Pianisma izglītības vēsturi Jelgavā pēta Mūzikas vidusskolas pedagoģe Silvija Audre.
Pianisma izglītības vēsturi Jelgavā pēta Mūzikas vidusskolas pedagoģe Silvija Audre
Šā mēneša pēdējās trešdienas pusdienlaika koncertā Ģ.Eliasa muzejā prasmi rādīs mūsu pilsētas Mūzikas vidusskolas klavierspēles pedagoģes Silvijas Audres audzēkņi. Viņai pašai šis mācību gads jau nesis padarīta darba sajūtu… kā studentei. LLU Izglītības un mājsaimniecības institūtā aizstāvēts maģistra darbs par pianisma izglītību Jelgavā. Autore uzsver, ka paveiktais varētu būt vien tālāka pamatīgāka pētījuma sākums, taču interesants ir arī nule uzrakstītais darbs – divu iemeslu dēļ: vienotā sarakstā apkopoti visi Jelgavas Mūzikas vidusskolas (JMV) Klavieru nodaļas beidzēji un precizēta šādas izglītības pieprasījuma krituma tendence neatkarības gados.
Pirmajā izlaidumā – viena absolvente
JMV priekštece ir Tautas konservatorija, kas dibināta 1921. gadā. No 1946. gada audzēkņus sāka uzņemt Mūzikas vidusskola, un 1952. gadā to beidza pirmā absolvente klavieru specialitātē (sarakstā viņas vārds atveidots kā Saare Voļper).
Skolas dokumentos, protams, fiksēti visu absolventu vārdi. Bet S.Audres darbā pirmo reizi visi Klavieru nodaļas beidzēji apkopoti vienā sarakstā, sakārtoti pa gadiem. Visgrūtākais bijis atcerēties, pie kura pedagoga katrs mācījies, taču gandrīz visos gadījumos izdevies arī tas.
Mēģināts apzināt arī absolventu tālākās gaitas. 1962. gadā JMV, piemēram, beidzis Andris Mežgailis, vēlāk ilggadējs Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas direktors, vēl pēc gada – tagadējais Madonas Mūzikas skolas vadītājs Artis Kumsārs. Mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļas absolventu skaitā ir arī komponiste Indra Riše un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pedagoģe Vestarta Šimkus skolotāja Ligita Muižarāja. Mazākais absolventu skaits vienā gadā (kā pirmajā izlaidumā) ir viens cilvēks, lielākais 1992. gadā, kad vidusskolu beidza 14 topošo pianistu.
Kārdinājumu un iespēju laiks
Darbs konkretizē problēmu, kas izskanējusi kopš deviņdesmitajiem gadiem un attiecas uz muzikālās izglītības pieprasījuma krišanos.
S.Audre precizējusi absolventu skaita mazināšanos, salīdzinot 15 gadu līdz un 15 pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Salīdzinājums rāda, ka tagad skolu beidz uz pusi mazāk jauniešu. 15 gados līdz 1990. gadam JMV absolvējuši 129, bet no 1991. līdz 2006. gadam – tikai 68 cilvēki.
“Tagad ir daudz vairāk lietu, kas saista bērnu un jauniešu intereses, arī daudz vairāk iespēju radoši izpausties. Diemžēl savu lomu spēlē mūsdienu dzīves ritma diktētā vēlme visu iegūt ātri. Daudz lielāks ir vilinājums ātri “iemācīties” dziedāt, iegūt popularitāti “talantu fabrikās”, arvien mazāk paliek to, kas gatavi veltīt garus gadus mūzikas instrumenta spēles pamatīgai apguvei, to, kam akadēmiska izglītība ir vērtība,” savus novērojums klāsta skolotāja. No otras puses, viņa atzīst, ka vairāk pašapliecināšanās un izaugsmes iespēju ir arī jaunajiem un topošajiem atskaņotājmāksliniekiem. “Padomju laikos lielākais konkurss, kurā uzstājušies un atzinību guvuši JMV audzēkņi, bija Valsts konkurss – tātad Latvijas mēroga. Uz ārzemēm īpašas atlases kārtībā tika vien speciālo mūzikas izglītības iestāžu pārstāvji. Tagad arī mūsējiem visa pasaule vaļā. Daudzsološākas koncertu prakses dēļ izglītību turpināt var izvēlēties ārzemēs.” S.Audres atzinumu apliecina viņas audzēknes vairākkārtējas starptautisku konkursu laureātes Maijas Kārkliņas piemērs. Tagad Maija beigusi JMV, studē Grācas Mūzikas un izpildītājmākslu universitātē un koncertu dzimtenē sola uz gada beigām.
