Daudzi jelgavnieki pilsētā būs ievērojuši smagās automašīnas, kurām uz šasijas atrodas iekārta, tautā dēvēta par «bumbieri».
Daudzi jelgavnieki pilsētā būs ievērojuši smagās automašīnas, kurām uz šasijas atrodas iekārta, tautā dēvēta par “bumbieri”. Jelgavas uzņēmums SIA “Jelgavas MB” par klientu trūkumu sūdzēties nevar.
SIA “Jelgavas MB” vadītājs Uldis Sokolovskis atzīst, ka pēdējos gados pieprasījums pēc rūpnieciski sagatavota betona audzis sakarā ar būvniecības attīstību valstī. Šā būvmateriāla izdevīgumu novērtējuši arī privātmāju cēlēji, kuru skaits mūsu pusē līdzīgi kā daudzviet Latvijā īpaši palielinājies pēdējos gados.
Ierosme ražotnei – tilta rekonstrukcija
U.Sokolovskis teic, ka jau deviņdesmito gadu beigās bijis skaidrs, ka strauji augošajai būvniecības nozarei būs nepieciešami celtniecības materiāli, tostarp betons un tā izstrādājumi. Tā kā mūsu pilsētā un tās apkārtnē līdzīgas ražotnes nav bijis, Jelgavā nolemts atvērt betona sagatavošanas rūpnīcu, kas produkciju varētu piegādāt lielākos apjomos. Īpaši nozīmīgs esot bijis pasūtījums betona piegādēm atjaunojot tiltus pāri Driksai un Lielupei. Iepriekšējos gados būvniecībā nepieciešamais betons uz Jelgavu vests arī no Rīgas, taču, augot degvielas cenām, tas kļuvis nerentabli.
Liepājnieku “ekspansija”
Uzņēmums SIA “Jelgavas MB” ietilpst akciju sabiedrības UPB holdingā, kura viens no galvenajiem līdzdibinātājiem bija liepājnieks arhitekts Uldis Pīlēns. Kā “Ziņām” skaidro SIA “Jelgavas MB” vadītājs U.Sokolovskis, 1998. gadā, kad Latvijā atkal uzplauka jaunu celtņu būvniecība, tika izveidota “MB Betons” grupa. Pašlaik tajā ietilpst dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīca Liepājā un Daugavpilī, piecas stacionāras tā sauktās transportbetona ražotnes Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un Talsos, kā arī pārvietojamā betona rūpnīca “Cobra”.
Lai ražotnes nodrošinātu ar izejvielām, “MB Betons” grupā ietilpst arī uzņēmums “IMS”, kas iegādājies mūsdienīgu un mobilu karjeru izstrādes tehnoloģiju kvalitatīvu materiālu ieguvei, lai ražotu betonu. Piemēram, neraugoties uz prāvajām transporta izmaksām, izejvielas betona ražošanai uz Jelgavu tiek vestas no Talsu puses. U.Sokolovskis uzsver, ka papildu izmaksas ar uzviju atsverot betona ražošanai izmantojamās grants dažādo frakciju augstā kvalitāte. Nelielos apjomos nesen sākta arī būvgružu pārstrāde un šķirošana. Interesanti, ka Liepājā ražotie dzelzsbetona izstrādājumi tiek arī eksportēti uz Skandināvijas valstīm.
Pašlaik “MB Betons” grupas uzņēmumos ir apmēram 190 darbinieku, Jelgavas rūpnīcā pastāvīgi nodarbināti 22, no tiem 15 strādā ar speciālām betona maisījuma pārvadāšanai paredzētām automašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Palielinoties būvniecības apjomiem un līdz ar to arī pieprasījumam, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā darbu sāks vēl divas betona pārvadāšanas automašīnas. Par to, kādos tempos palielinās būvniecības apjomi mūsu valstī, var spriest pēc “MB Betons” grupas apgrozījuma – pērn tas bija 9,44 miljoni latu jeb par 65 procentiem vairāk nekā 2004. gadā.
Būvējamies
Dzelzsbetona izstrādājumu pieprasījums 2005. gada pirmajā pusē Latvijā bija audzis par 60 procentiem, bet pērnā gada beigās vēl par 45 procentiem. “Šogad tirgus izaugsme tiek prognozēta 30 – 40 procentu,” “Ziņām” norāda “MB Betons” grupas valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts. Viņš pieļauj, ka piesātinājumu pašmāju būvizstrādājumiem Latvijas tirgus varētu sasniegt pēc diviem trim gadiem. Pašlaik betona ražošanas grupas tirgus daļa dzelzsbetona ražojumiem ir aptuveni 20 procentu. Zināmā mērā jau gatavo konstrukciju popularitāte kavē gatavā betona pārdošanas apjomu palielināšanu. “Transportbetona pieprasījums un ražošanas apjomi, pateicoties būvniecības attīstībai, aug, tomēr šo tirgu ietekmē saliekamo dzelzsbetona konstrukciju popularitātes kāpums. Dzelzsbetona konstrukcijas būvniekiem ir pievilcīgas, jo to montāža iespējama arī ziemā,” atzīst N.Horsts.
Jelgavas uzņēmuma vadītājs U.Sokolovskis skaidro – kopš ražotnes atvēršanas gatavā jeb transportbetona apmēri auguši vairākkārt, pašlaik viņi saražo aptuveni sešus tūkstošus kubikmetru dažādas markas betona mēnesī. “Jelgavas uzņēmumam pēdējos gados īpaši interesants un gana atbildīgs bijis pasūtījums piegādāt speciālu ūdens necaurlaidīgu betonu nesen atklātajām Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Jūtams, ka pēc iestāšanās ES daudz vairāk līdzekļu jaunu ražošanas objektu būvēšanā atvēl arī Zemgales zemnieki.”
Atkarīgi no gaisa temperatūras
Tā kā būvdarbi, kuros tiek izmantots betons, pārsvarā tiek veikti āra apstākļos, gaisa temperatūra ietekmē arī ražotnes darbību. Kā skaidro U.Sokolovskis, ja temperatūra ir pārāk zema vai gluži otrādi – augsta, tiek izmantoti betona sacietēšanas palēninātāji vai paātrinātāji. No praktiskā viedokļa raugoties, betona ražotnes var darboties līdz mīnus divpadsmit grādu temperatūrai. Ja termometra stabiņš noslīd zemāk, darbs jāpārtrauc.
Izvēlas arī individuālie
U.Sokolovskis uzsver, ka pēdējos gados individuālo māju būvētāji arvien biežāk pamatiem un citām būvkonstrukcijām iegādājas jau gatavus betona maisījumus. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, gatavam betona maisījumam sastāvs ir viendabīgāks nekā mājas apstākļos jauktam. Otrkārt, visas izejvielas rūpnieciski sagatavotā maisījumā ir vienādās proporcijās atbilstoši nepieciešamajai betona stingrības pakāpei. Treškārt, daudzi būvētāji secinājuši, ka transportbetons gan ir dārgāks, taču, to izmantojot, ievērojami iespējams samazināt būvniecības laiku.
