Latviešu šūpuļdziesmas un mūziku, ko, visticamāk, neesat vai nekādi nevarat būt dzirdējuši, kultūras namā otrdien pulksten 18 spēlēs pianiste Liene Circene.
Latviešu šūpuļdziesmas un mūziku, ko, visticamāk, neesat vai nekādi nevarat būt dzirdējuši, kultūras namā otrdien pulksten 18 spēlēs pianiste Liene Circene
“Man ir divas meitas. Reiz, prātojot par to, ko viņām dziedāt vakarā pirms gulētiešanas, aizdomājos, cik daudzi, iespējams, piemirsuši šīs skaistās dziesmas. Un, ja arī atceras melodiju, cik dziesmu zina nodziedāt līdz galam,” pārdomas, kas noveda pie gaidāmā koncerta programmas nozīmīgas daļas tapšanas, atklāj Francijā dzīvojošā latviešu pianiste. “Bet mums ir ar ko lepoties,” viņa noteikti piebilst. To, ka daudz ļaužu citviet pasaulē ir ar viņu vienisprātis, apliecina jau nospēlētie 11 koncerti Kanādā, ASV un Islandē, kur klausītāji rīkojuši ovācijas, kājās stāvot. Programmā iekļautas Lūcijas Garūtas, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova un citu pazīstamu latviešu komponistu šūpuļdziesmas, tautasdziesmu apdares un citi noskaņā radniecīgi sacerējumi.
Taču līdzās latvju klasiķiem koncertā būs arī gluži citas noskaņas latviešu un ārzemju skaņražu darbi, ko klausītāji Latvijā vai nu lielākoties varētu nebūt dzirdējuši, vai nekādi nevar būt dzirdējuši. Jaunā komponista Edgara Raginska nepabeigtajā sonātē, veltījuma māksliniecei dzimšanas dienā, tā ir mūsu stresainās dzīves konstatācija un ilgas pēc miera – tāda kā latviešu šūpuļdziesmās. Ir gruzīnu minimālista Meraba Gagnidzes Astotā sonāte un, pianistes vārdiem, “mazās pērlītes” no “Bakši burtnīcas” – mūzika, kam nav nekā kopēja ar ekstravagantu spēles “meistarstiķu” demonstrēšanu, bet kas aicina ļauties rimtas noskaņas plūdumam – aizvērt durvis uz pasauli un meditēt, ja vēlaties. Būs Roberta Šūmaņa Novelete fadiēz minorā un Alberto Ginasteras (L.Circene pastāv uz šādu spāniskā uzvārda rakstību) “Trīs argentīniešu dejas”, kurās mūziķe aicinās klausītājus “ieslēgt” iztēli un ļaut vaļu fantāzijai, iztēlojoties katras dejas galveno varoni – veco ganu, skaisto jaunavu un lepno jātnieku. Un ir “Dāmu saules pelde”, kuras autors – latviešu klausītājam nezināmais Deodā de Severaks –, pēc L.Circenes atzinuma, nav mazākas ievērības cienīgs kā mums labi zināmie franči Debisī un Ravēls.
Bet kas attiecas uz latviešu šūpuļdziesmām, mūziķe atklāj: ja viss veiksies, kā iecerēts, sadarbībā ar Latvijas Radio aprīlī vajadzētu iznākt arī ierakstam – ar visu tekstu grāmatiņu.
