A/s «Latvijas zoovetapgāde» padomes priekšsēdētājs Aldis Taurītis brīvajā laikā bauda Latvijas floras un faunas bagātības.
A/s «Latvijas zoovetapgāde» padomes priekšsēdētājs Aldis Taurītis brīvajā laikā bauda Latvijas floras un faunas bagātības. Veterinārmedicīnas zinātņu doktors ir kaislīgs mednieks, kuram daudz vairāk par fināla šāvienu nozīmē iespēja iepazīt dzīvnieku pasauli.
Medības Aldim ir labākais līdzeklis, kā pārvarēt ikdienas likstas, turklāt tas labi sader ar savvaļas dzīvnieku populācijas pētnieka interesēm. Viņš atceras, kā reiz, izejot mastu Madonas pusē, uzdūries uzreiz trim aļņiem, kas savā kūsājošajā enerģijā un veselīgumā atgādinājuši verdošus tvaika mākoņus.
Savulaik Aldis aizstāvējis doktora disertāciju par dzīvnieku stresa faktoriem, un atzīst, ka dzīvnieku pasaulē, piemēram, cūkām, kuru adaptācijas nelabvēlīgā vidē nosacījumi analizēti šajā pētījumā, stresa kritēriji un to radītās sekas ir tādas pašas, kā iznāk pieredzēt mums. Gan cūkas, gan cilvēka mazulis zīdaiņa vecumā cieš vienādi, ja mātei pietrūkst piena mazulim.
Latvijā viens no tipiskākajiem stresa sindromu piemēriem ir tā sauktie savvaļas dzīvnieku dārzi – teritorija, kur it kā dabiskos apstākļos mednieku izpriecām tiek audzēti šie skaistie un daudzējādā ziņā vērtīgie dzīvnieki. Saprotams, šādu prieku pagaidām var atļauties tikai sevišķi naudīgi ļaudis, lai gan nākotnē tas varētu būt ienesīgs bizness – kaut vai tāpēc vien, ka atbalsts netradicionālās lauksaimniecības idejām pausts SAPARD programmās. Taču, pēc Alda stāstītā, izriet: to, kā jūtas dzīvnieks šādā «dārzā» (starp citu, pasaulē tamlīdzīgi «iestādījumi» nebūt neesot tik izplatīti), vislabāk saprastu komunālā dzīvokļa iemītnieks, kuram diendienā ar pāris neveselīga izskata un nelīdzsvarota temperamenta kaimiņiem jādala ne tikai gaiteņi un koridori vien. Šajā sakarā, pat neiedziļinoties ekoloģijas tematikā, varam secināt: ja vien tiktu ievēroti elementāri sanitārie nosacījumi (bet kam gan par to būtu jārūpējas?), daudzi dārzu īpašnieki bankrotētu uz līdzenas vietas.
Citādi Aldis, kuram principā nav pieņemama meža pārvēršana par kūti, atzīst, ka arī pie mums «zaļo» aktivitātes nav palikušas bez rezultātiem. Par to liecina, piemēram, ērču encefalīta izplatība pēdējos gados. Arī parazīti taču labi vairojas tikai ekoloģiski tīras vides apstākļos.
Kad vaicāju, kā pētnieka darbā gūtās atziņas noder privātajā dzīvē, Aldis teic, ka stresa vietā viņam esot darbs, kas mainoties ik pa minūtēm un iedarbojoties kā antistresors. Turklāt – kādas varot būt problēmas, ja ģimenē aug dēls un četras meitas? Aldi nomāc vien tas, ka it kā vides atveseļošanas vajadzībām Latvijā tiek «iepumpēts» milzum daudz ārvalstu fondu naudas, tikai neviens nezina, kur šie līdzekļi paliek. Un līdzīga situācija esot vai ik katrā jomā. Lai nekārtības vērstu uz labu, viņš izlēmis kopā ar profesoru Zigmundu Brūveri zinātnieka un uzņēmēja pieredzi likt lietā vērienīgā projektā – izmantojot starptautiski pazīstamā speciālista Vitālija Buzlamas izstrādāto tā saukto biomonitoringa metodi, dibināt laboratorijas tipa izpētes centru, kas dotu priekšlikumus pareizai cilvēka, zemes, augu, ūdens un dzīvnieku mijiedarbības pareizām attiecībām, lai cita starpā varētu atjaunot briežu populāciju Tērvetes mežos.
