tendence nenoliedzami ir augoša.
Novembrī ciemos bija zviedru meteorologi, kas nodarbojas ar klimata modelēšanu. Ir vismaz četri iespējamie klimata attīstības scenāriji Baltijas jūras reģionā, un tie visi paredz katrs citādu, tomēr augošu temperatūru. Palielināsies arī nokrišņu daudzums. Arī mūsu novērojumi rāda, ka kopš piecdesmitajiem sešdesmitajiem gadiem līst izteikti vairāk. Ziemās vairāk nekā vasarās novērojama pasiltināšanās, turklāt ziemās klimats ir mīkstāks – naktīs nav tik auksts.» Tomēr, pateicoties svārstībām, kuras nosaka Latvijas atrašanās, M.Treilība paredz gan īstas ziemas, gan dienvidnieciskas vasaras – Gaiziņā sniegu redzēsim arī pēc simts gadiem.
Kopumā veģetācijas periods pagarināsies. Tas dos iespēju audzēt tādus augus, kas līdz šim pie mums vai nu nepaspēja ienākties, vai arī nespēja pārziemot. Savukārt krasās klimata svārstības var «atsūtīt» pa kādai bargākai ziemai, kas «izkož» dienvidnieciskos augus vai neaizlidojušos gājputnus.
