Jelgava ir slavena ar šahistiem, un tādai tai arī jābūt.
Jelgava ir slavena ar šahistiem, un tādai tai arī jābūt
Ik sestdienu un svētdienu ap pusdienlaiku Sporta namā Raiņa ielā 6 trešajā stāvā valda savāda atmosfēra. Tur nelielā zālē jau gadus piecdesmit pulcējas Jelgavas šahisti.
Pie galdiņiem sēž ap divdesmit vīriešu un dažas daiļā dzimuma pārstāves. Šķiet, sapulcējušās visas paaudzes, sākot no astoņiem līdz astoņdesmit un vairāk gadiem. Sejas izteiksmes domīgas, brīžiem saspringumu uz mirkli nomaina koleģiāls, kluss smaids, klab šaha figūras, tikšķ pulksteņi. Zāles interjers – galdi, krēsli, logi – nav mainījies kopš septiņdesmitajiem gadiem, taču tas, šķiet, nevienu neuztrauc. Šahista uzmanība pievērsta spēlei. Starp galdu rindām, uzmetot aci te vienam, te otram spēlētāju pārim, staigā Viktors Krūmiņš. Viņš ir Bērnu jaunatnes sporta skolas treneris un pilsētas Šaha kluba vadītājs.
Atbalstīja Rīga
Ar Jelgavas šaha dzīves organizēšanu un jauno sportistu audzināšanu V.Krūmiņš nodarbojas jau gadus trīsdesmit. Tiesa, padomju laikos mūsu pilsētā Bērnu jaunatnes sporta skolā šaha sekcijas nebija. Taču Latvijas apvienotajā Šaha un dambretes klubā tika atvēlēti līdzekļi aktivitāšu izvēršanai ārpus galvaspilsētas – Jelgavā, Daugavpilī un citviet. V.Krūmiņš atceras, ka šajā ziņā ļoti rosinošs bija Aleksandrs Koblencs, pasaules čempiona Mihaila Tāla treneris. “Pēc darba pirmdienās, trešdienās un piektdienās līdz pat pulksten desmitiem, vienpadsmitiem vakarā, kā arī svētdienās šī sporta nama zālīte bija ļaužu pilna. Notika sacensības starp pilsētas uzņēmumiem. Turpat Raiņa ielā 6 simultānspēles vadījuši pasaules lielmeistari Mihails Botviņņiks, Viktors Korčnojs, Jurijs Averbahs, ar kuru tādā reizē skolēns Andris Šķēle nospēlēja neizšķirti,” ar smaidu atceras V. Krūmiņš.
Kopā gan jauni, gan veci
Smagākais laiks Jelgavas šahistiem bija deviņdesmito gadu sākums. Iztikšana grūta, brīvā laika kļuvis mazāk, ne viens vien agrākais spēlētājs šahu pameta. Bankrotējot padomju laika uzņēmumiem, V. Krūmiņš zaudēja pamatdarbu konstruktoru birojā, beidzās arī Rīgas kolēģu šaha atbalsts jelgavniekiem. Atlikušie entuziasti Raiņa ielas zālītē pulcējās vienīgi svētdienās. Tādā šaham drūmā laikā 1992. gada rudenī V.Krūmiņš vērsās pie toreizējā Bērnu jaunatnes sporta skolas direktora Jura Kaminska, kurš pieņēma lēmumu nodibināt šaha sekciju. Līdz ar audzēkņu pirmajiem panākumiem V.Krūmiņam jauno šahistu audzināšana kļuvusi par pamatdarbu. Izpildot noteiktās prasības izglītībā, sešdesmit gadu vecumā V.Krūmiņš beidza savu otru augstskolu – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Ar tikko no ielas atnākušiem puišēliem nodarboties nav viegli. Gadās, ka kāds delveris apsēžas pie galdiņa un sāk dziedāt. Tomēr ar neatlaidību atklājas arvien jauni sportisti, kas šo spēli iemīl. “Manuprāt, Jelgavā skolēni veiksmīgi sadarbojas ar vecajiem šahistiem. Pretējā gadījumā gan vieni, gan otri tikai vārītos savā sulā,” saka V.Krūmiņš. Uz šaha attīstību pilsētā viņš skatās optimistiski. Kaut arī nav tādas masveidības, kas bija septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, tomēr ir stipras spēles tradīcijas.
***
Šaha dievietes Kaisas kalpotāji
Šahs nāk no senās Indijas, Persijas, arābiem. Tagadējā šīs spēles forma izveidojusies 15. gadsimta otrajā pusē Dienvideiropā. Šahs ir ļoti demokrātiska spēle, kurā nav lielas sacensību izmaksas, kā arī vecuma vai veselības stāvokļa ierobežojumu. Franču psihologs Alfrēds Bīne, pētot lielmeistarus, secinājis, kas šajā spēlē cilvēkam attīstās uzmanības koncentrācija, zināšanas, atmiņa, aukstasinība un daudzas citas noderīgas īpašības. Savulaik tika aptaujāti 180 pasaules lielmeistaru un, piemēram, vērtējot valodu zināšanas, atklājās, ka tikai četri procenti zināja vienu valodu, 21 procents – divas, 31 procents – trīs, 25 procenti – četras un 19 procentu – piecas un vairāk.
Šā gada janvārī 64 gadu vecumā Reikjavikā aizsaulē aizgāja izcilais amerikāņu šahists Roberts Fišers, kurš 1972. gadā šajā pilsētā, pārspējot padomju liemeistaru Borisu Spaski, kļuva par pasaules čempionu, 1958. gadā piecpadsmit gadu vecumā – par jaunāko valsts čempionu ASV vēsturē. Pēc tam Fišers uz divdesmit gadiem pazuda no šaha arēnas. 1992. gadā viņš par lielu honorāru piekrita draudzības spēlei ar Borisu Spaski un atkal uzvarēja. Pasaules čempions tolaik jau bija Garijs Kasparovs.
No Jelgavas šaha kluba biedra Grigorija Čečeļņicka piezīmēm
***
Kāpēc es spēlēju šahu?
Kārlis Daģis, Valsts ģimnāzijas audzēknis:
Šahs man ļoti patīk jau no bērnības – katra figūra virzās citādi, ir varianti. Zināmu lomu te spēlēja arī vecākā brāļa Mārtiņa paraugs.
Jānis Vītols, vecākais Jelgavas Šaha kluba dalībnieks, 87 gadi:
Šahu sāku spēlēt vēlu. Man jau bija vairāk nekā divdesmit gadu. Toreiz karadienestā zirga satrakošanās dēļ nokļuvu lazaretē. Tur arī iepazinos ar šahu. Nekādu lielo panākumu man nav. Taču klubā satieku vienu, otru, trešo, saspēlēju un jūtos labi.
Vera Suržikova:
Mēs abi ar vīru Rūdolfu spēlējam jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Tā man ir ģimenes tradīcija. Esam aizstāvējuši Jelgavas godu starppilsētu sacensībās. Gribu uzteikt mūsu kluba vadītāju Viktoru Krūmiņu.
***
No šaha vēstures Jelgavā
Teteles muižā laukstrādnieku ģimenē dzimis Fricis Apšenieks (1894 – 1941) – vairākkārtējs Latvijas čempions, pasaules čempionātu dalībnieks, 1924. gadā olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē ieguva 2. vietu.
Pirmās Latvijas Republikas laikā šahs galvenokārt attīstījās Jelgavas Latviešu biedrības paspārnē, kas organizēja pat valsts mēroga sacensības.
Pēc Otrā pasaules kara pilsētas šaha dzīves vadītāja lomu uzņēmās Jānis Bulats (1927 – 1998). Vēlāk viņš kopā ar Vladimiru Knohu, Ritvaru Ritumu, Uldi Bridagu piedalījās Latvijas mēroga sacensībās.
Uldis Strautiņš, Jurijs Seļodkins, kā arī Ritvars Ritums sekmīgi spēlēja starptautiskos korespondencšaha turnīros.
Piecdesmito gadu beigās PSRS skolēnu spartakiādēs sekmīgi startēja Jelgavas skolēni Ēriks Priednieks, Paulis Rēvelis, Ārija Mauševica.
1992. gadā Jelgavas Bērnu jaunatnes sporta skolā Viktora Krūmiņa vadībā sāka darboties šaha sekcija.
No 1997. gada līdz mūsdienām pasaules un Eiropas jauniešu čempionātos sekmīgi piedalījušies jelgavnieki māsa un brālis Marina un Aleksandrs Smirnovi, Arturs Neikšāns, Vitālijs Samoļins, Katrīna Šķiņķe, Anna Mironova.
2008. gadā par tiesībām piedalīties starptautiskās sacensībās Latvijas mēroga atlases turnīrā cīnīsies Jelgavas Šaha kluba dalībnieki Vitālijs Samoļins (5. vidusskola), Jevgēnijs Kločans (Rīgas 1. valsts ģimnāzija), Kārlis Daģis (Valsts ģimnāzija), Edgars Stepiņš (Jelgavas 3. pamatskola), kā arī Katrīna Šķiņķe (Rīgas 2. vidusskola).
