Ar ar kādam tiesībām attiecīgās valsts institūcijas ir aizliegušas tautai, jā – kaut arī 50 gadu veciem cilvēkiem – dzīvot pēc senās valsts darba himnas vārdiem? Proti, nevis slinkojot un pūstot Latvju tauta zeļ un zied.
Ar ar kādam tiesībām attiecīgās valsts institūcijas ir aizliegušas tautai, jā – kaut arī 50 gadu veciem cilvēkiem – dzīvot pēc senās valsts darba himnas vārdiem? Proti, nevis slinkojot un pūstot Latvju tauta zeļ un zied.
Cienīgie augstākstāvošie valsts resoru kungi, deputāti, ministri, prezidenti! Vai jūs esat apsekojuši šos cilvēkus, kuri ir aiz šā svētā valsts kuģa borta? Vai jūs zināt, ka šis lielais ļaužu skaits staigā ar izstieptu roku, revidē atkritumu urnas, meklējot ēdienu paliekas? Cilvēks pilns darbagribas un spēka. Viņa valsts, kā arī firmu durvīs sauc vienu un to pašu atbildi: «Atvainojiet, jūs esat par vecu attiecīgam darbam» – kaut vai traukus mazgāt vai izpildīt vismelnāko darbu. Ko šim cilvēkam iesākt? Viņš ir spiests slinkot un pūt, kaut arī pret paša gribu. Cienījamie deputātu kungi, iedomājieties, ka no Ls 33,27 lielas pensijas vai aptuveni tādas algas jums ir jāsamaksā komunālie maksājumi, jāiegādājas pieticīga pārtika, jānopērk nepieciešamās zāles, jānorēķinās par telefonu, jo šajos gados tas vairs nav luksusa lieta, bet galēja nepieciešamība. Arī kāds drēbju gabals, apavs jānomaina. Nu tu, mīļo, 45 – 50 gadus veco cilvēciņ, ar kapeiciņu makā par to vari tikai, siekalas rijot, sapņot. Tāda ir ikdiena.
Deputātu kungiem ir algu pielikumi, ierēdņiem – svētku prēmijas, bet tev, nabaga cilvēciņam, jāgaida, kas paliks pāri no kungu kaula. Varbūt, ka lielā atkritumu revidentu konkurencē tu būsi kaut ko dabūjis, dziļāk parakņājoties atkritumu urnā.
Tas ir zādzību, laupīšanu, narkomānijas cēlonis un sekas. Lūdzu, neaizveriet acis! Vēl nav par vēlu!
