XXIV Vispārējos dziesmu un XIV deju svētkos iespējams baudīt ne tikai tradicionālos lielkoncertus Mežaparkā un Daugavas stadionā.
XXIV Vispārējos dziesmu un XIV deju svētkos iespējams baudīt ne tikai tradicionālos lielkoncertus Mežaparkā un Daugavas stadionā
Līdzās dziesmu un deju svētku centrālajiem pasākumiem, par kādiem pelnīti jāuzskata atklāšanas un noslēguma koncerti Mežaparka Lielajā estrādē, deju lielkoncerti un svinīgā gājiena maratons, ne mazāk pārliecinošas kvalitātes, bet ne tik pamanītas tautas masu apmeklētības ziņā ir citas nu jau par tradicionālām kļuvušas norises Rīgā.
Tirgojas un muzicē
Daudzu rīdzinieku un viesu ikdienas gaitu krustpunktā Vērmanes dārzā rosība aizsākās jau pagājušajā svētdienā, kad svinīgā un varbūt pat pārlieku garā svētku gājiena vērotāji uz brīdi varēja atgūties, izvingrinot kājas gar daudzajiem gadatirgus “Visus vārtus vaļā vēru, lai varēju lielīties” stendiem, pie viena patukšojot maciņus. Tur līdz 12. jūlija pulksten pussešiem pēcpusdienā, kad paredzēts svinīgs gadatirgus noslēgums, var iegādāties daudzas saimniecībā derīgas vai vienkārši acīm tīkamas lietas un gluži ikdienišķus našķus.
Vērmanes dārzā nevalda tikai tirgus kņada – tas, sākot ar pirmo dziesmu svētku dienu, kļuvis arī par vienu no galvenajām bezmaksas koncertu vietām. Trešdien tur norisinājās teātra dziesmu spēles, kurās par vienu no centrālajiem notikumiem kļuva Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra izrādītā operete “Mucinieks un muciniece” Lūcijas Ņefedovas režijā ar Arvīdu Matisonu, Arti Drozdovu, Ivaru Pirvicu un Santu Zaķevicu galvenajās lomās, vakar apmeklētājus priecēja mazākumtautību festivāls “Latvijas vainags”, šodien koncertē bērnu vokālie ansambļi, bet sestdien mūsu pilsētas patriotiem sarūpēta īpaša “odziņa” – pulksten divos pēcpusdienā uzstāsies Raita Ašmaņa vadītais Jelgavas Bigbends.
Tauru skaņas Vecrīgas sirdī
R.Ašmanis dziesmu svētku bezmaksas pasākumos būs vērojams arī šodien – Doma laukumā jau no pulksten 12 dienā līdz pat vēlam vakaram pūtēju orķestru dižkoncerts, kur aktīvu dalību līdz ar sešiem desmitiem citu Latvijas skanošo kolektīvu ņems viņa vadītais aģentūras “Kultūra” pūtēju orķestris “Jelgava”, kā arī rajona pūtēju orķestris “Rota” Agra Celma vadībā. Pasākumu kuplinās deju kolektīvi, kori un lauku kapelas.
Vakar savukārt Vecrīgas sirdī skanēja latvieša ausij ne tik ierasti ritmi – visu pēcpusdienu līdz vēlam vakaram noritēja ārzemju viesu kolektīvu koncerts. To vidū arī Jelgavas rajona viesi – folkloras ansamblis “Zavaidok” no Rumānijas – 35 dziedoši un dejojoši amatieru mākslinieki. (Interesanti, ka dienvidu valsts pārstāvji raduši uzstājoties apvienot dziedāšanu un dejošanu, tāpēc mūsu tautas deju ansambļos izplatītā prakse, kad dejotājus pavada speciāla vokālā grupa vai mūzikas ieraksts, dažos no viesiem radīja nelielu izbrīnu.)
No tautas pūralādes
Līdz nepazīšanai šajās jūlija dienās pārmainījies arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs Uzvaras bulvārī 2/4. Varenās lokomotīves un citi tērauda maģistrāļu atribūti, protams, nekur nav pazuduši, bet ar tiem lieliski sadzīvo pinumi, keramika, kokgriezumi un gobelēni, audumi un tautastērpi – kopā ap 1700 izstrādājumu, ko darinājuši amata meistari no 90 tautas lietišķās mākslas studijām. Svētkiem veltītās izstādes nosaukums “Es vidū!” šoreiz izvēlēts kā aicinājums ikvienam uzņemties atbildību saglabāt un kopt tautas lietišķās mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās.
Patīkami, ka izstādes eksponātu skaitā būtiska vieta arī Jelgavas tautas studijas “Dardedze” (vadītāja Ingrīda Ozolniece) lietišķās mākslas darbiem. Tiesa, nezinātājam var būt pagrūti orientēties plašajā rokdarbu klāstā, jo pie katra izstrādājuma šoreiz neatrast citkārt ierasto norādi uz autoru, tomēr kopiespaids ar šūpuli centrā – “Es vidū!” – izdevies.
Garīguma netrūkst
Ik dienu XXIV Vispārējo dziesmu un XIV deju svētku zīmē risinās arī citi pasākumi, kas pirmajā brīdī varbūt neliekas tieši piederīgi tautas tradīcijai. Tomēr jāatceras, ka simfoniskā mūzika, kuras koncerts otrdienas vakarā ar lieliem panākumiem izskanēja Latvijas Nacionālajā operā, dziesmu svētkos atskaņota tikpat kā no tradīcijas pirmsākumiem. Nevar noliegt arī sakrālās mūzikas koncerta, kas Doma baznīcā ar augstu kvalitāti priecēja pašā svētku ievadā, radīto garīguma atmosfēru. Tas pats attiecas uz trešdienas vakarā Sv.Jāņa baznīcā izskanējušo vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu “Dvēseles lūgšana”, kur “Ziņām” izdevās vēlreiz pārliecināties, ka kādreizējā Jelgavas Sv.Annas baznīcas muzikālās dzīves vadītāja Aigara Reiņa tenors ansamblī “Schola Cantorum Riga” skan spoži un arī ērģelnieka meistarība nerūs.
