Eiropas tautas jau kopš viduslaikiem par svarīgu Adventes laikā uzskata Niklāva dienu.
Eiropas tautas jau kopš viduslaikiem par svarīgu Adventes laikā uzskata Niklāva dienu.
Sv. Niklāvs tiek saukts par bērnu aizstāvi, kā arī par jūrnieku, plostnieku, tirgotāju, maiznieku un audēju patronu. Izrādās, ka viņa palīdzību meklējuši arī klaidoņi, zagļi un naudas viltotāji. Vēl tagad ostu pilsētās šim svētajam par godu ir celtas baznīcas.
Vēsturiski ar Niklāva vārdu saistītas divas personas: bīskaps Niklāvs, kas dzīvojis 4. gadsimtā Mirā, Mazāzijā, un abats Niklāvs no Sionas, Pinoras bīskaps, kas 6. gadsimtā Mirā nodibinājis klosteri. Laika gaitā leģendas par abiem bīskapiem ir savijušās kopā. Populārs ir stāsts par trim nabadzīgām māsām, kas nav varējušas apprecēties, jo pūram pietrūcis naudas. Tad kādu vakaru svētais Niklāvs iemetis pa vaļējo logu istabā trīs maisiņus ar naudu. Cita leģenda vēsta, ka ar savām lūgšanām svētais Niklāvs ir apturējis vētru un kuģi laimīgi atgiezušies savās ostās.
Mūsdienās saglabājusies tradīcija Niklāva dienā apdāvināt bērnus un cept īpašus cepumus. Mūsu senči Niklāva dienu atzīmējuši kā zirgu, arī vistu dienu.
