Vēlētāju aktivitāte gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās noteikti būs lielāka nekā pagājušajā reizē.
Vēlētāju aktivitāte gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās noteikti būs lielāka nekā pagājušajā reizē. Izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs – ja par katru sarakstu nobalsos kaut vai paši deputātu kandidāti, viņu ģimenes locekļi, radi un draugi, tad 17 saraksti noteikti piesaistīs lielāko daļu vēlētāju, jo Jelgava ir maza pilsēta un maz atradīsies cilvēku, kas nav nedz radi, nedz draugi kādam no deputātu kandidātiem. Protams, ir vēl arī atbalstītāji, kas cer, ka veiksmes gadījumā viņu atbalstītais deputāts pieņems viņa ekonomiskajām interesēm atbilstošus lēmumus. Skumjākais ir tas, ka šajā sīko interešu pragmatiskajā cīņā tiek pazaudēts galvenais kopīgais mērķis – veicināt visas pilsētas attīstību un uzplaukumu, jo katram skaidrs, ka neviens deputāts, lai kāds «supermens» arī viņš nebūtu, nespēs izlīdzēt visu savu atbalstītāju vajadzībās. Kādam būs jāaprobežojas ar sausu «paldies!», ko nevar uzsmērēt uz maizes. Tāpēc, pamatojoties tikai uz pragmatismu un skaudru aprēķinu, liela (lai neteiktu – lielākā) Jelgavas iedzīvotāju daļa var iebraukt smagā grāvī.
Vēlētājam, kuram nav noteiktas politiskās pārliecības, 11. martā būs grūti izšķirties par atbalstu kādam politiskam spēkam. Ja viņš skatīsies tikai no personālijām, viņu gaida strupceļš, jo pagaidām nav gadījies sastapt nevienu cilvēku, kas vismaz kaut ko zinātu par pilnīgi visiem 17 sarakstos iekļautajiem deputātu kandidātiem, tāpēc populistiem atstāts liels darba lauks. Tiesiskā valstī ar ilggadējām demokrātijas tradīcijām galvenais vēlētāju izvēli nosakošais faktors, protams, būtu politisko spēku programmas, kuru realizēšanu konkrētā partija īsteno. Demokrātiskā sabiedrībā deputāti nāk un aiziet, bet nospraustie mērķi – partiju programmas – paliek. Pie mums ir otrādi: partiju programmas mainās atbilstoši ekonomiskajām interesēm, bet deputāti paliek tie paši vecie. Šo atziņu uzskatāmi pierāda arī pašvaldību vēlēšanām uzrādītās partiju priekšvēlēšanu programmas, kurās ir daudzas tiešām fantastiskas lietas, taču maz konkrētības.
Solīts tiek itin viss: gan alternatīvās apkures ieviešana, gan cenšanās palīdzēt atrast katram savu reliģisko piederību, pārliecinot par Dieva esamību (Kristīgi demokrātiskā savienība); zaļās domāšanas ieaudzināšana skolās (Latvijas Zaļā partija); Jelgavas izveide par Zemgales reģionālo kultūras un izglītības centru uz LLU bāzes, lēmumu par nelikumīgo privatizāciju pārbaudīšana un pārskatīšana (tas ir īpaši interesanti gadījumos, kad privatizētajam objektam ir mainījies īpašnieks); pilsētas tēla popularizēšana utt. Lielākā daļa partiju sola uzlabot uzņēmējdarbības vidi pilsētā, apgaismot ielas, novērst monopolsituāciju siltumapgādē un pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekošanā. Turpretim reālu priekšlikumu pasākumiem pilsētas budžeta papildināšanai ir gaužām maz. Teikumi, kas sākas ar vārdiem «nodrošināsim», «rūpēsimies», «pārskatīsim», «panāksim», «samazināsim», «cīnīsimies» u.tml., savā abstrakcijā neko konkrētu nepasaka. Kad tas notiks un ar kādiem līdzekļiem tiks panākts? Savos solījumos konkrēta centusies būt savienība «Latvijas ceļš» («LC»), kas ir nospraudusi mērķus, kurus tā sasniegs viena, divu un četru gadu laikā, taču programmas beigās arī «LC» nav atturējies no solījuma aktīvi veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
Viena kopēja slimība gandrīz visām partijām ir pārspīlēts solījumu skaits. Tos lasot, rodas iespaids, ka tuvākajos gados Jelgavas budžets pietuvosies kādam pusmiljardam latu, kas pat ar neapbruņotu aci liekas neticami. Tāpēc lielāku uzticību vieš politiskie spēki, kas sola maz, bet kaut ko reāli tveramu. Jelgavas galvenās problēmas ir visiem labi zināmas, taču jāšaubās, vai tās spēs atrisināt arī mazās un svaigi pirms vēlēšanām izšķīlušās partijas.
Starp citu, partiju pārstāvniecība Saeimā ir būtisks faktors attiecībā uz politisko spēku iespējām kaut ko izdarīt pilsētas labā arī augstākos varas gaiteņos. Skaidrs, ka partijām, kuras nav pārstāvētas parlamentā un kuru biedri nav ministri, ir visai vājas izredzes papildus piesaistīt dažādo valsts fondu līdzekļus Jelgavas vajadzībām. Gribētāju ir daudz, bet līdzekļu ir tikai tik, cik ir. Pašreiz valdošās koalīcijas partiju pārstāvji vairākkārt jau ir paguvuši pierādīt jelgavniekiem, ka «pazīšanās» Saeimā un valdībā nav peļama lieta.
Galu galā jāsecina, ka izvēle paliek paša vēlētāja ziņā, un, jo mazāk viņš «uzrausies» uz populāriem uzvārdiem un skanīgām programmām, jo pilsētai būs labāk. Tagad aktīvi tiek rīkotas deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem, kam tā ir lieliska iespēja pajautāt, kādā veidā katra partija cer sasniegt nospraustos mērķus un novērtēt potenciālo deputātu kompetenci. Jo vairāk būs jautājumu, jo vairāk būs spiesti atbildēt deputātu kandidāti. Un tad jau manīs, kurš ir tikai runātājs un kurš var arī kaut ko vairāk. Priekšvēlēšanu kampaņā ir viss: pašiedvesma, vēlētāju muļķošana un apmāns. Varbūt pienācis laiks atpazīt un saprast lēto iluzionistu trikus? Pilsētai būs tieši tāda Dome, kādu vēlētāji ievēlēs. Izklausās vienkārši, bet realitāte var būt rūgta.
