Uzņēmēji pilnībā neizmanto valsts atbalsta iespējas, lai sekmētu uzņēmējdarbības aktivitātes, kā iemeslu minot informācijas vai atbalsta iespēju trūkumu, atzīst Latvijas Garantiju aģentūra.
Uzņēmēji pilnībā neizmanto valsts atbalsta iespējas, lai sekmētu uzņēmējdarbības aktivitātes, kā iemeslu minot informācijas vai atbalsta iespēju trūkumu, atzīst Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).
LGA kā Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūcija domāta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, lai palīdzētu uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas darbības paplašināšanai, atgādina komunikāciju speciāliste Zanda Krastiņa. Aģentūra nodrošina mehānismu, kā MVU var saņemt finansiālu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos, sadarbojoties ar komercbankām, privātajiem investoriem un riska kapitāla fondiem. LGA uzņēmējiem ir kā tilts ceļā līdz kapitāla pietiekamībai un garantētiem kredītresursiem.
Kad būtu jāpiesaista LGA garantija
LGA atbalsts uzņēmējiem pieejams, lai pilnveidotu darbību un sekmētu finanšu pieejamību, sevišķi sākot darbību, kad klientam nav pietiekamas pieredzes, kredītvēstures un viņa piedāvātais nodrošinājums nav pietiekams un līdz ar to raksturīgs augsts uzņēmējdarbības risks. Šādos apstākļos apgrūtināta pieeja finansējumam. LGA to veicina ar atbalstu garantiju formā: aizdevumu, līzinga, riska kapitāla mehānismiem, ar kuru palīdzību uzņēmējiem tiek dotas iespējas finansējuma piesaistei biznesa projektu realizācijai.
LGA juriste Ieva Rubule uzsver, ka uzņēmumiem garantija nepieciešama tad, ja attīstībai trūkst vai nav pieejami papildu finanšu līdzekļi, kas savukārt rada problēmu saņemt aizdevumu bankā. Proti, uzņēmēja piedāvātais nodrošinājums nav pietiekams, bet kapitāla iekrājumi ir mazi. Šādos gadījumos kredītiem iespējams piesaistīt LGA garantiju. Tādējādi uzņēmēji pasargāti no personīgā īpašuma ieķīlāšanas, savukārt riskantu projektu gadījumā tieši LGA uzņemas noteiktā apmērā garantiju un uzņēmēja kredītsaistības pret komercbanku.
Ko sola nākamais plānošanas periods
I.Rubule pauž, ka garantijas tiek piešķirtas tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kur strādājošo skaits nepārsniedz 250 darbinieku un gada neto apgrozījums – 50 miljonu eiro vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro (mātes un meitas uzņēmumu līdzekļi jāskaita kopā). Nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam garantijām plānotais finansējums mūsu valstī ir 100 miljoni eiro. No tiem 75 procentus veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet ceturto daļu – valsts līdzfinansējums. Bez līdz šim pieejamajām investīcijām un nemateriālajiem ieguldījumiem turpmāk finansējums paredzēts arī apgrozāmajam kapitālam. Nesen ieviestas arī līzinga garantijas.
Maksimālais garantiju apjoms, ko piešķir LGA, sadarbojoties gandrīz ar visām bankām, uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 250 000 latu. Atsevišķi tiek izdalīti komercdarbības sācēji (uzņēmumi, kas saimniecisko darbību veic mazāk par diviem gadiem). Tiem maksimālais garantijas apjoms ir 100 000 latu nepieciešamo investīciju projektu un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Uzņēmuma veicināšanas projekta laikā aizdevumu garantijas maksimālā summa ir 20 000 latu. Tā tiek piešķirta investīciju projektu nemateriāliem ieguldījumiem.
Var kombinēt ar atbalsta programmām
Uzņēmumi vienā projektā var kombinēt līdzekļus dažādiem mērķiem, bet maksimālais garantiju atbalsts ir 250 000 latu. Garantijas limits – līdz 80 procentiem no aizdevuma.
LGA atbalsts nav paredzēts transporta nozarei, izņemot gadījumus, kad uzņēmums iegādājas transportu preču pārvadāšanai vai citu pakalpojumu nodrošināšanai. Uz palīdzību nevar pretendēt ar lauksaimniecību, tās mārketingu un produktu pārstrādi saistītas nozares, jo tām finansējumu paredzēts saņemt ar Lauksaimniecības atbalsta dienesta (LAD) starpniecību.
Nodrošinājums garantijas saņemšanai nav nepieciešams. Investīciju un nemateriālo ieguldījumu garantijām jārēķinās ar vienreizēju maksājumu līdz trīs procentiem no to summas (vidēji pusotrs procents). Apgrozāmo līdzekļu garantijām ikgadējā maksājuma maksimālais apjoms ir divi procenti. Garantijas termiņš – līdz desmit gadiem. Līdzīgi nosacījumi ir līzinga garantijām.
To var kombinēt ar valsts atbalsta programmām, ko uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, LAD, Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Ja to atbalsta apjoms sasniedz 65 procentus, uz LGA garantiju vairs nevar pretendēt.
Riska kapitāla piesaistes iespējas
Garantija tiek izsniegta arī tad, ja maziem un vidējiem uzņēmumiem, sākot darbību vai vēloties tajā ieviest zinātniskus vai tehnoloģiskus jauninājumus, vajadzīgs papildu līdzekļu nodrošinājums, bet tai raksturīgs augsts uzņēmējdarbības risks. Tad LGA darbojas kā riska kapitāla nozares fonds, ar savu finansējumu piedaloties jaunu izveidē un darbībā.
Riska kapitāla fondu attīstībai ar ERAF finansējumu no 2007. līdz 2013. gadam paredzēti 10,28 miljonu latu. Investoru resursus plānots piesaistīt 11,5 miljonu latu apmērā. Riska kapitāls, kā skaidro I.Rubule, ir naudas līdzekļi, ko piedāvā ārējais investors, lai finansētu jaunus, strauji augošus un perspektīvus uzņēmumus. Fondi ir gatavi uzņemties lielāku risku nekā bankas apmaiņā pret uzņēmuma kapitāldaļām (ne vairāk kā 49 procentiem), ko nākotnē ar peļņu varētu pārdot.
Riska kapitāla piesaiste uzņēmumam nozīmē straujāku attīstību, ilgtermiņa finansējumu bez ķīlas, elastīgus finansēšanas noteikumus, uzlabotu finanšu situāciju, palīdzību papildu finansējuma iegūšanā, ekspertu palīdzību uzņēmuma vadībā un tā reputācijas palielinājumu. “Ziņas” jau rakstīja, ka šā gada pēdējā ceturksnī Latvijā darbību sāka trīs ar valsts un ES atbalstu un LGA starpniecību izveidotie riska kapitāla fondi – ZGI fonds, ko vada SIA “Zaļās gaismas investīcijas” (finanšu portfelis 5,1 miljons latu), INVENTO, ko vada SIA “TechVentures fondu vadības kompānija” (6,6 miljoni latu) un Otrais eko fonds, ko vada SIA “Eko investors” (desmit miljoni latu).
Plašāku informāciju par LGA piedāvājuma iespējām var iegūt mājas lapā internetā (www.lga.lv).
***
LGA atbalstāmie projekti
Komercdarbības sācēju projekts
– Saimniecisko darbību veic ne ilgāk kā divus gadus (plus, mīnus trīs mēneši);
– uzņēmums var būt reģistrēts arī agrāk nekā pirms diviem gadiem, bet saskaņā ar finanšu pārskatiem būtiska saimnieciskā darbība nav veikta.
MVU attīstības projekts
– Saimniecisko darbību veic ilgāk par diviem gadiem;
– tā ilgst mazāk par diviem gadiem, bet uzņēmuma vadībai vai īpašniekiem ir pierādāma pieredze attiecīgajā nozarē;
– ja strādājošs komersants sāk darbību jaunā nozarē.
***
Kas ir pretendenti uz riska kapitālu?
Uzņēmumi:
– kas sola augstu investīciju ienesīgumu;
– kuru produktam vai pakalpojumam ir strauji augošs tirgus;
– ko vada motivēti, pieredzējuši un kvalificēti uzņēmēji;
– kuru vadība skaidri saskata attīstībai nepieciešamo resursu apjomu;
– kuru īpašnieki ir gatavi iesaistīt uzņēmumā jaunu biznesa partneri – riska kapitāla fondu.
***
Riska kapitāla investīciju nosacījumi
– Ieguldījums līdz 700 000 latiem viena uzņēmuma kapitālā vai ar kapitālu saistīto finanšu instrumentu veidā;
– investīciju projekts (ražošanas paplašināšana, pamatlīdzekļu iegāde u.c.).
– neatbalsta transportu, lauksaimniecību, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, finanšu starpniecību, nekustamā īpašuma jomu, izlozes un azartspēles, tērauda, transportlīdzekļu un sintētiskās šķiedras ražošanu, kuģubūvi un remontu.
