Zaļeniekos jauniešu pretošanās grupas dalībnieku vidū nodevēju vēl nebija.
Zaļeniekos jauniešu pretošanās grupas dalībnieku vidū nodevēju vēl nebija
Zaļenieku arodvidusskolas galvenajā ēkā – vecajā muižas pilī – foajē pretī galvenajai ieejai atklāta piemiņas plāksne skolotājam Fricim Ziemelim un viņa Zaļenieku audzēkņiem, kas no 1944. līdz 1947. gadam bija izveidojuši nacionālās pretošanās grupu.
Apzinot dzimtas saknes, pensionētais veterinārārsts Jelgavas Latviešu biedrības aktīvists Modris Ziemelis pamatīgi pētījis gan tēva F.Ziemeļa dzīvi, gan šīs pretošanās grupas dalībnieku likteni.
Piepildās kalpa zēna sapnis
F.Ziemelis, vienīgais dēls kalpu ģimenē, piedzima 1901. gadā Džūkstes pagastā. Jau sešu gadu vecumā puisēns mācēja lasīt. Mācītājs, to atklājis, brīdināja vecākus, ka bērns no smadzeņu pārslodzes varot sajukt prātā. Tādēļ skolā Frici palaida tikai deviņos gados. Vēlāk jaundibinātā Latvijas valsts atbalstīja no nabadzīgiem ļaudīm nākušo apdāvināto jaunekli. Viņu atbrīvoja no mācību maksas gan Jelgavā Hercoga Pētera ģimnāzijā, gan Latvijas Universitātē, kur Fricis studēja filosofiju un filoloģiju. Profesors Jānis Endzelīns sekmīgo studentu iekļāva jaunvārdu darināšanas komisijā. Vadot stenogrāfijas kursus, mācot latviešu valodu Rīgas Žīdu (ebreju) vidusskolā, strādājot literāru darbu, Fricis iekrāja naudu, un piepildījās kalpa zēna sapnis – viņš uz kredīta Zaļeniekos nopirka lauku mājas, kuras izrentēja un kurās vasarā dzīvoja. Arī ģimenes dzīvē klājās labi. 1927. gadā viņš apprecējās ar Zelmu Meimani, ko bija iepazinis vēl kā kalpa zēns Līvbērzes pagastā un kas pēc bildinājuma pārnāca pie Friča uz Rīgu, vecākiem atļauju neprasījusi.
Ne sarkanajiem, ne brūnajiem
Pēc okupācijas 1940. gadā Ziemeļu ģimene pameta Zaļeniekus un pārcēlās uz Talsiem, kur bija drošāk, jo viņus tur nepazina. Talsos F.Ziemelis pieņēma skolasbiedra, augsta komunistu funkcionāra, piedāvāto vidusskolas direktora amatu. Tādējādi viņam izdevās paglābt no represijām skolēnus, kuri izdemolēja sarkano stūrīti vai citādi pauda neapmierinātību par krievu okupācijas varu. Savukārt, sākoties vācu okupācijai, F.Ziemelis centās atrunāt jauniešus no stāšanās leģionā un karošanas svešu interešu vārdā. 1942. gadā Ziemeļi atgriezās Jelgavā.
1944. gada februārī, kad Jelgava vēl bija drupās, Zaļeniekos atsāka darbu Mājturības skola, kur F.Ziemelis kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju.
Skolēni klasē rakstīja sacerējumus, bet loga rūtis drebēja no lielgabalu šāvieniem frontes līnijā, kas bija pie Blīdenes. Šajos domrakstos uzskatāmi bija redzams, kāda kuram ir attiesme pret dzimtenē notiekošo. “Skolotājs Ziemelis saprata mūsu dvēseles noskaņas, un latviešu literatūra man kļuva par mīļāko mācību priekšmetu,” atceras toreizējā audzēkne Līvija Skuja, kas iesaistījās skolēnu pretošanās kustībā.
Karogs pie Zaļenieku tautas nama
Šajā grupā darbojās četrpadsmit meiteņu un pieci puiši. 1945. gada 15. maijā grupas dalībnieki sanāca skolas dārzā, pacēla Latvijas karogu un nodziedāja himnu “Dievs, svētī Latviju”. Vēl trīs karogi tika uzvilkti 1945. gada 18. novembrī. Boikotējot tā saucamās Augstākās padomes vēlēšanas, tika bojāti vēlēšanu biļeteni un izplatītas pretpadomju proklamācijas. Divas trīs reizes nedēļā grupas dalībnieki skolotāja dzīvoklī klausījās Rietumu radio, runāja par starptautisko stāvokli un latviešu izredzēm.
Kā uzsver dēls M.Ziemelis, pats galvenais, ka tolaik neviens no jaunajiem cilvēkiem neiekrita. Protams, viņu dzīve bija nomācoša un baiļu pilna, tomēr tā turpinājās tepat dzimtenē. Veidojās ģimenes, un daudzi no viņiem piedzīvoja labākus laikus.
“Nita” pati ir cietusi
Skolotāju F.Ziemeli kā buržuāzisko nacionālistu un skolēnu pretošanās grupas vadītāju 1950. gada janvārī Jelgavā apcietināja, notiesāja un uz desmit gadiem nosūtīja uz lēģeri Sibīrijā Irkutskas apgabalā. Kāpēc tas notika? M.Ziemelis ir arhīvos atradis čekas dokumentus, kuros minēts, ka skolotāju jau pēc mācību iestādes beigšanas nodevusi viena no viņa bijušajām skolniecēm, kas, vaļīgāk dzīvojot, kaut kur bija izrunājusies par savu pagātni. Čekā to uzzināja, un meitene tika savervēta. Protams, ja mūsdienās pats cilvēks savu čekas aģenta pagātni neatzīst, juridiski pierādīt to ir ļoti problemātiski. Var vien teikt, ka tā ir F.Ziemeļa skolniece, kas dokumentos minēta kā čekas aģente “Nita”. Ar savu iespējamo nodevību (ziņojumu dēļ tika arestēti 16 ar nacionālajiem partizāniem saistīti cilvēki) viņa pati no lēģera nepaglābās. Jāpieņem, ka tādējādi savu vainu ir izcietusi.
F.Ziemeli kā darba nespējīgu invalīdu no lēģera atbrīvoja 1956. gada 1. decembrī. Mājās atgriezies, viņš ārstējās un nodzīvoja vēl divdesmit gadu. Taču skolotāja amatā strādāt viņam bija liegts.
***
Zaļenieku mājturības skolas audzēkņi – pretošanās grupas dalībnieki
Margarita Plūmane
Līvija Skuja
Austra Latiša
Imants Grīnbergs
Līga Mušķevica
Arvīds Sauka
Alfrēds Siļķe
Ilga Jostiņa
Dzidra Tabaka
Dzidra Blūma
Anna Grozevska
Alma Krūze
Erna Rūtenberga
Līvija Ļeončika
Ilga Bunga
Ausma Lāmane
Līvija Egle
Zaļenieku pagasta iedzīvotāji Kārlis Krūmiņš un Gunārs Alksnis
