LLU Padomnieku konventa izbraukuma sēdē vienprātīgi atzīts, ka valsts nekustamie īpašumi, kas nodoti augstskolu lietošanā, nav pakļaujami privatizācijai, bet pēc iespējas ātrāk nododami universitāšu īpašumā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konventa izbraukuma sēdē vienprātīgi atzīts, ka valsts nekustamie īpašumi, kas nodoti augstskolu lietošanā, nav pakļaujami privatizācijai, bet pēc iespējas ātrāk nododami universitāšu īpašumā, veicot grozījumus attiecīgajos likumdošanas aktos.
LLU pārstāvis Juris Kālis atgādina, ka vasaras nogalē saņemts pieteikums tādu nekustamo īpašumu privatizācijai kā Valdekas pils, Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts Jelgavā, biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas institūts “Sigra” Rīgas rajonā, Lielauces pils Dobeles rajonā un citiem objektiem, kas nodoti LLU lietošanā un kalpo universitātei valsts deleģēto funkciju – studiju un zinātniskā darba – nodrošināšanai.
Senāts un konvents – pret privatizāciju
Šinī nolūkā novembra sākumā LLU Senāts nolēmis vērsties Zemkopības ministrijā ar lūgumu atteikt privatizāciju šiem un vēl citiem universitātei nozīmīgiem objektiem. Novembra beigās minētais jautājums nonācis LLU Padomnieku konventa redzeslokā.
Jautājuma apspriešanas gaitā LLU Padomnieku konventa priekšsēdētājs, akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis strikti norādījis, ka centieni privatizēt augstskolas lietošanā esošus nekustamos īpašumus ir klajā pretrunā ar valsts Nacionālo attīstības plānu, kurā izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskajai izcilībai turpmākajos septiņos gados minētas kā galvenās prioritātes. LLU Padomnieku konvents, kurā darbojas vairāk nekā 30 valsts struktūru, pašvaldību, sabiedrisko institūciju un ražošanas uzņēmumu vadītāji, vēstuli ar kopīgi izstrādāto viedokli nolēmis nosūtīt gan Zemkopības, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, kas atbildīgas par lauksaimniecības augstskolas sekmīgu darbu.
Īpašumus grib gan nomnieki, gan privātpersonas
“Ziņas” vēlējās noskaidrot, kas izteicis priekšlikumus par LLU objektu privatizāciju. Pēc LLU direktora Andreja Garanča ieteikuma laikraksts vērsās pie galvenā speciālista par LLU nekustamajiem īpašumiem Zigurda Žvarta. Viņš pastāstīja, ka par Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta privatizāciju (Dobeles ielā 43) saņemts privatizācijas pieteikums no SIA “LV Finance Group”, kas līdz šim īrējusi biroju institūta ēkā. Uz veterinārmedicīnas institūta “Sigra” Siguldā privatizāciju pieteikusies a/s “Juridiskais birojs “Speciālis”” valdes locekle Dace Timermane un Ģedimins Rendinieks no Rīgas.
Rīdzinieks Aleksandrs Brandavs pieteicies uz diviem objektiem – LLU atpūtas bāzi “Vecupe” Tukuma rajona Engures pagastā un uz Valdekas pili Jelgavā. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka A.Brandavs varētu būt kādreizējais īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās parlamentārais sekretārs, kas ministres K.Pētersones laikā pildījis viņas padomnieka pienākumus. Viņš ir arī Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis; Rīgas Sv.Trijādības Pārdaugavas pareizticīgās draudzes reģents; sabiedriskās organizācijas mazākumtautību bērnu un jauniešu programmas “Zelta kamoliņš” priekšsēdētāja vietnieks; SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis. Ar A.Brandavu sazināties “Ziņām” neizdevās.
Pie pils nomas tiesībām tiek bez konkursa
Biedrība “Falks” un jelgavniece Lāsma Zuzāne kā privātpersona – pieteikušies uz Lielauces pils un tai piegulošā parka privatizāciju. Pēc “Ziņu” rīcībā esošās informācijas, L.Zuzāne ir biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību pārstāve. Uz jautājumu par pils privatizācijas nodomiem viņa pauda, ka tos nekādā gadījumā nekomentēs. Arī uz vaicāto, kāpēc vispār pieteikusies privatizācijai, L.Zuzāne noteica, ka arī to nevar komentēt.
Sabiedriskā organizācija “Falks” dibināta 2000. gada 10. martā, dažus mēnešus vēlāk – 1. augustā – tā ieguvusi tiesības uz Lielauces pili, tai piegulošo ēku un zemes nomu uz 20 gadiem. Augstskola rektora Voldemāra Strīķa laikā Lielauces pili sabiedriskajai organizācijai iznomājusi bez konkursa.
2002. gada septembra sākumā “Lauku Avīze” rakstīja par izdevumā “Latviešu Avīzes” atspoguļoto. Proti, sabiedriskā organizācija “Falks”, kuras dibinātāji ir Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes vadītājs Juris Zaharovs, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un citas pašvaldību amatpersonas, apsaimniekojot Lielauces pili un tās rekonstrukcijā ieguldot desmitiem tūkstošu latu, kaut gan rekonstrukcijas darbiem neesot saņemtas nepieciešamās atļaujas. A.Rāviņš aģentūrai LETA tolaik paudis, ka šie apgalvojumi nav patiesi, atļaujas pils rekonstrukcijai esot, taču beidzies atsevišķu darbu veikšanas termiņš, tuvākajā laikā tas tikšot atjaunots.
Gan A.Rāviņš, gan Domes izpilddirektora vietnieks un viens no organizācijas dibinātājiem Vilis Ļevčenoks tolaik ažiotāžu skaidrojuši ar priekšvēlēšanu kampaņu.
Turpinās darbus, arī netiekot pie īpašuma
Biedrības “Falks” pašreizējais valdes priekšsēdētājs, rajona Padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis uz jautājumu par organizācijas nodomiem pēc pils privatizācijas sākumā ieturēja pauzi un uzdeva pretjautājumu, kādā sakarībā un kuru tas interesē, bet par nodomiem teica, ka “tās ir domas, ko paturam pie sevis”. Pēc tam viņš kļuva runīgāks un atzina, ka biedrība kopš līguma noslēgšanas ar LLU par Lielauces pils nomu tajā ieguldījusi lielu naudu.
Uz jautājumu, kāpēc tā ieguldīta īpašumā, kas pašiem nepieder, biedrības vadītājs uzsvēra, ka noma ir uz 20 gadiem, tas ir nopietns termiņš. Līdzekļi ieguldīti, lai pils nesabruktu. “Tas bija jādara, jo LLU tolaik tam nebija naudas.” Tiesa, arī tagad augstskolai šiem mērķiem līdzekļu neesot, stāsta J.Krūklītis. Viņš teic, ka pašlaik pils ir puslīdz pieklājīgā izskatā, uz to braucot apmeklēji un priecājoties. Šogad pils ieguva Eiropas kultūras mantojuma objekta statusu. J.Krūklītis atturējās nosaukt aptuveno summu, kāda ieguldīta pils sakārtošanā. Protams, tas esot uzskaitīts, ja vajadzēšot, biedrība vēršot vaļā grāmatvedības datus. Savulaik pirms vēlēšanām saistībā ar Lielauces pili un biedrību “Falks” sacelta ažiotāža, bet pārkāpumus neesot izdevies atrast.
Ko organizācija “Falks” darīs, ja pils privatizācija tai netiks atļauta? Biedrības vadītājs norāda, ka turpinās strādāt, jo nomas līgums noslēgts uz 20 gadiem, pagājuši seši, palikuši 14.
