Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā ārsta profesija bija viena no mazāk atalgotajām un sāka zaudēt prestižu. Tomēr Jolantas Pujātes interesi un vēlmi kļūt par ārsti tas nebremzēja.
Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā ārsta profesija bija viena no mazāk atalgotajām un sāka zaudēt prestižu. Tomēr Jolantas Pujātes interesi un vēlmi kļūt par ārsti tas nebremzēja. Viņa uzskata, ka arī Latvijā mediķi ar laiku pelnīs labi un nav nepieciešams braukt pelņā uz ārzemēm.
Kamēr citi Jolantas draugi jau veido ģimeni un kāpj pa karjeras kāpnēm, viņa turpina studēt un tiekties uz savu mērķi. Jolanta studē rezidentūrā un karjeras izaugsmi saista ar Jelgavu.
Mamma centās atrunāt
Interese par medicīnu jelgavniecei radusies, vēl mācoties pirmajās klasītēs. Atšķirībā no citiem bērniem, viņai nekad nav bijis bail no ārstiem, pie tiem gājusi ar interesi un cītīgi vērojusi viņu darbu. Uz savu mērķi Jolanta tiecās pakāpeniski un neatlaidīgi. Pēc Aizupes pamatskolas beigšanas meitene devās mācīties uz Jelgavas 2. vidusskolu ķīmijas un bioloģijas novirziena klasē, lai pēc tam būtu vieglāk iestāties “ārstos”.
“No vecākiem sākumā dzirdēju: varbūt nevajag, tas būs ilgi un grūti, arī atalgojums nekāds dižais nav. Bet man vajadzēja. Es gribēju. Beidzot vidusskolu, mammai tā arī pateicu – stāšos “stradiņos”!” stāsta Jolanta.
Ginekoloģija un dzemdniecība ir izvēlētais virziens medicīnā, ko viņa apgūst rezidentūrā. “Sākumā nebija specializācijas variantu, domāju tikai, ka negribētu būt ģimenes ārste vai ginekoloģe. Prātoju, ka sešus gadus studēšu vispārējo medicīnu un tad arī izplānošu, ko izvēlēties tālāk. Dziļāka priekšstata par medicīnu nebija, jo ne vecāki, ne radi nav ārsti,” atzīstas Jolanta.
Pēc ķirurģijas – ginekoloģija
“Stradiņos” draudzīgā kompānijā iestājās vairāki Jolantas klasesbiedri, diemžēl turpmāk ceļi pašķīrās, un rezidentūrā studē vienīgi Jolanta.
“Sākumā domāju mācīties ķirurģijas vai mikroķirurģijas virzienā, bet tad pienāca 5. kurss, kad bija jāsākas vasaras praksei. To aizvadīju Jelgavas slimnīcā, un ķirurģijas nodaļā sapratu: nē – ķirurģe nebūšu. Viss bija interesanti – operāciju norise un pats process, bet man to fiziski izturēt būtu ļoti grūti,” toreizējos pārspriedumus atceras jaunā daktere.
Tomēr līdz pat pēdējam brīdim studēt ginekoloģiju Jolantai bijusi vismazākā vēlēšanās.
“Likās, kas var būt vēl neinteresantāks par ginekoloģiju, – pārāk šaura specialitāte, nav nekādu jaunu pavērsienu, bet atkal visu mainīja obligātā prakse pēc piektā kursa, kad ārsta darbā iejutos arī dzemdību un ginekoloģijas nodaļā. Tur dakteri man ļāva “pielikt savu roku” – izmeklēt pacientes, pieņemt dzemdības. Un pēkšņi tas ieinteresēja… Atklājās, ka ginekoloģija ir ļoti saistoša joma, kur plaši izpausties.
Pacientes ir saprotošas
Prakse, nevis teorija, ļāva Jolantai labāk izprast savas vēlmes un intereses un nekļūdīgi izvēlēties specialitāti.
“Pagājušajā gadā beidzu Rīgas Stradiņa universitāti un ieguvu ārsta grādu, bet vēl pieci gadi jāmācās rezidentūrā. Pašlaik esmu ārste rezidente ginekoloģijas un dzemdniecības specialitātē,” klāsta Jolanta.
Paralēli, lai gūtu pieredzi, Jelgavas rajona slimnīca deva jaunajai dakterītei iespēju strādāt pie ginekoloģes Ivetas Ilziņas. Jolanta galvenokārt pieņem sievietes profilaktiskajās apskatēs.
“Reizi gadā uz profilaktisko izmeklēšanu var nākt bez maksas. Ārstes Ilziņas uzraudzībā veicu apskates, paņemu analīzes, rekomendēju tālākiem izmeklējumiem, ja tas nepieciešams. Daktere ir ļoti atsaucīga, uz daudz ko iedrošinājusi, ļauj būt patstāvīgai. Arī pacientes ir jaukas, nav neuzticēšanās problēmu, arī ar gados vecākām kundzēm ne. Jelgavā ir ļoti jaukas sievietes,” smaida topošā ginekoloģe.
Studēt medicīnu nav viegli
“Grūtākais ir sākums – pirmie trīs gadi. Slodze ļoti liela, un viela, kas jāapgūst, piemēram, anatomija, latīņu terminoloģija, bieži vien ir vienkārši “kalšanas” darbs. Liela daļa studentu to nespēj, jo ir arī citas nodarbības, process ir ilgs un nogurdinošs. Ļoti daudz jālasa. Tagad konkurss uz “ārstiem” ir daudz lielāks, nekā kad es stājos. Bet saku uzreiz: ja nav pietiekami lielas motivācijas un vēlmes studēt medicīnu, izturēt nav iespējams. Šī ir profesija, ko apgūst tikai pacietīgākie un tajā ieinteresētākie,” stāsta Jolanta.
Studiju laikā viņa katru rītu uz un no mācībām brauca no Jelgavas. Viegli nav bijis – pulksten pussešos jāceļas, astoņos jau jābūt Rīgā. Pirmajos kursos nodarbības beidzās pat sešos vakarā. Kad atbrauc uz Jelgavu, vēl jāizmācās un jāpaspēj apmeklēt deju mēģinājumu.
“Pa šiem sešiem gadiem iegūts hronisks bezmiegs, bet citādi laiks skrien ļoti ātri. Man ir laba atmiņa, daudzreiz viens un tas pats nebija jāatkārto. Ja divreiz mācību vielu izlasīju, to zināju,” stāsta Jolanta, piebilstot, ka tā veicies ne visiem. Pirmajā kursā iestājušies ap 150, bet sesto kursu beiguši ap 60.
“Par rezidentūru izšķiras nepilna puse studentu, bet pabeidz to vēl mazāk. Tādēļ arī trūkst jauno ārstu,” secina Jolanta.
Pelnīs Latvijā
“Jaunajiem ārstiem ir ļoti labas iespējas doties strādāt uz ārzemēm, arī mums rezidentūrā ir cilvēki, kas to izmanto. Mana vīzija nav ārzemes, varētu tur aizbraukt gūt pieredzi, bet palikt – nē. Visticamāk, ka strādāšu Jelgavā, ar laiku gribētu izveidot privātpraksi vai pat kaut ko vēl nedaudz lielāku. Tā kā ļoti atsaucīga ir gan Jelgavas pilsētas, gan rajona slimnīca, zinu, ka šeit darbu atradīšu vienmēr un būšu vajadzīga saviem cilvēkiem,” teic Jolanta.
Viņa piekrīt, ka ļoti daudz jauno speciālistu aizbrauc naudas, ne zināšanu dēļ, jo ne vienreiz vien par Latviju dzirdēts, ka mūsu valstī iegūtās medicīnas zināšanas tiek vērtētas ļoti augstu. “Kad stājos “stradiņos”, vēl nebija ārstu algu palielinājuma, profesija šķita nenovērtēta. Tagad ir prieks un gandarījums, ka situācija mainījusies. Esmu pozitīvi noskaņota šajā jautājumā. Ja kāds kaut ko sāk stāstīt par mazajām algām, saku: nekas, nekas, tās būs – ārstu darbs tiks novērtēts. Taču es nestrādāju naudas, bet gandarījuma dēļ,” atzīstas Jolanta.
***
Jolanta Pujāte
Vecums: 25 gadi (dzimšanas un vārda diena – 30. jūlijā)
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies (ir draugs Armands)
Izglītība: beigusi Rīgas Stradiņa universitāti
Studē: LU rezidentūrā ginekoloģijas/dzemdniecības specialitātē
Strādā: Jelgavas rajona poliklīnikā par ārsti rezidenti ginekoloģijā
Hobijs: dejošana no 5 gadu vecuma:
– deju kolektīvā “Ieviņa”;
– deju kolektīvā “Diždancis”
Mīļākais gadalaiks: vasara
Horoskops: Jaunava (horoskopiem īpaši netic, bet pievērš tiem uzmanību)
Mīļākā krāsa: debeszila
Dzīves mērķis: nostabilizēties un izveidot savu privātpraksi
Dzīves moto: no jebkuras bezizejas ir izeja
