Jelgavas Tautas partijas nodaļas biedriem izdevies savērpt gana jautru intrigu virpuli, kuram, varbūt ne elpu aizturējuši, tomēr seko galvaspilsētas plašsaziņas līdzekļi un citas partijas.
Jelgavas Tautas partijas nodaļas biedriem izdevies savērpt gana jautru intrigu virpuli, kuram, varbūt ne elpu aizturējuši, tomēr seko galvaspilsētas plašsaziņas līdzekļi un citas partijas. Šoreiz ne par peripetijām “tautpartijiešu” rindās. Gan viņi paši kaut kā tiks galā. Zaudētāji aizies, bet uzvarētāji varēs svinēt uzvaru.
Notikušā gaismā izkristalizējas jau vairākkārt daudzu nežēlīgi kritizētais Latvijas politiskās (ne)kultūras princips –
esi savējais pašvaldības vai uzņēmuma vadītājs, dabūsi valsts pasūtījumus un dotācijas, neesi – vari mierīgi staigāt tālāk. Gadu laikā, kopš pastāv šāda, no mūsu politiķu viedokļa, “pareiza” valsts resursu sadale, cilvēku oža atrast spēcīgo Rīgas plecu, kam pieslieties, attīstījusies vēl labāka nekā pēdu dzinējsuņiem.
Īpaši svarīgi patlaban sajust pareizo partiju pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Uz to, ka tās solās būt “ne uz dzīvību, bet nāvi” arī Jelgavā un rajonā, norāda fakts, ka tikai ar pāris nedēļu starpību uz šejieni bijušas gatavas braukt Tautas partijas augstākās amatpersonas. Acīmredzot, lai “ievestu kārtību” un mobilizētu vietējos biedrus nākotnē gaidāmajām cīņām. Ja atceramies 2005. gada Jelgavas pašvaldības vēlēšanas, tajās neiztika bez smagiem apvainojumiem un spēka struktūru dūru vicināšanas, un 2009. gads šajā ziņā solās pārspēt līdzšinējo.
Šajā ziņā reāls skatījums vien norāda, ka Zemgales reģions ekonomiskajā ziņā Tautas partijai kļuvis tik interesants, ka 2005. gada kļūdas netiks pieļautas.
