Informējot par a/s «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» maksātspējas atjaunošanu, plašāk neiztirzāts palicis jautājums, ko no tā iegūs patērētāji.
Informējot par a/s “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” (STU) maksātspējas atjaunošanu, plašāk neiztirzāts palicis jautājums, ko no tā iegūs patērētāji.
Speciālisti, kas puslīdz sekojuši norisēm STU, pauduši, ka patērētājiem taustāma ieguvuma nebūs. Apstākļos, kad STU iznomāts, uzņēmuma padome un valde faktiski veido papildu administratīvās izmaksas. Patērētāju intereses varētu aizstāvēt Dome, taču tā atbalstījusi nomas līgumu, kas izdevīgs nomniekam – SIA “Jelgavas koģenerācija”.
Nomas maksa pārvaldes struktūrām
“Ziņas” jau rakstīja, ka maksātnespējas laikā 2004. gada beigās STU ar pašvaldības piekrišanu uz 30 gadiem iznomāts SIA “Jelgavas koģenerācija”. Gadā noteikta 35 400 latu nomas maksa, vairāk nav jāmaksā arī tad, ja tiktu iegūta necerēti liela peļņa. Līgumā pieļauta iespēja to pārskatīt ne biežāk kā reizi divos gados, savstarpēji vienojoties. Nomnieka pienākums ir piekrist palielinājumam, ja divus gadus vidējā inflācija valstī pārsniegusi piecus procentus.
Pašvaldība ar preses sekretāra Jāņa Zemenes starpniecību informē, ka no nomas maksas iegūtie 35 400 latu tiks izlietoti STU pārvaldes struktūru izdevumu segšanai. Jelgavas Domi kā lielāko akcionāru (72 procenti akciju) STU padomē pārstāv Jānis Felsbergs, deputāts Modris Jansons un jurists Māris Sprūds, kas ievēlēts par padomes priekšsēdētāju. Mazākuma akcionārus padomē pārstāv Aigars Laizāns no Finanšu ministrijas un Jānis Trupovnieks. Uz jautājumu, kādu akcionāru vai profesiju pārstāv J.Trupovnieks, J.Zemene atzina, ka mazākuma akcionāri nav pašvaldības kompetencē, tas jānoskaidro “Ziņām”. Pēc neoficiālas informācijas, viņš ir bijušais Balvu Domes priekšsēdētājs, kas šogad iekļauts Rīgas a/s “Ceļu pārvalde”. Rīgas Dome J.Trupovnieku iecēlusi par SIA “Rīgas satiksme” komercdirektoru. Ar STU padomes priekšsēdētāju M.Sprūdu “Ziņām” sazināties neizdevās, SIA “Maksātnespējas aģentūra” tālruņi darbojās faksa režīmā.
Uzraudzītājiem kompetence nav obligāta
STU valdē darbosies trīs pašvaldības izvirzītie pārstāvji – Domes deputāts un SIA “Prestižs” komercdirektors Ivars Krastiņš, SIA “Kulk” ražošanas direktors Agris Rozenfelds un bijušais deputāts un kādreizējais Jelgavas Cukurfabrikas vadītājs, vēlāk padomnieks Harijs Veģeris, kas apstiprināts par STU valdes priekšsēdētāju. STU valde pagaidām nav reģistrēta Komercreģistrā, tāpēc uzņēmuma pārvaldes funkcijas veic padome.
Pirms maksātspējas atjaunošanas notikusī akcionāru sapulce ņēmusi vērā Domes ieteikumu un STU valdes priekšsēdētājam noteikusi 400, bet valdes locekļiem 150 latu mēnešalgu. Padomes priekšsēdētājam palikusi pērn apstiprinātā samaksa – 200 latu, padomes locekļiem – 150 latu.
Jautājums par pārstāvju kompetenci siltumapgādes jautājumos palicis neatbildēts. Telefoniski J.Zemene norādīja, ka valdei un padomei jāuzrauga STU nomas līgums, tāpēc nav jābūt siltumapgādes speciālistiem.
Pagājušā gada maijā, Domē apstiprinot pārstāvjus darbam STU valdē un padomē, kā siltumtīklu speciālists raksturots J.Felsbergs, kas pirms pensionēšanās bijis SIA “Kulk” darba aizsardzības inženieris, bet sešdesmitajos gados piedalījies Cēsu autoremonta rūpnīcas ceha un katlumājas būvē, līdz 1981. gadam, strādājot RAF, piedalījies Cukurfabrikas termoelektrocentrāles paplašināšanā.
Monopolstāvoklis saglabāsies
Patērētāju stāvokli varētu uzlabot pilsētas siltumapgādes tirgus liberalizācija. Taču, spriežot pēc STU nomas līguma, tas nenotiks. Proti, Domes akceptētajā līgumā pie iznomātāja pienākumiem norādīts, ka tas realizē politiku, lai nomniekam nesamazinātos siltumenerģijas patērētāju skaits un subsīdiju sistēma maznodrošinātajiem. Vēl minēts, ka nomnieks kļūst par vienīgo centralizētās siltumenerģijas piegādātāju Jelgavas patērētājiem, kas to saņēmuši līdz līguma parakstīšanai.
Pērn VID Finanšu policija ierosināja krimināllietu par STU bilances aktīvu iznomāšanu, jo prettiesisku lēmumu dēļ valsts manta nonākusi privātuzņēmēju valdījumā, neparedzot ierobežojumus, lai to saglabātu. Šā gada martā lieta nozieguma sastāva trūkuma dēļ pārtraukta. Tiek atzīts, ka tās ierosināšana un gaita bijusi politizēta. Kuluāros pieļauj, ka ar laiku, norobežojoties no politiskajām niansēm, darījumu varētu izvērtēt no saimnieciskā izdevīguma.
Pārspēlē no viena pie otra
Ekonomistu viedokļu meklējumos “Ziņas” vērsās LLU Ekonomikas fakultātē. Ekonomikas katedrā ieteica sazināties ar Uzņēmējdarbības katedru, kas dziļāk varētu analizēt šos jautājumus. Tur savukārt – vērsties pie Grāmatvedības un finanšu katedras vadītājas profesores Ingrīdas Jakušonokas. Viņa atzīst, ka STU ir monopoluzņēmums un daudzdzīvokļu mājas un centrālapkures patērētāji ir ķīlnieku lomā. Atliek cerēt, ka uzņēmumā sāks saprātīgi saimniekot un rēķināt izmaksas, lai lieki neapgrūtinātu patērētājus. Piemēram, radīs iespēju pārkreditēt attīstībai nepieciešamās saistības uz izdevīgākiem procentiem. Varētu būt pieejama ES nauda, ja uzņēmums vairs nav maksātnespējīgs. Taču lētāks nekas nepaliks, varbūt vienīgi stabilāka būs uzņēmuma nākotne un cerība, ka tas domās par patērētājiem un meklēs izdevīgākos risinājumus.
Tomēr, detaļās nepārzinot STU darbību un to, cik efektīvi strādā tā nomnieks, vērtējumu, vai noma tiek iekasēta izdevīgā apjomā, vai tā veido papildu administratīvās izmaksas, uz “aklo” profesore neņemas spriest. Viņa nepieder STU patērētājiem, jo dzīvo privātmājā.
“Ziņas” vērsās pie ekonomista, patērētāja un vienlaikus arī Domes deputāta LLU profesora Voldemāra Strīķa. No iespējamiem ieguvumiem viņš min, ka līdz ar maksātspējas atgūšanu lieta ir stabilāka un drošāka, un līdz ar to ar pašvaldības kā lielākā STU īpašnieka starpniecību var ietekmēt, lai uzņēmuma attīstība notiek patērētāju interesēs.
Uz jautājumu, cik zinošiem siltumtumapgādes jautājumos jābūt valdes un padomes locekļiem, lai varētu efektīvāk vērtēt STU nomnieka – SIA “Jelgavas koģenerācija” – darbību, arī V.Strīķis pauž, ka šīm struktūrām jāseko nomas līguma izpildei. Savukārt efektivitātes vērtējums ir uzņēmuma inženieru un tiešo darbu veicēju ziņā. “Ziņām” nācās atgādināt, ka STU šādu speciālistu nav, no 2004. gada decembra kādreizējie STU speciālisti un pārējais personāls ir SIA “Jelgavas koģenerācija” darbinieki.
Formālisms vairo neizpratni
Novērojumi liecina, ka starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju pastāv plaisa. Ir neatbilstības maksā par savulaik ierīkotajiem siltummezgliem. Jautājumus rada papildu maksājumi par konta apkalpošanu un siltummezglu uzturēšanu. Tā kā ne visur māju pārstāvji piedalās siltummezglu uzskaites iekārtu rādītāju nolasīšanā, paustas bažas par datu pamatotību. Ik pa laikam patērētājiem nav skaidrības par rēķinu pamatotību. Piemēram, jūnijā daudzās mājās būtiski palielinājušies maksājumi par siltuma patēriņu karstā ūdens piegādes sistēmā. Tie svārstījušies no 3,9 līdz 8 un vairāk latiem. Pat viena tipa namos par ūdens cirkulācijas nodrošināšanu samaksa būtiski atšķīrās. “Jelgavas koģenerācija” avīzei “Novaja gazeta” vienīgi apliecināja, ka aprēķini veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem – pašvaldības 2003. gadā apstiprināto metodiku un ministru kabineta 2002. gadā pieņemtajiem noteikumiem. Nākamajā mēnesī rēķini bijuši samērīgāki.
Arī “Ziņu” lasītāji atzinuši, ka vienkāršāk ir samaksāt un nedomāt. Apkures uzņēmumā par to neesot iespējams iegūt skaidrību. Par pastāvošo plaisu “Ziņas” runājušas arī ar Domes priekšsēdētāja vietnieku komunālās saimniecības jautājumos Aigaru Rubli. Laiks iet, bet nekas nemainās.
Tiesības ir.
Vai tās realizēs?
Norādot uz formālo attieksmi, “Ziņas” jautāja, ko pašvaldība darīs, lai mazinātu plaisu starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju. J.Zemene aicināja konkretizēt jautājumu un minēt faktus, kas par to liecina. Iepriekšējais preses sekretārs, tagad Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Kovaļevskis pauda, ka iedzīvotājiem ar neskaidrībām jāvēršas uzņēmumā, nevis redakcijā.
V.Strīķis savukārt atzina, ka patērētājam vispirms jāsakārto jautājumi, kas atkarīgi no viņiem – jārūpējas, lai mājas mazāk tērē siltumenerģiju, lai viss būtu nosiltināts, logi iestikloti, durvis sakārtotas. Patērētājiem jāpanāk regulējami radiatori, lai nav jāver logi u.tml. “Tur ir lielākā nesakārtotība. Arī žurnālisti jāmudina skaidrot šīs lietas. To, kādas ir izmaksas, mums grūti kontrolēt. Tāpēc ir padome un valde. Kā var pārbaudīt to, kas notiek lielajā katlumājā? Visi gribam būt kaut kādi premjeri, bet puse maksājuma atkarīga no mājas kopumā. Redzam, cik lielas ir atšķirības.”
Uz jautājumu, vai patērētājam tomēr ir tiesības no pakalpojumu sniedzēja saņemt saprotamu izskaidrojumu, nevis samudžinātu un demagoģisku, V.Strīķis piekrita, norādot, ka jābūt lietišķiem, nevis emocionāliem, kā nereti notiek.
Lietas notiek, informācijas nav
Vēl viens neskaidrību iemesls varētu būt gaidāmais siltumapgādes attīstības projekts. Pēc STU maksātspējas atjaunošanas pašvaldība pauda gandarījumu, ka tagad “Jelgavas koģenerācijai” būs iespēja piesaistīt kredītresursus, lai paaugstinātu energoefektivitāti un drošību, ieviešot siltumenerģijas ražošanā modernas tehnoloģijas, kā arī optimizētu centrālās siltumapgādes sistēmu Pārlielupē.
“Ziņas” jau rakstīja par SIA “Jelgavas koģenerācija” un Vācijas Attīstības bankas pērn parakstīto līgumu, kas paredz 6,1 miljonu eiro apmērā realizēt vēl vienu siltumtīklu modernizēšanas pilotprojektu. Apstākļos, kad pašvaldībai līdz 2022. gadam jāmaksā Pasaules Bankas finansētā siltumapgādes attīstības projekta saistības, iedzīvotāji pauda satraukumu. Tolaik STU nomnieki apgalvoja, ka sabiedrība nevarēs sūdzēties par informācijas trūkumu.
Nu darījums pavirzījies. Dome “Koģenerācijai” iznomājusi zemi katlumājas un koģenerācijas stacijas būvniecībai. 25. augustā tā laikrakstam nedēļas laikā solīja sniegt plašāku informāciju. Atgādinot par to, 8. septembrī uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa atvainojās, ka precīzāka informācija būs pēc nedēļas, jo vēl tiek saskaņoti rīcības plāni. Taču joprojām tā arī neko neesam saņēmuši.
Šonedēļ “Jelgavas koģenerācijas” pārstāvji saistībā ar projektu dodas uz Vāciju. Ar viņiem kopā komandējumā brauc Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
