Demokrātijas koks vēlēšanu dienā ir krietni papurināts, no tā naktī no svētdienas uz pirmdienu Rīgā un Jelgavā ir nobiruši brīnumaini augļi.
Demokrātijas koks vēlēšanu dienā ir krietni papurināts, no tā naktī no svētdienas uz pirmdienu Rīgā un Jelgavā ir nobiruši brīnumaini augļi. Dažiem ir trāpīts pa galvu, un tie tagad dziedē brūces, citi atkal ir tikuši pie sulīgā mīkstuma un nu lūko tajā kost, cik spēj. Izskatās, ka Lielupē un Daugavā ir gadījies iebraukt pa «Aurorai», un droši vien bijuši arī šāvieni ar tukšajiem lādiņiem – kā gan citādi var izskaidrot kreiso uzvaru gan galvaspilsētā, gan arī Jelgavā. Tikai šāmirkļa eiforijā tā kā derētu mazliet apdomāties, kā būs tālāk, jo, iespējams, iemesla priekiem nemaz nav. Jācer, ka vēlētāji pilnībā apzinās notikušā mērogus un jūtas politiski līdzatbildīgi situācijā, kāda patlaban sāk veidoties ap Jelgavas Domi, kuru ir ievēlējuši balsstiesīgie pilsētas iedzīvotāji un neviens cits.
No pirmā acu uzmetiena it kā viss liekas vienkārši: četrām sociāldemokrātu vietām pieplusējam četras «zemsaviešu» vietas, un jaunā Domes divvaldība gatava. Tikai jājautā, cik rīcībspējīga būtu šāda Dome. Saeimas opozīcijā laiku pavadošajiem sociāldemokrātiem nav pat reālas kandidatūras Rīgas mēra amatam, nav līdera, kuru būtu gatavi atbalstīt arī citi politiskie spēki. Par galvaspilsētas mēra kandidātu no LSDSP vidus sociāldemokrāti varētu vienoties tikai ar «rubikjurkāniešiem», klāt paņemot kādu pārīti no sīkajām partijām. Tas nav nereāli, taču tā būtu nacionāla mēroga katastrofa, un to sociāldemokrātiem viņu vēlētāji neaizmirstu.
Jelgavā, kur sociāldemokrātiem nav tādu personāliju problēmu kā Rīgā, var rasties problēmas, «izsitot» pilsētai svarīgus lēmumus ministrijās, no kurām nevienu pašlaik nevada cienījamie LSDSP pārstāvji. Bet ministrijās parasti līdzekļus dabū tās pašvaldības, kuru vadībā atrodas varas partiju pārstāvji.
Ja runājam par Latvijas Zemnieku savienību (LZS), tad šī partija Saeimā vispār nav pārstāvēta, un izskatās, ka tai arī nav izredžu iekļūt nākamajā Saeimas sastāvā, kas nozīmē, ka minētajai partijai var rasties nopietnas pastāvēšanas problēmas. Starp citu, arī LZS ir aktuāla kvalitatīvu personāliju problēma, uz ko norāda apstāklis, ka Latvijā nav daudz tādu pašvaldību, kur «zemsavieši» būtu guvuši ievērojamus panākumus.
Tāpēc, ja tiks izveidota šāda Dome, tā varēs «pērties» pa vietējo Jelgavas dīķi, bet dziļākos ūdeņos tai nav ko meklēt. Un ļoti jāšaubās, vai šāda Dome līdz galam nostrādātu savu pilnvaru laiku, nesaplēsusies kādu labumu dēļ. Ja viena no šīm partijām paliek opozīcijā, tad otrā, apvienojoties ar Saeimas pozīcijas partijām varētu izveidot it kā rīcībspējīgu Domi, taču dalība šādā koalīcijā noteikti nevairotu Saeimas pozīcijas partiju politisko kapitālu, tāpēc nedz «Latvijas ceļam», nedz Tautas partijai, nedz arī «tēvzemiešiem» nevajadzētu mesties divvaldības astotnieka apskāvienos, jo paradoksālā kārtā, lai arī vairākumu ieguvuši, lūdzēji pašlaik ir tieši divvaldības pārstāvji, kuru spēki straujai pilsētas ekonomiskās situācijas uzlabošanai var izrādīties krietni par vājiem.
Taču to varētu pietikt dažu partiju ieceru realizēšanai. Nu ir vēl šis tas palicis neprivatizēts, nav beigušās daudzsološās sarunas ar «Dalkia», nav atgūti daži visai riskanti kredīti, darāmā, cik uziet. Tikai Jelgava nav Losandželosa, te tomēr viens otru pārāk labi pazīst, un iedzīvošanās ieceres ir grūti paslēpt aiz viltīga smīna. Ne velti Jelgavā bija 17 saraksti, kuri priekšvēlēšanu kampaņā iztērēja ļoti apaļas summas. Tātad viņi skaidri redzēja iespējas kampaņā ieguldītos līdzekļus atpelnīt ar uzviju. Šīs iespējas droši vien redz arī abas vairākumu Domē guvušās partijas, taču šoreiz tās redz arī vēlētāji.
Katrā ziņā spēku samērs nākamajā Jelgavas Domē nerunā par labu pilsētas attīstībai. Arī ar rīcībspēju nākamā Dome, šķiet, nevarēs lepoties. Un ka tikai neiznāk tā, ka ļaužu atmiņās vairāk tiks cildināta vecā Dome, bet tā var gadīties.
