Skaitot plusus un mīnusus pēcvēlēšanu drudzī, ir atkal aktualizējusies diskusija par to, ka svarīgākas par noteiktu partiju pārstāvniecību nākamajā Domē būs tajā iekļuvušās personas.
Skaitot plusus un mīnusus pēcvēlēšanu drudzī, ir atkal aktualizējusies diskusija par to, ka svarīgākas par noteiktu partiju pārstāvniecību nākamajā Domē būs tajā iekļuvušās personas. Šis īsti ļeņiniskais citāts – visu izšķir kadri – liek aizdomāties par attieksmi pret politiķiem Jelgavā. Ja jau partijas nav svarīgas, tad jau vienkārši varēja vēlēt par atsevišķām populārām personām, un tā lieta būtu darīta. Tikai nav zināms, kā izdotos izveidot daudzmaz rīcībspējīgu Domi un pēc kādiem principiem tā darbotos. Jo – kas tad īsti ir pašvaldības deputāts – politiskas partijas pārstāvis tās politiskās programmas realizēšanai vai arī kaut kādas draugu grupas pārstāvis ar vienu vienīgu mērķi nopelnīt ar pašvaldības palīdzību? Tie, pēc kuru domām, svarīgākas par partijām ir personālijas, laikam pārstāv otros. Un vispār – kādas vēl tur partijas. Tagad drudžaini jāsāk starppartiju politiskais tirgus, ko politiķi civilizēti cenšas dēvēt par konsultācijām. Tagad tikai jācīnās par mēra krēslu, un tādi sīkumi vēlētāju acu aizmālēšanai kā partiju programmas vai priekšvēlēšanu solījumi jau sen ir aizmirsušies.
Runājot par tām pašām personālijām, pēc «Ziņu» rīcībā esošās neoficiālās informācijas, nākamajā Domē ir ievēlēti tikai daži vecā Domes sastāva deputāti, tā ka starp jaunajiem domniekiem varēs atrast arī pa svaigākai galvai. Un pirmais pārbaudījums šo galvu «svaigumam» būs jau minētās sarunas par koalīcijas veidošanu un iespējamo mēra kandidatūru. Ja LSDSP un LZS četrinieki nevienosies kopīgai sadarbībai, tad svarīgu lomu sāk spēlēt Tautas partija ar savām divām vietām, kuras pievienot savām četrām, šķiet, neatteiktos nedz vieni, nedz otri. Un tad jau daudz netrūkst, «jāsarunā» tikai vēl ar kādām divām vienu vietu ieguvušajām partijām, vēlams, pārstāvētām valdībā, un valdošā koalīcija Domē gatava. Nenoliedzami, idejiski tuvāki «tautpartijiešiem» ir «zemsavieši», taču, kaut nedaudz paanalizējot pēdējo aktivitātes Domē īsi pirms vēlēšanām, domājams, vēlēšanās sadarboties ar LZS stipri samazinās. Un šajā situācijā joprojām aktuālas ir divas mēra kandidatūras – gan Andris Rāviņš no LZS, gan Irēna Škutāne no LSDSP. TP droši vien pretendēs uz mēra vietnieka amatu, un tad rodas ļoti būtisks jautājums – kurš būs jaunais Domes izpilddirektors, jo pašreizējais – Jurijs Strods –, ja iekļūs jaunajā Domē, nevarēs vienlaicīgi būt gan deputāts, gan izpilddirektors. Bet tieši šajā amatā būtu jāatrodas kompetentam cilvēkam, jo tieši no šīs amatpersonas aktivitātēm un iniciatīvas lielā mērā ir atkarīga pilsētas attīstība.
Ja kopīgā dziesmā vienosies abi četrinieki, TP un pa vienai vietai ieguvušās partijas, izveidojot koalīciju no kādiem 12 – 13 deputātiem, ir jāšaubās par šādas koalīcijas ilgo dzīvotspēju. Visu laiku būs jārēķinās ar iespējamo šķelšanos, un, ja koalīcijas vadība būs pārāk aizņemta ar koalīcijas saturēšanu kaut kādos grožos, tā nevarēs pietiekami lielu vērību un enerģiju novirzīt darbam pilsētas labā. Tāpēc šāda «draudzīgā saime» nebūtu labākais variants pilsētai.
Un vēl viens iemesls, kādēļ partiju lietas būtu jātur augstāk par personāliju interesēm, ir tāds, ka, pēc provizoriskās informācijas, dažām partijām ar krustiņu palīdzību vadībā ir izvirzījušās ne tās darbam pašvaldībā atbilstošākās kandidatūrās, dažas arī nevar lepoties ar ilglaicīgo «sastāvēšanu» tās partijas rindās, no kuras ir ievēlētas. Un visiem politiskajiem spēkiem, kuriem patiešām rūp pilsētas attīstība, būtu pienākums izvērtēt savu personāliju atbilstību potenciālajiem amatiem, un vajadzības gadījumā arī palūgt atkāpties par labu atbilstošākiem kolēģiem. Šāda rīcība tomēr ļautu nošķirt partiju intereses no privātajām, par kurām vedina domāt vairāku deputātu kandidātu personālijas.
