Cukura diabēta paciente, kas šīs slimības dēļ zaudējusi kāju, atzinās, ar kādu skaudību skatās pa logu uz cilvēkiem, kas steidzas pa ielu.
Cukura diabēta paciente, kas šīs slimības dēļ zaudējusi kāju, atzinās, ar kādu skaudību skatās pa logu uz cilvēkiem, kas steidzas pa ielu. Tik nesen tādā tempā steidzās arī viņa – uz darbu un no tā, uz veikalu, kultūras namu vai pie draudzenēm… Tagad slimība ieslodzījusi četrās sienās, jo īpaši ziemā, kad visur ir ledus, bail iziet pat pagalmā, kur pakrīt cilvēki, kuru kājas ir veselas, bet viņas ķermeni taču balsta protēze! Vajag tikai to neveiklāk nolikt un… Jo vairāk tāpēc, ka labu laiku gluži vai sveša jūtas arī otra kāja, tāpēc sieviete neslēpj nopūtu – kas to lai zina, kā būs nākotnē…
Kurš gan varēja iedomāties, ka tāds būs šīs sievietes liktenis. Viņa allaž visur paspēja, bet nu sevi pa jokam dēvē par “kara invalīdi”, dzīves rudeni?!
Kad arvien biežāk sāka reibt galva, domāja, ka tas droši vien ir no asinsspiediena, kas moka jau daudzus gadus. Taču pie ārstiem negāja, jo nebija radusi “meklēt sev kaiti”…
Ar laiku sāka kļūt zils vienas kājas pirksts. Tad arī nāca gaismā līdz tam nezināmā diagnoze – sievietes organismu mocīja cukura diabēts! Kad nedzija noņemtā pirksta brūce, ķirurgi nepažēloja vēl vienu kājas pirkstu. Pēc tam vajadzēja atvadīties arī no visas kājas – to mediķi amputēja zem ceļgala. Tāpēc, kad šīs slimības speciālistiem sieviete norādīja, ka slimo ar cukura diabētu tikai gadu (kad to diagnosticēja pirms pirmās kājas operācijas), ārsti nopietni teica: “Pielieciet nulli, tad vismaz aptuveni zināsiet, cik ilgi jau ar šo kaiti slimojat.”
Lai viņu vārdi atver acis visiem, cik viltīgi cukura diabēts sāk “ārdīt” mūsu organismu, vispirms bojājot asinsvadus, acis ( šīs slimības dēļ redzi zaudējis ne viens vien!), nieres, sirdi … Varbūt tādēļ pagājušajā rudenī, kad pasaules diabēta dienās bija iespēja pārbaudīt cukura līmeni asinīs, cilvēki priecājās, ka var ātri un bez maksas pārbaudīt savu veselību. 6% diabēta cukura līmenis asinīs bija augstāks par normu, un šie cilvēki nespēja vien nobrīnīties – tik augsts cukura līmenis asinīs, bet nekas nesāp, varbūt vien dažkārt māc slāpes (starp citu, raksta sākumā minēto sievieti nemocīja pat slāpes).
Lai laikus atklātu cukura diabētu, nepieciešams regulāri pārbaudīt veselību un cukura līmeni asinīs, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ir kāds no riska faktoriem (diabēts 1. pakāpes radieniekam, vecums pēc 45 gadiem, palielināts svars, paaugstināts asinsspiediens u.c.)
Asins analīzes var nodot ne tikai akcijas laikā – lai cilvēki vēršas pie ārsta, lai pēc iespējas jav laicīgāk sāk ārstēties, daudziem tā vismaz izdodas izvairīties no komplikācijām, jo tām aizšķērso ceļu speciālistu precīzi noteiktais ārstēšanās kurss (par kvalificētu ārstu palīdzību, kas ļauj līdz minimumam samazināt cukura līmeni asinīs, priecājās arī raksta sākumā minētā cukura diabēta slimniece).
Varbūt tādēļ, ka nekas nesāp, cilvēki nerūpējas par savu likteni pat tad, kad jau zina, ka ir slimi ar diabētu. Cik bieži solām parūpēties par sevi tad, kad nopelnīsim pensiju! Arī kāda skolotāja tā visiem stāstīja. Diemžēl to dienu sieviete nesagaidīja – diabētu sāka ārstēt ar lielu nokavēšanos, un dzīve beidzās daudz ātrāk, nekā cerēts. Vispirms atteicās kalpot acis, pēc tam visi citi svarīgākie orgāni. Pacietīgā pedagoģe negriezās pie ārstiem tik ilgi, līdz sajuta lielu nespēku.
Daudz labu un praktisku padomu var uzzināt, vēršoties pēc padoma diabēta pacientu organizācijās. Jautājām Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētājai Guntai Freimanei – kā rīkoties, ja cukura līmenis asinīs ir paaugstināts?
Vispirms jau slimībai nedrīkst padoties! Jūs varat dzīvot aktīvi, pilnvērtīgi un ilgi, tikai jāapgūst vienkāršas lietas. Jūs neesat viens – var palīdzēt Latvijas Diabēta asociācija, ārsti, medicīnas māsas, arī tuvinieki var mācīties kopā ar jums! Bet! Jums pašam vispirms ir jāgrib! Iespējams, ir dusmas uz visu pasauli, rokas nolaižas un nav spēka (nav laika, nav naudas)… Vai arī lasāt avīzēs tādas frāzes – domāsim pozitīvi un nerakņāsimies savās izjūtās un slimībās!”Tas ir tik patīkami – nedomāt, izlikties, ka diabēta nav. Tomēr tas nepazudīs, ja par to nedomāsiet! PAZUDĪSIET JŪS PATS – pavisam vienkārši. Tāpēc pieņemsim diabētu kā savas dzīves izaicinājumu! Jūs varat tikt galā ar diabēta ārstēšanu, jo to var miljoniem cilvēku pasaulē un arī Latvijā. Latvijas Diabēta asociācijā palīdzēs saprast, ka diēta – tas nebūt nav tik briesmīgi un tik neiespējami! Es ārstēju diabētu jau 25 gadus un neesmu arī pārcilvēks, tāpēc to droši saku. Tikpat svarīgi ir regulāri mērīt cukura līmeni asinīs. Man šķiet, es atkal sadzirdu protestus: bet laiks? Nauda? Protams, mums katram ir savas iespējas, tomēr var atrast kādu paškontroles variantu, kas piemērots tieši jums. Lai izvairītos no diabēta komplikācijām, obligāti jāmēra un jāzina, kāds ir cukura līmenis asinīs no rīta tukšā dūšā un divas stundas pēc galvenajām maltītēm. No rīta cukura līmenim asinīs nevajadzētu pārsniegt 6,0 mmol/l, bet pēc ēšanas 9,0 mmol/l. Glikozētam hemoglobīnam, kas rāda cukura līmeņa vidējos rādītājus trīs mēnešos, jābūt līdz 6,5%. Ja rezultāti ir augstāki, kopā ar ārstu jāapsver, kā varētu mainīt ārstēšanos, lai panāktu labākus rezultātus. Tikai tad būs iespējams izvairīties no nelaimēm, ko var sagādāt cukura diabēts. Vēl kāds padoms – jautājiet, meklējiet atbildes, runājiet, rakstiet, zvaniet! Izmantojiet iespējas, kas jums šodien dotas, – lasīt, uzzināt, mācīties un ārstēties ar jaunām, efektīvām zālēm! Jūs to varat, un šis lēmums var kļūt par jaunas dzīves sākumu.
