Pašvaldības policijas priekšnieks stāsta par paveikto un iecerēto.
Pašvaldības policijas priekšnieks stāsta par paveikto un iecerēto
Viktoru Vanagu daudzi jelgavnieki atceras kā Ceļu policijas priekšnieku. Taču nu jau pagājuši vairāk nekā četri mēneši, kopš pieredzējušais likumsargs vada Jelgavas Pašvaldības policiju. Nepilnu nedēļu pēc šā dienesta 18 gadu jubilejas pasākuma “Ziņas” aicināja viņu uz sarunu.
– Kā veicies šajos četros mēnešos, kopš esat jaunajā amatā?
Kas bija ieplānots, to arī izdevies īstenot. Esam nokomplektējuši štatus, izveidota atsevišķa iecirkņu inspektoru grupa, kas uzraudzīs Jelgavas pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu. Trīs nodaļas apvienotas vienā patruļpolicijas vienībā. Tālāka paplašināšanās nav paredzēta, un tas arī nav nepieciešams.
– Pēc kāda principa izvērtē darbiniekus, piemēram, patruļdienestā?
Pirmkārt, jābūt izglītībai, zināšanām. Jāsaprot, vai cilvēks orientējas likumdošanā, māk iesaistīties dialogā ar sabiedrību, kāda bijusi viņa pagātne. Domāju, šis darbs turpināsies arī attiecībā uz patruļdienesta darbiniekiem, ir ilgstošas slimības, kas parādās, kad jāstrādā svētku reizēs… jāizvērtē cilvēka rīcība.
– Kā ir ar tehnisko nodrošinājumu?
Pašlaik esam apgādāti ar visu nepieciešamo. Iepriekšējie jaunie auto iegādāti tikai pirms diviem gadiem, un vienu jaunu automašīnu nopirkām šogad, to darbā uz līnijas laidīsim jau pirmdien (14. jūlijā – red.). Ir četri motorolleri, divus no tiem izmantos satiksmes uzraudzītāji, divus – iecirkņa inspektori. Ar šādiem transporta līdzekļiem būs daudz ērtāk izbraukt cauri pagalmiem, kas ar automašīnu mēdz būt neiespējami.
– Savulaik pilsētas vadība minēja, ka no iedzīvotājiem saņemtas sūdzības par nekorektu pašvaldības policistu attieksmi, sapratnes trūkumu. Vai ar šādām sūdzībām vēršas arī pie jums?
Četrus mēnešus par policijas darbinieku rīcību nav saņemta neviena sūdzība. Viens gadījums bija, kad kāds iedzīvotājs ziņoja, ka darbinieks nekorekti atbildējis pa telefonu. Mēs to pārbaudījām, jo mums sarunas tiek ierakstītas, analizējām, vērtējām, kur kaut kas varbūt nav bijis pareizi, un šī sūdzība izrādījās nepamatota. Cilvēki nāk aprunāties, lūdz palīdzību, kā rīkoties, ja radusies konfliktsituācija ar kaimiņu, bet par personālsastāvu gan sūdzības nav ienākušas. Jau pašā pirmajā dienā, kad stājos šajā amatā, teicu, ka mūsu attieksme pret iedzīvotājiem, pret sabiedrību ir jāmaina.
– Kas jūsu skatījumā ir Pašvaldības policija – servisa institūcija vai represīva struktūra?
Viennozīmīgi – servisa institūcija.
– Vai piekrītat apgalvojumam, ka izsaukumu skaita palielināšanās liecina par iedzīvotāju uzticības pieaugumu Pašvaldības policijai?
Daļēji varētu tam piekrist. Gadījumos, kad ir izsaukumi uz sadzīves konfliktiem, mazāk ir runa par uzticēšanos, tas ir sauciens pēc palīdzības. Citādi grūti spriest, taču tas, ka izsaukumu skaits palielinās, ir tiesa. Ik mēnesi tas aug par aptuveni desmit procentiem. Diennaktī ir vidēji no 30 līdz 40 izsaukumiem, nedēļas nogalēs pat vairāk, piemēram, pagājušo piektdien šis skaitlis sasniedza 53. Diezgan daudz.
Kas ir lielākās tā saucamās problēmu grupas?
Konflikti ģimenēs. Ir adreses, kas vairākkārt atkārtojas, taču šajos gadījumos varam tikai saukt pie administratīvās atbildības. Ja šādi starpgadījumi notiek atkal, attiecīgi par administratīvo sodu lemj tiesa. Lūk, man uz galda jau ir vairāki lēmumi, kur tiesa piespriedusi piecu diennakšu arestu… Vienā lietā figurē alkohols, otrā piespriests sods par nepakļaušanos policijas darbiniekam.
– Un kā ir ar nepilngadīgo pārkāpumiem?
Šajā jomā problēmas pārsvarā ir ar tiem, kuri neapmeklē skolu, bet tā diemžēl ir ne tikai mūsu pilsētā. Pusaudži klaiņo, lieto dažādas apreibinošas vielas. Bet pirmām kārtām atbildība jāuzņemas un arī jāprasa no bērnu vecākiem, būtu jāiesaista psihologi, sociālie darbinieki, brīvprātīgie, kas ar šo sabiedrības daļu nodarbotos. Pie mums šāda sistēma maz izplatīta, lielākoties viss sākas ar jautājumiem “Kas man par to būs?”, “Kāds būs atalgojums?” un tamlīdzīgi. Policijas iejaukšanās un sods – tam jābūt tikai galējam līdzeklim, kā tas ir attīstītajās valstīs. Pie mums situācija ir atšķirīga, un jau augustā, pirms mācību gada sākuma, plānojam strādāt pastiprinātā režīmā.
– Satiksmes uzraugiem bieži tiek pārmests sapratnes trūkums. Kā jūs vērtējat šādus izteikumus?
Jautājums – kā to saprot? Vai tas nozīmē, ka var pārkāpt noteikumus un palikt nesodīts? Ar nodomu atstāt automašīnu neatļautā vietā un cerēt, ka policists nepiebrauks? Vai pārkāpums noticis apzināti vai neapzināti, to var spriest tikai, ievērojot cilvēcisko faktoru. Vienmēr esmu teicis, ka katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi, nedrīkst visu uztvert viennozīmīgi – cilvēks varbūt atbraucis uz slimnīcu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, novietojis auto metru, divus par tālu, tur nu policistam ar mērlentu nav jāstaigā…
– Un, piemēram, pirmajā skolas dienā, kapu svētkos? Tas policijai ir “pļaujas laiks”!
Redziet, arī šeit pieeja var būt divējāda. Cilvēki var pierast pie zināmas nekārtības, sak, 1. septembris, Pilsētas svētki, atstāšu to auto neatļautā vietā, nekas par to nebūs. Šādās reizēs jābūt papildu satiksmes kustības organizācijas pasākumiem, atbildīgās institūcijas to aizlieguma zīmi uz attiecīgo laiku varētu aizsegt, un tādējādi autobraucēji nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus. Policisti pie šīm situācijām nav vainīgi, viņi pilda savus pienākumus. Piekrītu, ka ne jau vienmēr obligāti jāsoda, tas nedrīkst būt pašmērķis. Piemēram, valsts karoga izkāršana svētkos – cilvēks mazliet ilgāk pagulējis, brauc garām policijas ekipāža. Nu piezvaniet pie durvīm, pajautājiet, kas par problēmām! Varbūt tur dzīvo kāda tantiņa, kurai vajadzīga palīdzība, lai izkārtu karogu…
– Cik darbinieku no Pašvaldības policijas aizgājuši kopš dienas, kad sākāt šeit strādāt?
Viens cilvēks aizgāja pēc paša vēlēšanās, jo mainīja dzīvesvietu.
– Kāda ir jūsu vīzija par Pašvaldības policijas vietu pilsētā tuvāko gadu laikā?
Pašvaldības policija jebkurā gadījumā pastāvēs, jo Valsts policija ir noslogota un šīs funkcijas nevar nodrošināt. Mans mērķis ir uzlabot šā dienesta darbu, lai tā patiešām būtu servisa institūcija. Domāju, ka spēsim arī atgūt iedzīvotāju uzticību. Jau tagad regulāri darbiniekiem rīkojam apmācības. Zināšanas ar darbu saistītās jomās jāpapildina, mēs nedrīkstam būt nezinoši.
