Tiesa Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājas darbībās nozieguma sastāvu nesaskata.
Tiesa Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājas darbībās nozieguma sastāvu nesaskata
Jelgavas tiesa vakar attaisnoja Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētāju Aiju Tračumu lietā, kurā viņai bija izvirzītas apsūdzības nelikumīgā koku izciršanā un dienesta pilnvaru pārsniegšanā, viņas nodarījumā nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Zemgales virsmežniecības lūgumu par 47 795 latu zaudējumu piedziņu tika nolemts atstāt bez izskatīšanas.
Prokurore pēc tiesas sēdes pavēstīja, ka spriedumu pārsūdzēs. Savukārt A.Tračumas advokāte Brigita Miķelsone sarunā ar “Ziņām” to novērtēja kā taisnīgu.
Visu darījusi pēc likuma
“Uzskatu, ka lieta jau no paša sākuma tika nepareizi virzīta, nepareizi tulkots likums, un te nu ir sekas,” uzsvēra advokāte, piebilstot, ka vairākkārt rajona un apgabala virsprokuroriem lūgts lietu izbeigt, vērtēt, kā likums traktē atbildību par koku ciršanu ārpus mežu zemes, taču dzirdīgas ausis nav atradušās, un lieta nonākusi tiesā.
“Manuprāt, ar šo kriminālprocesu A.Tračumai nodarīts liels posts – gan morālā, gan veselības ziņā. Jautājums ir ļoti smags, jo viņa ir vēlēta amatpersona un notikušais noteikti atstās arī iespaidu uz viņas politiķes karjeru. Katrā ziņā nepatīkami, ka pret pašvaldības vadītāju ceļ apsūdzību, neizsverot visus apstākļus,” pauda B.Miķelsone.
Arī Kalnciema pilsētas domes vadītāja akcentēja, ka nekad nav šaubījusies par domes lēmuma pareizību.
“Tiesai paskaidroju, ar kādiem normatīvajiem aktiem lēmums pamatots. Kalnciems ir zināmā mērā īpatnējs – ar aizpludinātiem dīķiem, karjeriem, taču likumi jāskatās kontekstā,” norādīja A.Tračuma, izsakot neizpratni, ka pret viņu ierosināta lieta, bet tajā pašā laikā neviens domes lēmums nav apstrīdēts likumā noteiktā kārtībā.
“Papīrs panes visu”
Kā jau agrāk ziņots, sniedzot liecību, pašvaldības vadītāja paskaidroja tiesai savas darbības iemeslus un pamatojumu, atsaucoties uz virkni likumu un citu normatīvo aktu, kā arī apstiprināto teritorijas plānojumu. Pēdējā vārdā viņa uzsvēra, ka nav rīkojusies nelikumīgi un visu savu darba mūžu pašvaldībā veltījusi tikai un vienīgi Kalnciema pilsētas attīstībai.
Tiesas procesa gaitā vairākkārt izraisījās strīds par to, vai izcirstā teritorija uzskatāma par mežu. Advokāte B.Miķelsone norādīja, ka minētās zemes platības nav meži, jo tām kā izmantošanas mērķis definēta derīgo izrakteņu – kūdras un māla – ieguve. Pretējās domās gan bija ne vien valsts apsūdzība, bet arī mežsaimniecības speciālisti.
Tiesu debatēs prokurore pauda viedokli, ka apsūdzētā, izmantojot savu dienesta stāvokli un citas personas kā izpildītājus, apzināti veikusi nelikumīgas darbības un viņas vaina ir pilnībā pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Kā galīgo sodu prokurore lūdza tiesu piespriest naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu (4800 latu) apmērā, kā arī piedzīt par labu Jelgavas virsmežniecībai zaudējumu kompensāciju iepriekšminētajā apmērā.
Savukārt B.Miķelsone debatēs prokuratūras izvirzīto apsūdzību raksturoja ar vārdiem “papīrs panes visu”. Pēc aizstāves domām, tā pamatota ar nepareizu likumu normu piemērošanu, turklāt viņa norādīja uz nekorekti sastādītiem dokumentiem, kā arī virkni procesuālu pārkāpumu un kļūdu, kas pieļautas izmeklēšanā.
“Prokurore nepamatoti izrauj no konteksta vienu likuma pantu, un ar to pietiek, lai četrus gadus cilvēkam bojātu dzīvi,” jautāja advokāte.
Riņķa dancis ap aptuveni 20 hektāriem Kalnciema pilsētas pašvaldības zemes, uz kuras pēdējos 40 gados izaudzis mežs, sākās 2003. gada nogalē, kad Jelgavas mežniecības mežsargs konstatēja, ka 6,6 hektāru platībā bez atbilstošas atļaujas nocirsts 2501 koks – priedes un bērzi. Par notikušo tika sastādīts akts, ar to iepazīstināta arī domes priekšsēdētāja, taču pēc pusgada turpat blakus līdz ar zemi nolīdzināti vēl 14,4 hektāri meža. Arī tas noticis uz pašvaldībai piederošas zemes. Mežniecības pārstāvji konstatēja, ka patvaļīgas koku izciršanas dēļ valstij nodarīti zaudējumi, tādēļ vērsās policijā.
