Nostāstiem bagātajā teritorijā cilvēki dažreiz sastapuši mistiskus tēlus.
Nostāstiem bagātajā teritorijā cilvēki dažreiz sastapuši mistiskus tēlus
Vilces pagastā ir, ko redzēt, – kara liecības, muižas, tām piederošās ēkas un citi objekti. Interesentu pieturas punktiem noteikti vajadzētu būt arī Mūrmuižai un ar to saistītajām vietām.
Mūrmuižai piederošā teritorija ir diezgan plaša, un nostāstiem apvītās vietas atrodas patālu cita no citas. Zināmākie objekti gan vietējo iedzīvotāju, gan garāmbraucēju vidū ir Žīda ozols, 19. gadsimtā celtais tilts, Mūrmuiža, Mūra dzirnavas, kā arī divi zviedru pieminekļi.
Zem Žīda ozola
Ceļojums cauri vienai no Mūrmuižas pazīstamākajām vietām noteikti jāsāk pie Žīda ozola. To var ieraudzīt, braucot Augstkalnes virzienā, tikai jāseko ozolu rindai, kas stiepjas labajā ceļa pusē. Viens no tiem izceļas uz apkārtējo koku fona – tas arī ir bieži aprunātais Žīda ozols.
Teika vēsta, ka savulaik zem tā turīgus ļaudis “medījuši” laupītāji, dzirdēts, ka viens no tiem pa reizei bijis arī slavenais Ansis Kaupēns.
Kādā dienā zem ozola noslepkavots ebrejs. Laupītāji, zinādami, ka braucējs ir Mūrmuižas krogus turētājs, viņam uzklupuši naudas dēļ. Kopš tā laika koks tiek dēvēts par Žīda ozolu.
Stāsta, ka joprojām zem tā norisinās dīvainas lietas – Ziemassvētku laikā garāmbraucēji tur reizēm satiekot divus bārdainus vīrus, kuri bez atļaujas prasīšanas sēžoties blakus braucējam un ceļojot kopā ar viņu līdz kalna galam. Vēlāk abi mistiskie tēli neatvadoties pazūdot mežā.
Bezdibenis zem tilta
Pavisam netālu no Žīda ozola atrodas 19. gadsimtā būvēts tilts, kuru veido trīs vienlaidu laukakmens mūra loka tilti pār upi un tās palu laika gultnēm. Lai ieraudzītu kultūrvēsturiskā pieminekļa patieso skaistumu, tas jāaplūko no sāniem.
Zem tilta atrodas melna ūdenstilpe, kurai neredz dibena. Pēc nostāstiem kādreiz tajā vietā atradusies vien neliela peļķe. Reiz kāds puisis vēlis kalnā mucu, un garāmgājējs viņam uzsaucis: “Dievs palīdz!” Izrādās – mucas stiepējs bijis pats nelabais, kurš, izdzirdējis Dieva vārdu, pazudis. Muca noripojusi no kalna un iegāzusies peļķē, pārvēršot to par bezdibena bedri.
Trešā tilta apakšā joprojām kāds “dzīvo” – dažs labs tur pat gaišā dienas laikā redzējis cilvēku žvadzinām ķēdes un saucam, lai pieskaras.
Pozitīvais – negatīvais
Vietai pie melnā dīķa ir īpaša aura – brīžiem patīkama, brīžiem gluži pretēji – neomulīga. Stāsta, ka garām bezdibenim vienatnē neesot patīkami staigāt – sajūta tāda, ka dīķis rauj cilvēku klāt. Netālu no ūdenstilpēm teritoriju šķērsojot divas enerģijas joslas. Viena no tām silta, un, ieejot joslas zonā, uzmācas miegs. Savukārt otra – auksta. Labi tās var novērot miglas laikā.
Krusts no sāniem un augšas
Mūrmuiža pazīstama ar diviem pieminekļiem, kas saistīti ar zviedru kaujām. Uz vienu no tiem ved jau minētā koku rinda, kurā atrodas Žīda ozols. Uz tā lasāms uzraksts gan zviedru, gan latviešu valodā: “1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru kara pulki Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku.” Šajā vietā norisinājās viena no lielākajām kaujām Ziemeļu kara sākumā.
Otrs piemineklis atrodams vairāk uz Dobeles pusi. Tas uzstādīts zviedru karavīru apbedījumu vietā, kas atjaunota 1991. gadā. Oriģinālā pieminekļa autors ir Mārtiņš Zaurs, viņš to izveidojis kā krustu, kas vienādi izskatās gan no sāniem, gan augšas.
Vietējie iedzīvotāji stāsta – kad palu laikā upe pārplūst, tā nereti no kraujas malas izskalo cilvēku kaulus.
Ar ejām, kas ved uz klosteri
Mūrmuižas ēkas atrašanās vietu katrs ceļotājs vis nezinās. Lai tur nokļūtu, jāzina, kur nogriežas ceļš uz muižas pusi, – braucot uz Dobeli, tuvu Ziedkalnes robežai pirms specializētā jauniešu sociālās aprūpes centra “Ziedkalne”.
Mūrmuiža kā vienstāva ēka uzcelta 19. gadsimta vidū, bet gadsimta beigās baronam kļuvis par šauru, tādēļ tika piebūvēts otrais stāvs.
Muiža piedzīvojusi arī zviedru laikus, kad tajā mitinājās bruņinieki. Teikā minēts, ka naktīs pa slepenām pazemes ejām tie devušies “ciemoties” pie mūķenēm uz netālo klosteri, kas tolaik atradies otrpus Svētes upei. Tomēr ilgi tas tā nav turpinājies, jo eja nožogota ar dzelzs durvīm. Lai tās atdarītu, nepieciešams nojaukt vienu muižas stūri.
Blakus galvenajai ēkai atrodas ūdens dzirnavas, agrāk sauktas par Mūra dzirnavām. Mūsdienās tās krietni pārveidotas un pielāgotas modernajiem apstākļiem.
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem Mūrmuižas ēkā tika svinētas kāzas un citi godi, bet tagad no tās pāri palikušas vien sienas – 90. gadu otrajā pusē tur izcēlās ugunsgrēks, izpostot būves jumtu un telpas.
Neatrastās bagātības
Teika stāsta, ka muižas ziedu laikos dzīvojis barons, kuram neesot bijis neviena dēla, bet muižu drīkstēja pārmantot tikai vīriešu kārtas pārstāvis. Zinādams, ka, aizejot no šīs pasaules, viņš neatstās mantinieku, barons dārgumus apracis nevienam nezināmā vietā. Muižas nākamais īpašnieks centies bagātības atrast, bet tā arī nav izdevies. Dārgumu atrašanās vieta joprojām palikusi noslēpumā.
***
Apskates objekti Mūrmuižā
Žīda ozols
Zviedru piemineklis Ziemeļu kara kaujas vietā
Piemineklis zviedru karavīru apbedījumu vietā
Trīs vienlaidu laukakmens mūra loka tilti
Bezdibenis zem tilta
Mūra kroga sienu fragmenti
Bijusī smēde – tagad dzīvojamā māja “Rūķīši”
Mūrmuižas dzirnavas
Mūrmuižas galvenā ēka
