Ja atzīstam, ka skolā cilvēks iegūst prasmes lielajai dzīvei, tad arī skolēnu pašpārvaldes vēlēšanām vajadzētu iespējami tuvināties tai likumā noteiktajai kārtībai, kādā notiek Saeimas, pilsētu un pagastu pašvaldību vēlēšanas.
Ja atzīstam, ka skolā cilvēks iegūst prasmes lielajai dzīvei, tad arī skolēnu pašpārvaldes vēlēšanām vajadzētu iespējami tuvināties tai likumā noteiktajai kārtībai, kādā notiek Saeimas, pilsētu un pagastu pašvaldību vēlēšanas,” saka nule iesāktā Baltijas – Amerikas partnerattiecību fonda atbalstītā projekta “Jelgavas skolēnu pašpārvalžu darbības uzlabošana” vadītājs bērnu un jauniešu centra “Junda” direktora vietnieks Andris Tomašūns.
Vakar notika pirmā darba grupas sanāksme, kurā piedalījās Jelgavas Skolēnu domes dalībnieki un brīvprātīgie, kas gatavojas skolās izskaidrot jauno kārtību. Līdz šim mācību iestādēs skolēnu pašpārvaldes vēlēja bez kopīgi noteiktas kārtības, dažkārt pietrūcis arī nopietnības. Turpmāk skolēnu priekšstāvju kandidātiem pirms vēlēšanām tāpat kā “lielajiem” deputātu kandidātiem būs pienākums iesniegt komisijai darbības programmu, kā arī piedalīties publiskās debatēs. “Projektam vajadzētu sekmēt to, ka pašpārvaldēs nonāk varošākie skolēnu interešu aizstāvji, nevis tie, kas vieglu roku sola izklaides,” “Ziņām” teica Spīdolas ģimnāzijas audzēknis Gatis Freimanis. Pirms vēlēšanām, kas notiks decembrī, visās pilsētas skolās paredzēts sarīkot seminārus, bet no decembra līdz martam apkopot un izdot brošūrā materiālus par to, kā skolēnu pašpārvaldes vēlēšanas vajadzētu rīkot.
Spīdolas ģimnāzijas 9. komercklases audzēkņi uz “Ziņu” jautājumu, kā viņi atceras pagājušās skolēnu pašpārvaldes vēlēšanas, atbildēja, ka “kaut kas bija”, taču spilgtā atmiņā šis notikums nav palicis. Evita Hibšmane no 9. socklases ievērojusi, ka tiks rīkots seminārs par to, kā pašreizējo vēlēšanu kārtību mainīt uz labo pusi.
