Noziedzības līmeņa palielināšanās ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. Īpaši satraucoši, ka ļoti augsti ir recidīva rādītāji. Viens no cēloņiem – neattīstītā sociālās rehabilitācijas sistēma.
Noziedzības līmeņa palielināšanās ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. Īpaši satraucoši, ka ļoti augsti ir recidīva rādītāji. Viens no cēloņiem – neattīstītā sociālās rehabilitācijas sistēma. Latvijas cietumos atrodas sešas septiņas reizes vairāk ieslodzīto (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu) nekā Rietumeiropas valstīs.
No ieslodzījuma vietām Latvijā katru gadu atgriežas vidēji ap 2500 cilvēku. Statistikas dati liecina, ka vidējais brīvības atņemšanas termiņš valstī vīriešiem ir 4,5, sievietēm – 3,5 gadi. Šo laiku viņi bijuši izolēti no sabiedrības, atrauti no politiskās, ekonomiskās un sociālās attīstības procesiem.
Atgriešanās sabiedrībā būs atkarīga no tā, cik motivēts un sagatavots kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli būs bijušais ieslodzītais. Jo vairāk ir to, kas sodu izcieš ieslodzījuma vietās, jo vairāk cilvēku “izkrīt no sabiedrības aprites”. Lai viņi varētu atgriezties un atsākt normāli funkcionēt, nepieciešama viņu sociālā rehabilitācija.
2005. gada 2. maijā Sociālās ekonomikas fonds kopā ar nodibinājumu “Integrācija sabiedrībai” sāka darbu pie projekta “Bijušo notiesāto kompleksās sociālās rehabilitācijas modeļa izstrāde un ieviešana”. Tas tiek realizēts ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts budžeta finansiālu atbalstu. Projekta gaitā top kompleksas rehabilitācijas modelis un notiek tā pilotieviešana. Izveidotas divas bijušo ieslodzīto grupas, un no 2005. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim rehabilitācijas programmu beigusi pirmā, pašlaik nobeigumam tuvojas arī otrā grupa.
Projekta gaitā bijušas gan grūtības, gan panākumi. Ir sarežģīti strādāt ar šādu mērķauditoriju, grūti motivēt to un atkal likt noticēt sev un labai nākotnei. Grūti pārliecināt sabiedrību, ka šādiem cilvēkiem jādod vēl viena iespēja, ka viņi var laboties un veiksmīgi iekļauties sabiedrībā.
Tomēr daudzi, kas iziet no cietuma, tiecas pēc palīdzības, grib iegūt darbu, mājas un jaunu paziņu loku. Ar viņiem ir viegli strādāt, jo šos cilvēkus nevajag papildus motivēt, viņiem ir vēlme sevi pilnveidot un pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā dzīvē un kļūt par sabiedrības pilntiesīgiem locekļiem.
Svarīgi, lai ar vienu projektu neapstātos bijušo notiesāto integrācija sabiedrībā, lai arī turpmāk valsts atbalstītu šo mērķa grupu un informētu sabiedrību par šo cilvēku problēmām un rehabilitācijas nepieciešamību.
Rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana bijušajiem notiesātajiem ir solis pretī šīs grupas integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī noziedzības (jo īpaši – recidīvisma) līmeņa mazināšanai Latvijā.
Saīsināti no www.delfi.lv
