«Stacijā klāj jumtu un atjauno iekštelpas» (8. jūlijs) Loiz : Tad nu beidzot tā smirdīgā ateja tiks likvidēta. Kas to spēj saskaitīt, cik gadus tā tur oda, ka pat garām ejot varēja just.
“Stacijā klāj jumtu un atjauno iekštelpas” (8. jūlijs)
Loiz : Tad nu beidzot tā smirdīgā ateja tiks likvidēta. Kas to spēj saskaitīt, cik gadus tā tur oda, ka pat garām ejot varēja just.
“Atmiņas par nākotni Tērbatā jeb “Gaudeamus – 50” (7. jūlijs)
Mārīte Skrinda: Lai dzīvo studenti un “Gaudeamus”! Gaišā atmiņā palicis 1988. gada X studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus” Viļņā. Tāda kopība un vienotība, kad studenti dziedāja un dejoja zem nacionālo valstu karogiem! Toreiz to uzskatīja par lielu politisku uzdrošināšanos. “Gaudeamus” simbolizēja ticību brīvībai! Tieši desmitie svētki bija īpaši. Pamazām sākās tautas Atmoda Latvijā. Kaut patiesībā – tas bija 14. jūnijs, kad Konstantīns Pupurs (mans labs draugs) pie Brīvības pieminekļa drosmīgi pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri visai Rīgai!
“Ministrija kaunina Jelgavas autoostu” (8. jūlijs)
karīna: Uzskatu, ka raksts ir patiess, jo Jelgavas autoosta ir pārāk nabadzīga, un neviens necenšas to padarīt jaunāku! Un šoferi arī pārāk skarbi!
Lida: Jau pie autoostas teritorijas var salauzt kājas, ejot pa tām grambām. Kad esi laimīgi nokļuvis līdz autoostai, paveras skats uz tās apčurātajām sienām, tad gaidi rindā līdz tiec iekšā. Ja cilvēki nāk ārā, tad iekšā nevar tikt. Pārāk šaura eja. Kad esi iekļuvis, tad nu gan, goda vārds, var apvemties – tāda smaka un šaurība!
