Jaunā sistēma paredz piemaksas līdz 33 procentiem.
Jaunā sistēma paredz piemaksas līdz 33 procentiem
Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, radot priekšnoteikumus pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla izveidei, valstī tiek ieviests un īstenots Eiropas Sociālā fonda atbalstīts projekts. Tajā paredzēts novērtēt arī skolotāja darbu, no kā nākotnē būs atkarīgs viņa atalgojums.
Vajadzīgas izmaiņas
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktores vietnieces Ritma Tīrumniece un Dzintra Aploka aktīvi iesaistījušās projekta darba grupās. To īsteno Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, un tā galvenās aktivitātes ir pedagogu tālākizglītības satura moduļu sistēmas pilnveide, tā novērtēšanas kritēriju un metodikas, kā arī organizācijas un pārraudzības sistēmas izveide un ieteikumu izstrāde. Projekta kopējais finansējums ir
800 000 latu un īstenošanas laiks – līdz šā gada 20. augustam. Četru darba grupu izstrādāto materiālu atsevišķi elementi jau aprobēti. Sava darba kvalitātes vērtēšanas aprobācijai pieteicās 1713 skolotāju. Rezultāti vēl tiek izvērtēti, taču ir skaidrs, ka izglītības sistēmā šādas izmaiņas ir vajadzīgas un gaidītas. Tomēr to ieviešana pilnā mērā (grūti gan prognozēt, kad īsti tas varētu notikt) prasīs finansējumu, sapratni, sadarbību, daudz enerģijas un nervu.
Sakārtos tālākizglītības sistēmu
“Manuprāt, patlaban skolotāji ir pārmācījušies. Uzskatu, ka pedagogi ir viena no visizglītotākajām profesijām Latvijā, ja cilvēks līdztekus darbam, atvaļinājumā, brīvdienās un skolēnu brīvlaikos gadā paspēj kursos noklausīties pat 300 stundu. Jaunā sistēma situāciju sakārtos,” pārliecināta Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Tam piekrīt Dz.Aploka, stāstot, ka nākotnē pedagogiem paredzēts izveidot un piedāvāt dažādus tālākizglītības tematiskos moduļus, kurus viņi paši varēs izvēlēties, tādējādi kopā ar skolas administrāciju mērķtiecīgāk plānojot gan finansējumu, gan daudzveidīgāku kursu tēmu loku, nepārslogojot skolotājus ar tālākizglītību.
Piecas kvalitātes pakāpes
Tomēr lielākās diskusijas rit par pedagogu darba kvalitātes pakāpju izveidi, no kā nākotnē būs atkarīga skolotāja alga. Pašlaik pedagogu atalgojums atšķiras par dažiem latiem atkarībā no darba stāža – līdz pieciem gadiem strādājošais par slodzi saņem 280 latu, līdz desmit gadiem – 284 latus, vairāk par desmit gadiem – 290 latu. Jaunā sistēma paredz, ka atkarībā no ieguldītā darba un iegūtās pakāpes skolotājs varēs papildus pamatalgai saņemt līdz 33 procentiem. Lai pretendētu uz kādu no piecām pakāpēm – jaunākais pedagogs, pedagogs, vecākais pedagogs, rajona eksperts un valsts eksperts –, skolotājam būs jāveido savs portfolio, kurā jāiekļauj dažādi dokumenti, kas apliecina pedagoga aktivitāti un darba kvalitāti – atskaites, izstrādātie mācību un metodiskie materiāli un citi svarīgi dokumenti, kurus tālāk izvērtēs komisija.
“Es saprotu, ka būs jāpiestrādā pie vienotas portfolio izveides, bet daudzus materiālus skolās veido jau tagad. Attieksme pret šo kārtību ir ļoti dažāda, bet lielu kritiku vēl nav nācies dzirdēt, jo skolotāji vēlas redzēt un plānot savas izaugsmes iespējas,” atzīst R.Tīrumniece, uzsverot, ka pretendēšana uz kādu pakāpi būs brīvprātīga un tajā lielu lomu spēlēs skolotāju pašvērtējums, kā arī vecāku un skolēnu viedokļi un macību iestādes vadības vērtējums.
