Pirtī neviens nerunā, tur jāklausās, kā slotiņas čab un uguns sprēgā, pamāca pirtnieks Agris Brizga
Mēdz teikt – iznācu no pirts un jūtos kā no jauna piedzimis. Lai tā patiešām notiktu, ar karsēšanos un pēršanos vien nepietiek, pirtij ir daudz dziļāka nozīme. Dainas vēsta, ka pirts tradīcijas ir daudzus tūkstošus gadus vecas un īpaši unikālas ar to, ka latviskajā pirtī tiek ienests ļoti daudz dabas. Atšķirībā no citām pirtīm mums ir vairāk nekā 20 koku sugu pēršanās slotu un vairāk nekā 60 lakstaugu slotiņu. Starp apzinātajām dainām 231 pamatdziesma ir par pirti vien, kas liecina, ka mūsu senčiem pirts allaž bijusi svēta. Ne velti pirtī viņi devās gan bērnu ieņemt un laist pasaulē, gan pirti izmantoja kā vietu, kur nomirt.
Jelgavnieks Agris Brizga ikdienā strādā par apdrošināšanas brokeri, bet brīvajā laikā nopietni aizrāvies ar pirts lietām. Savās pirts skolā gūtajās gudrībās, uzņemoties pirtnieka lomu, viņš labprāt dalās arī ar citiem. Gandrīz visi Agra radi, draugi un daži kolēģi kļuvuši par pirtsmīļiem, kas vismaz reizi mēnesī ļaujas šim procesam.
No amatiera par pirtnieku
Agra īpašumā ir neliela pirtiņa Svētes upes krastā, taču nedaudz tālāk viņš būvē nopietnāku, kas atbildīs visiem pirtī iešanas priekšnosacījumiem un rituāla parametriem.
Viņš ar pirti draudzējas jau kopš bērnības. Tiklīdz Jelgavā atvērta pirts skolas filiāle, nedomājot pieteicies mācīties par pirtnieku. «Vēlējos daudz dziļāk izprast pirts jēgu, pēršanās rituālus un apjaust, ko patiesībā pirts spēj sniegt. Tikai tagad es līdz galam izprotu tās jēgu un nozīmi,» iesāk Agris.
Ir lietas, kas, ejot pirtī, jāievēro un jādara pareizi, jo negribēdams vai nezinādams var sadarīt arī greizas lietas. «Kaut vai lielais karstums, kas pirtī nepavisam nav vajadzīgs, jo augstā temperatūrā neatveras poras, bet tieši otrādi – tās veras ciet. Nav pareizi sēdēt 100 grādu karstumā uz lāvas un gaidīt, cik ilgi vēl izturēs. Pirtī ir jāelpo viegli, jāatbrīvojas un jāizbauda procedūras,» skaidro Agris. Tāpat pirts nav savienojama ar alkohola lietošanu, kas ievazāta no padomju gadiem, kad pirtis asociējās ar dzertuvēm. Alkohols pirtī nodara tikai skādi, pat tik lielu, ka pēc tam cilvēkam var veidoties atmiņas zudumi, un grādīgie dzērieni sirdij uzliek papildu slodzi.
Latviešu pirtī dzer tikai tēju – svaigi uzlietu zāļu tēju. Turklāt tā jādzer divas stundas pirms pēršanās, pirtī tēju nedzer, uzsver Agris.
Pirtī nesarunājas, bet ļaujas
Agra pirtiņas priekštelpā jaucas dažādu zāļu aromāti. Pie griestu sijām žūst neskaitāmu tēju saišķīši, bet pirts bēniņos savu kārtu gaida 18 veidu slotiņas. Uz galda kūp tēja – pelašķis, piparmētra, raudene. Trauciņos atrodami dažādi skrubji, un dažus no tiem izdodas arī uzminēt, piemēram, rupjā sāls ar sasmalcinātu vībotni, ar maltu kadiķi sajaukts medus, saukts par zaļo medu, turklāt to drīkst lietot arī iekšķīgi. Pirts strādā, bet tas, kas notiek pērtuvē, ir tikai pirtnieka un peramā ziņā. No pirts dzirdamas vien slotiņu skaņas. Agris stāsta, ka pirtī nav sarunu. Viss tiek izrunāts vēl pirms iešanas tajā. Pirtī ir jāklausās, kā slotiņas čab un uguns sprēgā. Pirtnieks strādā, tērpies pirts svārkos vai kleitiņā, savukārt peramais uz lāvas ir pilnīgi kails.
Ir vēl vairāki stingri likumi, kas jāievēro. «Pirtī jādodas tikai ar pozitīvām domām. Mēs, pirtnieki, esam ļoti pozitīvi cilvēki. Pērtuvē visi vārdi, ko izrunā, ir jākontrolē, jādomā labas domas, jo tur enerģētika ir desmitreiz spēcīgāka,» piebilst Agris.
Pirts skolā iegūtās teorētiskās zināšanas topošie pirtnieki vispirms izbauda paši uz savas ādas. Tam tiek organizētas speciālas vasaras nometnes, kur pirtnieki cits citu māca, dalās sajūtās un praktizē.
Ne tikai slotiņu izdalītājs
Kas īsti ir pirtnieks? Agris smejas: «Tas noteikti nav tas, kas pirtī slotas izdala. Pirtnieks veic visas pirts procedūras. Jau sākumā priekštelpā ar cilvēku, ko pērs, viņš pārrunā vēlmes un izzina, ar kādu domu cilvēks atnācis uz pirti – vai viņš vēlas relaksēties, sakārtot domas, atjaunot enerģiju, ārstēties vai vienkārši atpūsties. Tad arī pirtnieks secina, kādus rituālus, slotiņas un tējas izmantot.» Pirts spēks ir milzīgs, pārliecināti šīs jomas pārzinātāji. Tā relaksē, dziedē un dažkārt spēj pat ļoti radikāli mainīt cilvēku.
Viens no galvenajiem pirtnieka instrumentiem ir slotiņa. Katra pirtsslota strādā un ārstē cilvēku ar savu spēku un varēšanu. Gandrīz visus Latvijā augošos kokus un krūmus var izmantot slotiņās, izņemot tos, kuriem ir dureklīši, piemēram, akācijas. Arī no krūmiem top lieliskas slotiņas, piemēram, Agris noteikti iesaka izmēģināt upeņu slotiņas. Slotiņu vidū var iesiet tējas saišķus vai noklāt tos uz lāvas peramā pagalvī.
«Pirmkārt, pirtī ir jāvēlas iet un jācer saņemt no tās maksimālu pozitīvismu. Parasti vīrietis per sievieti, un otrādi. Peramajam jābauda slotiņu smarža un jāklausās tās skaņā. Katra slota satur savas vielas, vitamīnus, spēku un enerģētiku, tās visas caur ādu nokļūst cilvēka ķermenī. Pirtī cilvēks iet ne tikai mazgāties, bet arī garīgi attīrīties. Ikviens cilvēks ir piesārņots, un pirtnieks var palīdzēt attīrīties, jo šeit viss iedarbojas desmitreiz spēcīgāk,» uzsver pirtnieks.
Dažkārt peramie baidās no kadiķu slotiņām, bet pirtī kadiķis kļūst pavisam citāds – daudz mīkstāks un maigāks. Pēc kadiķa pēriena cilvēks obligāti jānoper vēlreiz ar lapu slotu, lai āda justos labāk.
Arī pērienam ir sava secība un dažādība – tas jādara no pēdām uz augšu. Līdztekus ierastajiem mēdz būt arī ritmiskie, sausie, pāru pērieni un citi. Pirtnieks per saudzīgi, lai slotiņas maigi strādā pa ķermeni, tverot garu un apķerot miesu. Cilvēku per no visām pusēm.
Pirts ir imunitātes stiprināšanas lādiņš, tā palīdz ārstēt reimatismu, locītavu, muskuļu sāpes, iekaisumus, labi palīdz psoriāzes, dermatīta, ekzēmu problēmu gadījumos. Pirtnieks nav mediķis, bet izrunājoties saprot, ko un kā cilvēkam var palīdzēt, jo mācījies arī fizioloģiju un anatomiju, stāsta Agris.
Sestdienas – tikai pirtij
Pēršana ir atbildīgs un smags uzdevums, jo darbs ir fizisks un tiek veikts karstumā, tāpēc galvā obligāti jābūt pirts cepurei. Ap peramo uz lāvas izklātas slotiņas, arī galva apsegta ar bērza slotiņu – tas nodrošina vēsumu, aromātu un smaržu. Slotiņu ieskauts, peramais uz lāvas jūtas labāk un ir spējīgs ilgāk baudīt šo prieku. Pēc pēriena jāatdzesējas vēsā dušā, dīķī vai vienkārši jāaplej ar vēsu ūdeni, lai cilvēks ir gatavs otrajam pērienam.
«Nozīme ir arī malkai, ar ko pirts tiek kurināta. Koks degot sniedz savu spēku un enerģiju. Piemēram, šodien es krāsni kurinu ar ābeli, kas degot izlīdzina nesaskaņas ģimenē. Ļoti labs ir alksnis, kas tiek uzskatīts par ģimenes koku, arī slotiņās tas ir ģimeni veicinošs un saturošs,» min Agris.
Dažkārt pie pirtnieka pēc palīdzības vēršas cilvēki, kas nokļuvuši ģimenes krīzes situācijās. «Ja zied ceriņi, uz lāvas pāriem klāju ceriņu vai papardes paladziņus, izmantoju jasmīna slotiņas,» stāsta pirtnieks.
Agris pirtī dodas katru sestdienu un ļaujas procesam visas dienas garumā. Tad viņš nedzird ne telefonu, ne skatās pulkstenī. «Baudām pirti, atbrīvojamies un gatavojamies nākamajai nedēļai. Bieži kopā esam vairāki pirtnieki, cenšamies izmēģināt ko jaunu. Šodien, piemēram, testējām sāls paladziņu. Uz peramā uzklājām sāls ūdenī izmērcētu paladziņu un ar slotām zem tā dzinām karsto gaisu – paladziņš kļūst karstāks, un peramajam sajūtas neparastas,» atklāj Agris.
Izlietotās slotas jāsakurina. Ģimenes locekļi slotas ar tekošu ūdeni var izskalot un izmantot nākamreiz. Ja slota pēc pēriena vēl smaržo, tad tā strādā arī tālāk. Saulgriežos grieztās ir visspēcīgākās.
Pirtniecei Līgai, kura nupat beigta pērt un priekštelpā ienākusi ievilkt elpu, ir grūti parunāt. Viņa iedzer zāļu tēju, bet Agris nosmej: ja pēc pēriena ir grūti parunāt, tas bijis labs. Vēlāk Līgai atgriežas spēks un viņa pateicas savam pērējam, apskaujot un pasakot paldies, arī tas pieder pie pirts rituāla. ◆
Interese tikai aug
Vilnis Lejnieks, Pirts skolas direktors
◆ Latvijā cilvēku interese par pirti un tajā notiekošajiem procesiem aug arvien straujāk. Pirts skolu jau absolvējuši 77 pirtnieki un deviņi pirts meistari. Pašlaik mācās gandrīz 70 topošo pirtnieku un pirtziņu. No tiem Pirts skolu februārī absolvēs arī desmit Jelgavas jaunie pirtnieki. Bet pēc nedēļas mācības sāks nākamā interesentu grupa. Līdz ar augošo interesi par pirti atdzimst senču pirts tradīcijas. Svešvārds vairs nav pirtīžas, kad ar pirts rituālu tiek noslēgta sievietes un bērna vienotība, kas abus saistījusi mazuļa gaidīšanas laikā. Arī līgavas pirts vairs neizraisa izbrīnu, bet rada sajūsmu. Pats laiks pirtī rit savādāk, citādi jūtas arī tur ievestais.Pēc Pirts skolas absolvēšanas cilvēka viedoklis par pirti mainās, pirts «garša» it kā pārņem un pārliecina viņu vēl vairāk, lai pirtī strādātu jau profesionāli. Ja ir vēlme tikai pa «mazu spraudziņu» ielūkoties plašajā pirts pasaulē, iespējams apmeklēt pirtsziņa kursus, kas sniedz ievirzošas prasmes praktiskajā pēršanā un nelielu ieskatu pirtī notiekošajā. Taču jelgavnieki uz šādiem kursiem vēl nav sarosījušies. Viņiem acīmredzot viss patīk «pa nopietno».
