Atzīmējot 69 gadus kopš skolas gaitu sākuma, kādā maija dienā sapulcējās trīs Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolas audzēkņi – Haralds Jurevskis, Velga Čabute un šo rindu autors.
Atzīmējot 69 gadus kopš skolas gaitu sākuma, kādā maija dienā sapulcējās trīs Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolas audzēkņi – Haralds Jurevskis, Velga Čabute un šo rindu autors.
Kā laimīgi brīvās Latvijas bērni 1937. gada rudenī sākām gaitas savā pirmajā mācību iestādē – Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolā. Toreiz mūs vienoja izteikts valsts un pilsētas patriotisms, skolotāju rūpes mūsu audzināšanas un mācību darbā. Laimīgo bērnību pārtrauca 1940. gada 17. jūnija notikumi, kad Latviju okupēja PSRS armija. Stundu sarakstā parādījās krievu valoda. Jaunā vara atcēla ierastās rīta lūgšanas, likvidēja skautu un mazpulku organizācijas, nodibinot pionieru, jauno ļeņiniešu organizāciju. No mūsu klases tajā iestājās tikai viena meitene. Kā drūma nakts pagāja gads līdz 1941. gada jūnijam, kad nonācām fašistiskās Vācijas okupācijas varā. Tad krievu valodas stundas nomainīja vācu valoda. Iepazināmies ar Baigā gada notikumiem, kas 700 gadu naidu pret vāciešiem nomainīja ar naidu pret boļševikiem. Iepazinām kara gada grūtības, kartiņu sistēmu, stingro vācu kārtību un noteikumus par aptumšošanu, pulcēšanos un genocīdu līdz ar pārmācības nometņu ierīkošanu un garīgi slimo cilvēku iznīcināšanu.
Agri izgājām dzīvē un izpalīgu darbos vasarās pie saimniekiem lauku sētās. 1943. gada pavasarī šķīrāmies, lai turpinātu mācības dažādās vidējās mācību iestādēs. 1944. gada traģiskie notikumi Jelgavā lika Irmgadei Celmai un H.Jurevskim meklēt patvērumu mītņu zemēs ārpus Latvijas. Viņiem būtu sekojušas vairākas mūsu bijušās klases skolēnu ģimenes, bet pārāk negaidīts bija vācu frontes pārrāvums. Tā dēļ notika daudzu cilvēku traģēdijas.
Pēc kara daudzi pameta izpostīto Jelgavu un izklīda Latvijas pilsētās un laukos. Tomēr daļa palika Jelgavā, turpinot mācības vidusskolā un Pedagoģiskajā skolā. Ar padomju represīvo sistēmu iepazinās Indulis Skuja un Velta Helmane. Darbu dzimtajā pilsētā turpināja V.Čabuts, Gunārs Neilands, Uldis Rozenvalds, I.Skuja, Rasma Drieže, Jānis Hartmanis un, iespējams, vēl citi, kas vēlāk atgriezās Jelgavā.
Pateicoties LLU Ekonomikas fakultātes dekanāta atsaucībai, izstaigājām un kopīgi atcerējāmies senās skolas klases, kabinetus, iepazināmies ar to pašreizējo, priekšzīmīgo stāvokli un pārkārtojumiem. Uz brīdi uzkavējāmies aktu zālē, kur notika svinīgie pasākumi, skolas sarīkojumi, rīta lūgšanas un skanēja lielās ērģeles. Kafejnīcā, kur toreiz bija mūsu garderobe, pakavējāmies kafijas pauzē.
Gaidījām ierodoties arī pārējos klases biedrus, kas dzīvo Liepājā – Vairu Vīksnu – Strautiņu, Skaidrīti Vanagu – Kaupi, Veltu Helmani, Mudīti Borovsku – Strautmani un Vigo Zadeiku no Rīgas, Balvu Apsīti – Pablaku un Uldi Vīķeli no Cēsīm. Tālais ceļš un daudzie gadi viņiem lieguši ierasties Jelgavā. Šajā sakarā Haralds Jurevskis teica: “Man nebija grūti ierasties Jelgavā no tālās Kalifornijas, bet viņiem nebija dūšas atbraukt tepat Latvijā uz savu pirmo skolu, kuru es atceros vienmēr un nespēšu aizmirst nekad.
