Iedzīvotāji sūdzas, ka jau vairākas nedēļas gan mūsu, gan kaimiņu rajonā gaisā valda neizturama smaka.
«Tas ir neciešami, atverot logus, smird visa māja! No kurienes rodas šīs smakas?» sašutumā pēdējo nedēļu laikā jautā vairāki pilsētnieki un rajona ļaudis. Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē līdz šim sūdzības par neizturamu smaku nav saņemtas, apliecina pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte. Viņa teic, ka pirms kāda laika iestādes darbinieku rīcībā bijusi informācija, ka vairākas dienas nepatīkama smirdoņa valdot Dobeles pusē. «Smakas ir normāla saimnieciskās darbības parādība,» vērtē B.Puķīte, pieļaujot, ka mūsu pusē, sevišķi laukos, netīkamo aromātu rada platību mēslošana. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka, dzīvojot ārpus pilsētas, nāksies paciest lauku mēslošanas laikā radušos smaku. Speciāliste zina teikt, ka gan šķidrmēsli, gan cits organiskais mēslojums zemē jāiestrādā 24 stundu laikā. Taču tas ir pietiekami ilgi, lai tuvējo māju iedzīvotāji un vējainā laikā arī tālākos apvidos mītošie sajustu, ka lauki tiek tādējādi «piebaroti». «Putnu mēsli rada specifisku, nepatīkamu smaku,» skaidro vides dienesta speciāliste, norādot, ka pēdējos gados, kad lopi lielākoties tiek baroti ar vienveidīgu un sabalansētu, kā arī rūpnieciski ražotu barību, mēslu smirdoņa kļuvusi citādāka, nekā varbūt iedzīvotāji pieraduši līdz šim. Pagaidām vides inspektoriem nav nācies kādu zemnieku sodīt par normatīvu neievērošanu. To apgrūtina vairāki faktori, galvenais – grūti izsekot, kas ir smirdoņas cēlonis. Smakas valda gaisā, tādēļ, ja vējš tās pārnesis vairāku kilometru attālumā, izcelsmes vietu noteikt gandrīz neiespējami. Metodika paredz, ka uzņēmums vai saimniecība bojāt gaisu drīkst ne ilgāk par astoņām dienām, pēc šā laika to iespējams sodīt. Tomēr šādi pētījumi izmaksā dārgi, nepieciešami astoņi mērījumi, un līdz šim to darīt neesot bijis pamata. Viena no tuvākajām un lielākajām putnu fermām, no kurienes Jelgavas puses lauksaimnieki un dārzkopji saņem putnu mēslus, ir akciju sabiedrība «Balticovo» Bauskas rajona Iecavā. Uzņēmuma informācija liecina, ka putnu mēsli ir putnkopības blakusprodukts, ko izmanto kā kultūraugu pamatmēslošanas un papildmēslošanas līdzekli.Būru sistēma ļauj vistu vielmaiņas galaproduktu iegūt tīrā veidā, bez pakaišu piejaukuma, iespējams, šā iemesla dēļ smaka ir vēl intensīvāka un neciešamāka. Šāds produkts esot ar augstu augu barības elementu koncentrāciju un piemērots kompostu gatavošanai ar kūdru, salmiem vai zāģu skaidām un citiem materiāliem.Izmantojot putnu mēslus tīrā veidā, lietošanas normas nosaka atbilstoši audzējamo kultūru vajadzībai pēc barības elementiem, lai nepārdozētu mēslu sastāvā esošo slāpekli.
