Lai ielu apgaismes tīklu sakārtošana būtu mērķtiecīga un skaidra, pašvaldībai jāizstrādā konkrēta šīs jomas koncepcija, ko ņemt vērā, organizējot darbus.
Lai ielu apgaismes tīklu sakārtošana būtu mērķtiecīga un skaidra, pašvaldībai jāizstrādā konkrēta šīs jomas koncepcija, ko ņemt vērā, organizējot darbus.
“Ziņas” jau rakstīja, ka pašvaldība par 93 395 latiem no “Latvenergo” iegādājās pilsētas ielu apgaismes tīklus gandrīz 219 kilometru garumā ar 4686 apgaismes punktiem. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” konkursā par to uzturēšanu kā labākais atzīts SIA “A.C./D.C.” piedāvājums, kas šogad šo darbu apņēmusies veikt par 47 007 latiem.
Liela daļa apgaismes “zaporožeca” līmenī
Uzņēmuma direktors Eduards Leoho, stāstot par saimniecību, kas jāuztur, atzīst, ka ielu apgaismes tīkliem tāpat kā agrāk būtu nepieciešama ne vien kārtējā uzturēšana, bet arī kapitālais remonts un rekonstrukcija. Virkne apgaismes līniju būvētas no 1947. līdz 1960. gadam. Vairāk nekā 2000 apgaismes punktos joprojām ir kvēlspuldzes. Runājot tehniskās līdzībās, kvēlspuldzes un savu laiku nokalpojusī armatūra ir “zaporožeca” līmenī. Ikdienā ar šīm mašīnām neviens nebrauc, bet ielu tīklos šis līmenis ir visai izplatīts.
Domājot saimnieciski, tās būtu lietderīgi nomainīt ar nātrija spuldzēm. Tām nav nepieciešams tāds stiprums, pietiek ar 100 – 150 vatiem, bet šīs spuldzes dod vairāk gaismas un ļauj ietaupīt elektroenerģiju. Tīklu uzturētāji ar “Pilsētsaimniecību” vienojušies, ka mēnesī uzņēmums par apsaimniekošanas līdzekļiem uzliks apmēram 30 jaunu armatūru un apgaismes lampu. Protams, ja tīklos neatklāsies kādas problēmas, kurām nauda nepieciešama vairāk. Šādos tempos kvēlspuldzes pret mūsdienīgāku apgaismojumu varētu nomainīt desmit gados.
Trūkst kapitālā remonta posma
Ne tik sen naktī šķērsojot Poliju, uzņēmuma vadītājs tikai vienā ciematā redzējis baltās dienasgaismas DRL spuldzes. Pārējos, par pilsētām nemaz nerunājot, ielas apgaismojušas nātrija spuldzes. “Nereti jūtamies pārāki nekā poļiem, tomēr tur neredzēju nevienu kvēlspuldzi,” stāsta E.Leoho. Pie mums šāda perspektīva ir visai tāla.
Nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Veicot ielu rekonstrukciju, tiek atjaunotas arī apgaismojuma līnijas. Tomēr tas skar nozīmīgākās maģistrāles. Ierindas ielu apgaismes tīklu posms ir aizmirsts. Piemēram, “Latvenergo” Rudens ielā nomainīja stabus, bet vecā apgaismes armatūra ir tik izrūsējusi, ka to nav iespējams uzlikt. Līdzīga situācija ir Kārļa ielā un citviet, kur energouzņēmums maina stabus. Savukārt Kalnciema ceļā pamazām sākta armatūras un spuldžu nomaiņa, bet stabi ir samērā veci.
Ja reiz notiek remonts, būtu jānomaina arī apgaismes iekārtas. Diemžēl šim, kapitālā remonta, posmam līdzekļi nav paredzēti. Tālab stabos, kur iespējams, būs vecā armatūra, bet pārējos nebūs nekā. Visraibākā un vissliktākā situācija ir privātmāju rajonos.
Ilgtermiņā “ugunsdzēsēju” attieksme neder
Uz vispārējo vajadzību un problēmu fona ielu apgaismojums īsti nebūtu tā joma, kas atšķirībā, piemēram, no ielām jau tuvākajā laikā iekļaujama prioritāšu sarakstā. E.Leoho, būdams nozares patriots, tam negrib piekrist, uzsverot, ka apgaismojums nepieciešams ikvienam. Tāpēc būtu tikai normāli, ja pašvaldība kā ielu apgaismes tīklu saimnieks, izvērtējot situāciju, izstrādātu noteiktu rīcības plānu, kas un kādos termiņos izdarāms, un mērķtiecīgi to ievērotu. Aģentūra “Pilsētsaimniecība” arī ir tikai izpildītājs, kas vairāk darbojas “ugunsdzēsēju” režīmā, reaģējot uz izsaukumiem un pieprasījumiem, kas tālāk tiek nodoti darbu izpildītājiem. Bet tā ir cīņa ar sekām, līdz problēmu cēloņiem pilsētas saimnieki vēl nav nonākuši. Ilgtermiņā šāda attieksme neder.
Tīklu uzturēšanas sākumposms bijis samērā saspringts, jo ziema remontdarbiem nav labākais laiks. To veikšanai pieņemts darbu vadītājs, uzturēšanai paredzēti divi elektromontieri, bet, ja nepieciešams lielāks remonts, tiek piesaistīti papildspēki. Par darbinieku trūkumu “A.C./D.C.” nesūdzas. Pirmajos trīs mēnešos šis tas arī izdevies. Atjaunots apgaismojums Kastaņu ielā, kas sazin cik gadu nav darbojies. Ilgu laiku apgaismojuma nav bijis daļā Brīvības bulvāra, Dambja ielas posmā un citviet.
Atsevišķās vietās atklājušās problēmas, kuru risināšanai tīklu īpašniekiem jāmeklē papildu finansējums. Pašlaik “Pilsētsaimniecība” meklē līdzekļus gaisa tilta apgaismes sistēmas atjaunošanai. Nevarētu ignorēt Rubeņu ceļā izvietoto uzņēmumu iesniegumu par apgaismes tīklu atjaunošanu Loka maģistrālē. Tā kā posms ir apmēram divi kilometri, darbi nav paveicami par apsaimniekošanas līdzekļiem.
Vēl nav visas dokumentācijas
Trīs mēneši ir pārāk mazs laiks, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par saimniecību, kur nu vēl to sakārtotu. Ar ielu apgaismojumu ir tāpat kā ar vecu automašīnu – nevar gribēt, lai to dažās dienās sakārtotu. Taču Jelgavā līdz ar apsaimniekotāja izvēli domā, ka nu tīkliem ir saimnieks “A.C./D.C.” personā un līdz ar to visas problēmas atrisinātas. Īstajam saimniekam par situāciju būtu jāizrāda lielāka interese. Piemēram, Daugavpils, kas tīklus no “Latvenergo” pārņemt sāka vienlaicīgi, to nodošanu pārcēla uz aprīli, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi. Pašvaldība nolēmusi ņemt gandrīz 1,5 miljonu latu lielu kredītu, ko ieguldīt ielu apgaismes tīklu sakārtošanā.
Jelgavā plāno izmantot pašvaldības un privātās partnerības iespējas, tīklus nododot privātuzņēmuma pārziņā, lai tas ņemtu kredītu, ieguldītu līdzekļus un pelnītu. E.Leoho lēš, ka šī nav tā joma, kur pašlaik šāda darbība vērtējama kā reāla, jo atšķirībā no ūdensapgādes un apkures pastāv uzskaites trūkumi. “Pārdodot mašīnu, to parasti uzpucē, lai tā vismaz izskatītos labi. Par ielu apgaismes tīkliem to nevar teikt.” Protams, turpmākais atkarīgs no pašvaldības kā tīklu īpašnieka.
Lai gan tīkli nodoti un apsaimniekotājiem jāsniedz informācija par kabeļiem, saņemot rakšanas darbu atļaujas, tomēr daļa dokumentācijas par tiem vēl joprojām atrodas pašvaldības Būvvaldē. “No vienas puses, sanāk komisija, it kā notiek kontrole, bet, no otras puses… vienaldzība.” Arī attieksme par kaut ko liecina. Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks sākumā pauž neticību un sola jau tuvākajā laikā kavēšanās faktu pārbaudīt. Viņš arī pieļauj, ka ne visām ielu apgaismes līnijām pilsētā ir dokumentācija.
Nav sazobes starp dažādiem dienestiem
Atsevišķa tēma ir apgaismes iekārtu demolēšana. Visvairāk posta darbu bijis Raiņa un Alunāna parkā. Demolēšana notikusi
1. septembrī pēc Zinību dienas pasākumiem. Raiņa parkā laternām uzlikta jauna armatūra, bet nav pagājis pat mēnesis, kā demolēšana atsākusies. Pašlaik jānomaina apmēram 20 armatūru (ziemā piegādātāju rīcībā tādu nebija, nācās gaidīt). Rakstīti akti, ziņots, bet situācija nemainās. Sistēmas uzturētāji atzīst, ka armatūras demolēšana un spuldžu izsišana parkos galvenokārt notiek tāpēc, ka celiņi nav noasfaltēti. Piemēram Jēkaba laukumā gadā sasit mazāk nekā desmit spuldžu, – novērojis E. Leoho.
Nav tā, ka neviens neko nebūtu redzējis un nezinātu. Ja reiz demolēšana regulāri atkārtojas, acīmredzot visiem pašvaldības dienestiem vajadzēju iekļauties kopējā ķēdē. Pastiprinātu uzmanību šiem objektiem patruļās bez liekas atgādināšanas būtu jāpievērš Pašvaldības policijai. Diemžēl sazobes starp atbildīgajiem dienestiem pietrūkst. No malas izskatās, ka iedibināt sazobi un kārtību nevienu īpaši neinteresē. Vienkāršāk ir aizbraukt un izveidot aktu par nenopļautu zālienu.
***
Pilsētas ielu apgaismes tīkli
– Kopējais līniju garums – gandrīz 219 kilometru.
– Tajos izvietoti 4686 apgaismes punkti.
Kailvadu gaisa līnijas:
– līniju garums ar dienasgaismas DRL tipa spuldzēm – 11,333 kilometri;
– līniju garums ar kvēlspuldzēm – 40,416 kilometru;
– līniju garums ar nātrija vai citām mūsdienīgām spuldzēm – 0,593 kilometri.
Kabeļa gaisa vadu līnijas:
– līniju garums ar dienasgaismas DRL tipa spuldzēm – 3,889 kilometri;
– līniju garums ar kvēlspuldzēm – 8,282 kilometri;
– līniju garums ar nātrija vai citām mūsdienīgām spuldzēm – 10,729 kilometri.
