Latviešu dārzeņu audzētājiem pienācis laiks padomāt par sīpolu, ķiploku un puravu audzēšanu arī eksportam, tā pagājušonedēļ Ozolniekos seminārā sprieda speciālisti un dārzeņu audzētāji.
Latviešu dārzeņu audzētājiem pienācis laiks padomāt par sīpolu, ķiploku un puravu audzēšanu arī eksportam, tā pagājušonedēļ Ozolniekos seminārā sprieda speciālisti un dārzeņu audzētāji.
Eiropā lielākie sīpolu audzētāji ir spāņi un poļi. Nesen Polija noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību par dārzeņu piegādi, izņemot sīpolus, par kuriem būs jāmaksā ievedmuita. Līdz ar to arī latviešiem radusies iespēja iekarot ne tikai savas valsts, bet arī plašāku tirgu.
Vidzemnieks sīpolus pārdod «Tupeņa» veikalā
Zemnieku saimniecības «Pilskalni» īpašniekam Andrim Lazdiņam Valmieras rajona Burtnieku pagastā pieder 44 hektāri, no kuriem 12 hektāros tiek audzēti sīpoli.
Audzētājs ir pārliecināts, ka sīpoli jāstāda, cik agri vien var, jo to veģetācijas periods nav garš. Tāpēc, jo agrāk iestāda, jo lielāka raža.
Pērn A.Lazdiņš sīpolus stādījis no 17. līdz 20. maijam ar piecu rindu holandiešu stādāmo mašīnu. Ar to vienā maiņā var apstādīt trīs četrus hektārus. Šādi stādot augu biezība ir 750 tūkstoši augu uz hektāra, un atkarībā no tā, kādu sīpolu frakciju stāda, patērēti 1200 kilogrami sīksīpoliņu uz hektāra.
Audzētājs priekšroku dod šķirnēm ‘Centurion’ F1 un ‘Stuttgarter Riesen’. Stādīšanas pašizmaksa pirmajai šķirnei ir 804 latu, bet otrajai – 672 latu uz hektāra. Viņaprāt, audzējot sīpolus no sīksīpoliņiem, liela nozīme ir to lielumam. Arī no 8 līdz 14 centimetru lieliem sīksīpoliņiem izaug labi sīpoli, taču vairāk jāpiestrādā pie agrotehnikas. Savukārt no 14 līdz 21 centimetru lielajiem sīksīpoliņiem audzētie sīpoli var izziedēt. Uz ražu tas neatstāj iespaidu, tomēr ziedu izkniebšana prasa papildu darbu, tāpēc sīpolu audzētājs iesaka stādāmo materiālu trīs diennaktis pirms likšanas zemē karsēt no 29 līdz 34 grādu temperatūrā.
Ja ir sausums, labu ražu var iegūt, izmantojot laistīšanas iekārtas, taču, lai sasniegtu tādu dārzkopības līmenī kā Holandē vai Dānijā, tādām iekārtām jābūt katra dārzeņu audzētāja saimniecībā.
Līdztekus mēslošanas, nezāļu un slimību apkarošanas pasākumiem, aršanas, kultivēšanas, stādīšanas un augsnes pievelšanas izmaksām nopietna uzmanība sīpolu audzētājiem jāvelta ražas novākšanai, žāvēšanai un uzglabāšanai.
A.Lazdiņš sīpolus novāc ar kartupeļu kratītāju, tad tie divas nedēļas žūst uz lauka, bet pēc tam tiek pacelti ar kombainu vai pacēlāju. Saimnieks izmēģinājis arī roku darbu, bet secinājis, ka tas nav rentabls, jo viens cilvēks dienā var pacelt un nogriezt ne vairāk kā 300 kilogramus sīpolu.
Smagākā sīpolu audzētājiem neapšaubāmi ir žāvēšana. A.Lazdiņš to piedāvā darīt plēves būdās vai nojumēs no 10 līdz 15 centimetru biezā slānī, pārjaucot ik pa divām dienām. Obligāta ir telpu vēdināšana, bet sīpoliem apakšā var klāt plēvi. Semināra gaitā audzētāju starpā gan izraisījās diskusijas par iespējamo kondensāta rašanos uz plēves, tāpēc daži zemnieki un speciālisti vairāk atbalsta sīpolu žāvēšanu uz plauktiem, koka paliktņiem vai dēstu kastītēs. Ideāla sīpolu žāvētava ir graudu kalte ar ventilējamu grīdu vai speciāli izveidotiem ventilācijas kanāliem. Arī tukšā fermā var iekārtot ventilējamu sīpolu žāvētavu. Žāvējot sīpolus jāraugās, lai gaisa temperatūra būtu robežās no 30 līdz 35 grādiem, citādi vēlāk tie nedīgs. Pilskalnu saimnieks žāvēšanai plēves siltumnīcās izmanto astoņas speciāli izgatavotas «Bulerjan» tipa krāsnis un ar šo darbu tiek galā divās nedēļās.
Kopējās audzēšanas izmaksas uz hektāru ‘Stuttgarter Riesen’ šķirnes sīpolu ir 2058 lati, bet ‘Centurion’ F1 – 2190 latu, ja raža ir 50 tonnu no hektāra. Zemākā cena, par kādu pērn A.Lazdiņam izdevies pārdot sīpolus, ir septiņi santīmi par kilogramu, lielākā daļa iztirgoti par astoņiem, bet šogad – par desmit santīmiem. Viņš uzskata, ka ar šādām cenām latviešu zemnieki var konkurēt ar Polijā izaudzētajiem sīpoliem. A.Lazdiņa saimniecībā izaudzētie sīksīpoliņi un dārzeņu sēklas nopērkami dārzeņu audzētāju kooperatīva «Tupenis» jaunatvērtajā veikaliņā.
Holandieši aprēķinājuši, ka Latvija gadā patērē ap 25 tūkstošiem tonnu sīpolu, no tām paši saražojam piecas sešas tonnas. Secinājums – sīpols ir rentabls dārzenis, un to atmaksājas audzēt gan pašu, gan Eiropas tirgum.
Eiropā sīpolus audzē no sēklām
«Audzēt sīpolus no sīksīpoliņiem ir drošāk, bet dārgāk, un tā dara tikai Austrumeiropā,» uzsver pazīstamā agronome Mārīte Gailīte. Sīksīpoliņos nereti sastopama arī visa sīpolu slimību un kaitēkļu «buķete» – pelēkā puve, neīstā miltrasa, tripsis un laputis. Tāpēc Eiropā sīpoli tiek audzēti no sēklām. Agronome to iesaka darīt arī Latvijas dārzeņkopjiem, un daži, piemēram, dārzeņu audzētāja Tamāra Bisniece, jau ir pamēģinājuši. Viņai pērn no 16. aprīlī sētajiem sīpoliem izauguši lielāki sīpoli nekā no sīksīpoliņiem audzētie. Tiem ir pavisam cita rentabilitāte, bet lielāks risks. Gadījušās arī neveiksmes, jo nezāles no sēklām audzēto sīpolu platībās ir grūtāk apkarot.
M.Gailīte sēšanai rudenī iesaka izmantot šķirnes ‘Radar’ un ‘Musica’, taču Latvijā varētu būt problēmas ar sīpolu pārziemošanu kailsalā, tāpēc labāk sēt pēc iespējas agrāk pavasarī.
Ieteicams izmantot iediedzētas sēklas, kas sevi vislabāk parāda nelabvēlīgos apstākļos, jo sīpolu dīgtspēja tieši atkarīga no mitruma. Jo šķirne agrāka, jo vērtīgāk to audzēt no iediedzētām sēklām, uzsver M.Gailīte. Viņa iesaka izmantot šķirnes ‘Tamara’F1, ‘Spirit’ F1 un ‘Hyskin’F1. Ir nopērkamas arī pret sīpolu mušu kodinātas sēklas, piemēram, šķirne ‘Hyton’ F1.
Arvien populārākas Latvijā kļūst sarkano sīpolu šķirnes. Jau zināmajām ‘Red Baron’ un ‘Robin’ pievienojusies ‘Red Beauty’ F1, kas ir agrīna un nav paredzēta ilgstošai uzglabāšanai. Latvijas tirgū šogad ienāk jauna šķirne «Brunswick Rodo’, kuras sīpoli iekšpusē ir sarkani, bet no ārpuses – balti.
Audzēsim šalotes, lokus, ķiplokus, puravus
M.Gailīte latviešiem iesaka nopietni padomāt par sīpolu pasugas šalotes audzēšanu. Šalotes Eiropā ir ļoti populāras, un par to iespējamo piegādi no Latvijas sevišķi interesējas somi. Tikai jāprot posmainos un cerojošos sīpolus izaudzēt trīs centimetru diametrā. Ieteicamās šķirnes – ‘Matador’ un ‘Bonille’.
Viena no nedaudzajām kultūrām, kuru audzētāji var piegādāt visu gadu, ir loki. To audzēšanai gan no sēklām, gan no pārtikas sīpoliem sevišķi piemērota balto sīpolu šķirne ‘Stardust’ F1.
Lai Latvijā izaudzētie ķiploki labāk glabātos, agronome iesaka vietējo sēklas materiālu kodināt pret slimībām un kaitēkļiem. Diezin vai tuvākajos gados mūsu valstī tiks ievests ap četriem latiem kilogramā vērtais ķiploku stādāmais materiāls no Holandes, jo tam vienkārši trūktu pircēju.
Toties puravi ir kultūra, kuru Latvijā audzē nepietiekamā daudzumā, lai gan pēc tiem Eiropas Savienības valstīs ir liels pieprasījums. Somija gatava gadā iepirkt līdz100 tonnām puravu, kā arī to dēstus. Taču eksportam audzētājiem jāprot izaudzēt puravus ar iespējami lielāku stublāja balto daļu, pareizi saīsināt lakstus un saknes.
Vietējam tirgum M.Gailīte iesaka audzēt speciāli tiešajai sējai izveidoto un rudenī novācamo puravu šķirni ‘Profina’.
